Latvijas Bankas amatpersonu darbošanās privātbiznesā nav pieļaujama

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Latvijas Bankas (LB) amatpersonām jāpiemēro tādi paši aizliegumi darboties privātajā biznesā kā valsts augstākajām amatpersonām – deputātiem, ministriem, pašvaldību vadītājiem, uzskata Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS).

Nesen Neatkarīgā publiskoja ziņu, ka LB Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks (šobrīd jau LB padomes loceklis) Edvards Kušners 2005. gada beigās vienlaikus ar darbu augstā amatā LB bijis ofšorkompānijas Carew Estates LLC rīkotājdirektors un šādā statusā parakstījis līgumu par 822 000 latu (apmēram 1,2 miljoni eiro) kredītu, kuru šai ofšorkompānijai piešķīra kāda Latvijas pilsone. Aizdevumu Carew Estates LLC garantējusi ar tik dīvainām ķīlām, ka rodas aizdomas: ofšorkompānija kredītu nemaz nav plānojusi atdot, respektīvi - tas nemaz nav bijis kredīts (skat. 22. marta publikāciju Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners piedalījies aizdomīgā darījumā).
Tā kā likuma Par Latvijas Banku 43. pants nosaka, ka «Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima», Neatkarīgā aptaujāja Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus, vaicājot, vai ir pieņemami, ka Latvijas Bankā strādājošās amatpersonas līdztekus darbojas privātajā biznesā.
Daži deputāti uzreiz saprata, ka runa ir par E. Kušnera gadījumu, citi šo jautājumu neuzskatīja par pietiekami aktuālu.


Saeimas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, vaicāts par Latvijas Bankas amata savienojamību ar privāto biznesu, norādīja: «Ja runājam par Kušnera kungu, saprotu, ka situācija saistībā ar viņa darbošanos privātajā biznesā bijusi pirms tam, kad viņš kļuva par LB padomes locekli. Viņš tolaik nav bijis oficiāla valsts amatpersona. Manā rīcībā ir tikai tā informācija, kas publicēta Neatkarīgajā. Cik es sapratu, tajā brīdī viņam savu sasaisti ar komercdarbībām būtu vajadzējis saskaņot ar bankas vadību atbilstoši bankas iekšējiem normatīvajiem aktiem. Ja viņš to ir pārkāpis, tad, protams, viņš par to ir atbildīgs.


Ja runājam par to, vai vajadzētu Latvijas Bankas amatpersonām ļaut savienot darbu bankā ar darbu privātajā biznesā, tad, manuprāt, visiem tiem, kuri strādā Latvijas Bankā un ieņem nodaļu vadītāju amatus vai nodaļu vadītāju vietnieka amatus, caur vispārējiem normatīvajiem aktiem vai caur bankas iekšējiem normatīvajiem aktiem vajadzētu uzlikt aizliegumu nodarboties ar komercdarbību - kā tas ir Saeimas deputātiem, ministriem, pašvaldību vadītājiem.»


J. Vucāns atzina, ka informācija par J. Kušnera darbošanos ofšoru jomā viņam bijis pārsteigums. Tomēr, pēc deputāta teiktā, esot jānoskaidro, kādēļ informācija par E. Kušnera komercdarbību publiski kļuvusi zināma tikai tagad, nevis 2005. vai 2006. gadā. «Pieļauju, ka šī informācija kādam jau bija zināma iepriekš. Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti zina, ka Latvijas Bankas padomes loceklim Edvardam Kušneram maijā beidzas pilnvaru termiņš. Viņš ir vai nu jāpārapstiprina, vai arī viņa vietā jāapstiprina kāds cits. Jautājums - kādēļ tieši šobrīd ir parādījusies šī informācija? Tas ir tas lielais jautājums, kurš liek padomāt par to, kas vispār notiek ap Latvijas Banku. Ir jāskatās, par kādiem nopelniem konkrētais cilvēks Latvijas Bankā ir nonācis. Droši vien daļa no atbildes ir arī atrodama.»
Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks (NA), vaicāts par to, vai ir pieņemami, ka Latvijas Bankas amatpersonas līdztekus darbam bankā veic komercdarbību, teica: «Manuprāt, nē. Bet var būt arī izņēmumi. Es gan nezinu, par ko īsti ir runa.»


Deputāts neslēpa, ka par E. Kušnera iesaisti komercdarbībā ofšoros neko nav dzirdējis. «Nē, neko par Kušneru neesmu dzirdējis, tādēļ mani tas jautājums samulsināja. Ar finanšu darbību privātā jomā diezin vai būtu labi nodarboties Latvijas Bankas darbiniekam. Bet citās jomās - tas ir jautājums. Piemēram, man ir nekustamie īpašumi, un es izīrēju dzīvokļus - tā ir cita lieta. Par tāda veida darbību nebūtu nekas pārmetams arī bankas padomes loceklim, bet, ja viņš darbojas finanšu sfērā, tad tas tomēr ir zināms interešu konflikts.»
Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretārs Ints Dālderis (Vienotības frakcija, partija Kustība «Par»), vaicāts par bankas amatu savietojamību ar privāto biznesu, teica: «Likumos ierakstīts, ka jebkurš var būt īpašnieks kādam uzņēmumam. Piemēram, Saeimas deputāts nedrīkst darboties nevienā komercsabiedrībā, tajā pašā laikā viņš var būt īpašnieks.» I. Dālderis atzinās, ka par E. Kušnera saistību ar privāto biznesu neko nav dzirdējis.


Savukārt Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) paziņoja: «Tas ir pārkāpums! Latvijas Bankas amatpersonas nedrīkst tā darīt. Ja tas ir taisnība, ka viņš [E. Kušners] tajā laikā ir bijis bankas amatpersona, tad viņam varētu būt lielas nepatikšanas. Jāpārbauda, kas tur īsti ir bijis. Principā darbu Latvijas Bankā ar darbu privātajā biznesā nedrīkst savienot. Tagad Latvijas Bankā notiek visādas pārbīdes, un varbūt to informāciju kāds no viņa «draugiem» ir piespēlējis presei. Mērķis - lai viņš [E. Kušners] nevarētu turpināt karjeru bankā. Kā ir patiesībā, mēs nezinām, bet visādi citādi tas ir nopietns gadījums.»

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.