Eiropas Komisija un Finanšu ministrija turpina apmainīties nelaipnībām attiecībā uz EK izplatīto ikgadējo ziņojumu par valsti. Uz šī dokumenta pamata taps jaunās rekomendācijas Latvijai, taču ministrijas ieskatā – tas jāpārstrādā vai jāmet atkritumu kastē.
Eiropas Komisija un Finanšu ministrija turpina apmainīties nelaipnībām attiecībā uz EK izplatīto ikgadējo ziņojumu par valsti. Uz šī dokumenta pamata taps jaunās rekomendācijas Latvijai, taču ministrijas ieskatā - tas jāpārstrādā vai jāmet atkritumu kastē.
Finanšu ministrija norāda, ka EK paustais vērtējums nav visaptverošs - tajā trūkst atsauču uz nozīmīgiem avotiem, ignorēta nodokļu reformas komplicētība un izmaiņas labklājības jomā:
«Finanšu ministrija uzskata, ka EK sagatavotais materiāls uzskaitīto trūkumu dēļ diemžēl nav pilnvērtīgi izmantojams, lai definētu nākamā perioda mērķus un rekomendācijas.»
Aizvakar Eiropas Komisija rīkoja plašāku pasākumu Saeimā, kur skaidroja ziņojumā konstatēto - Latvijā vērojama ekonomiskā izaugsme, uzlabojusies fiskālā disciplīna un konstatēts progress reformu virzībā. Taču jomās, kas attiecas nevis uz statistiku un makroekonomiku, bet dzīviem cilvēkiem, vēstījumi ir pamatā negatīvi. Augsts nabadzības risks. Īpaši augsts - veciem ļaudīm un invalīdiem. Pārāk mazi sociālie pabalsti. Arī iedzīvotāju veselības jomā draud situācijas pasliktināšanās.
Šo drūmo ainu, kas ir pretrunā optimistiskajiem Latvijas valdības vēstījumiem, kritizē Finanšu ministrija. Neatkarīgajai sniegtajā skaidrojumā tiek norādīts uz virkni aplami traktētu apsvērumu no Eiropas Komisijas puses.
Piemēram, EK norāda, ka nodokļu ieņēmumi no iekšzemes kopprodukta ir krietni zem ES vidējā rādītāja. Finanšu ministrija atbild, ka «iekasēto nodokļu īpatsvars IKP palielināsies pēc 2021. gada, kad būs jūtama ieviestās reformas ekonomiskā atdeve un uzlabota nodokļu iekasēšana.»
Arī pārmetumam par augsto nodokļu slogu vientuļiem mazo algu saņēmējiem Finanšu ministrija oponē, piesaucot nodokļu reformas triju gadu periodu, kas samazinās nodokļu slogu iedzīvotājiem par trim procentpunktiem. Tas esot daudz. Turklāt nodokļu sloga aprēķinos netiek ņemta vērā mikrouzņēmumu ietekme, kas esot nozīmīga. Tur nodokļu slogs mazāks. Par mikrouzņēmumiem Eiropas Komisija vispār izsakās kritiski - tos izmantojot kā nodokļu optimizācijas instrumentu. Taču no 1. janvāra mikrouzņēmumu regulējums ir būtiski mainīts un mainīsies arī nākamgad.
Atbildot uz EK pārmetumu, ka netiek atbalstītas visnabadzīgāko iedzīvotāju grupas, ministrija uzskaita pabalstu pieaugumu un pensiju indeksāciju, kas šogad jau notiek. Būtiski tiek paaugstināts atbalsts personām ar vairākiem apgādībā esošiem bērniem. Tiks pārrēķinātas pensijas un pabalsts garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai - no 49,80 eiro uz 53 eiro mēnesī. Protams, nav jābūt Briseles ierēdnim, lai šāds pieaugums šķistu nebūtisks, un skaidrs, ka par šādu summu mēnesi dzīvot arī Latvijā nav iespējams, vajadzīgi vēl citi ienākumi.
Vēl Latvijai aizrādīts, ka tā neievēro Pasaules Bankas rekomendācijas. Finanšu ministrija apgalvo, ka ievēro gan. Gan iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāte, gan augstākas likmes kapitāla ienākumam ir Pasaules Bankas ieteikti risinājumi.
Ministrijas pretargumentos vienojošais aspekts ir laiks. Visām Latvijas uzsāktajām reformām ir termiņi - šogad kaut ko mainot, augļi tiks plūkti pēc gada, diviem un trim. Līdz ar to nav jēgas rekomendēt to, kas jau ir ņemts vērā.