Latvijā ar stacionārajiem fotoradariem pagājušajā gadā fiksēti 233 656 ātruma pārkāpumi, par kuriem Valsts policija pieņēmusi lēmumus un nosūtījusi sodus kopumā 8,9 miljonu eiro apmērā, vēsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.
Tostarp pagājušajā gadā 63% gadījumu ātrumu pārsnieguši transportlīdzekļi, kas ir reģistrēti Latvijā, bet 37% - ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi. Vienlaikus 2022.gadā no ātrumu pārsniegušajiem transportlīdzekļiem Latvijā bija reģistrēti 67%, savukārt ārvalstīs - 33%.
Tāpat direkcijā informēja, ka starp trešajās valstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem visvairāk pārkāpumu ar stacionārajiem fotoradariem konstatēti ar Ukrainā reģistrētiem transportlīdzekļiem - ar šajā valstī reģistrētiem transportlīdzekļiem pērn fiksēti 28 150 ātruma pārkāpumu, kas ir par 1,2% mazāk nekā 2022.gadā.
Savukārt ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem pērn konstatēti 9211 pārkāpumi, kas ir par 56,3% jeb 2,3 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad tika konstatēti 21 076 pārkāpumi.
Vienlaikus ar Moldovā reģistrētiem transportlīdzekļiem pērn konstatēti 8327 pārkāpumi, ar Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem - 3342, bet ar Gruzijā reģistrētiem - 1109 pārkāpumi.
CSDD nodrošina 100 stacionāro fotoradaru darbību visā Latvijas teritorijā. Savukārt vidējās ātruma kontroles radari Latvijā ir VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārraudzībā.
Jau vēstīts, ka CSDD apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 44,572 miljoni eiro, kas ir par 12,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt direkcijas peļņa samazinājās par 39,9% - līdz 4,781 miljonam eiro.
CSDD ir valsts akciju sabiedrība. Direkcija reģistrē transporta līdzekļus Latvijā, izsniedz vadītāju apliecības, veic automašīnu tehnisko apskati un sniedz citus pakalpojumus. Direkcijas kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.