Satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā

Latvija var lepoties ar salīdzinoši strauju satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaita samazinājumu, taču pats bojāgājušo skaits Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā. Iespējas uzlabot satiksmes drošību ar sociālajām kampaņām vai alkoholiķu tvarstīšanu drīz būs izsmeltas. Ir jāķeras klāt pie pašiem ceļiem, proti, jānovērš frontālās sadursmes iespējas.

Par Latvijas un pasaules satiksmes drošību vakar tika spriests Rīgas Motormuzejā. Satiksmes eksperti un politiķi pulcējās Starptautiskā transporta foruma konferencē, kur viena no sadaļām bija veltīta drošības mērķim Vision Zero - 2050. gadā uz Eiropas ceļiem vairs nebūs satiksmes negadījumu ar letālu iznākumu. Arī Latvijā ne. Cerams. Šobrīd, vērtējot satiksmes drošības progresu, Latvija uz citu valstu fona izskatās labi - no 2010. līdz 2016. gadam nāves gadījumu skaits samazinājies par 27%. Ja rēķina vēl plašākā laika nogrieznī - no 2000. gada samazinājums ir 75%. Taču, atgriežoties no procentiem pie absolūtiem skaitļiem, situācija Latvijā ir ļoti slikta. 2014. gadā visvairāk nāves gadījumu Eiropā - 212. Pagājušajā gadā 136, un mūsu satiksme joprojām ir viena no bīstamākajām Eiropā.

Problēma - frontālās sadursmes

Nenoliedzami, Latvija daudz dara satiksmes drošība uzlabošanai - Ceļu satiksmes drošības direkcija īsteno dažādas sociālās kampaņas, policija sekmīgi tvarsta ātrumpārkāpējus un dzērājus, autovadītāju sabiedrība kļūst kopumā prasmīgāka un atbildīgāka. Satiksmes negadījumu skaits kopumā samazinās. Taču ar to nav iespējams novērst pašu galveno letālo avāriju cēloni - frontālās sadursmes. Cilvēki kļūdās un kļūdīsies vienmēr. Satiksmes analītiķi aplēsuši, ka līdz 94% satiksmes negadījumu cēlonis ir cilvēciskais faktors - neuzmanība, pārgalvība, nogurums utt. Taču ir starpība, vai automašīnas pēc sadursmes kūleņo vienā virzienā ar aptuveni vienādu ātrumu vai ielido frontāli viena otrā ar daudzkārt lielāku trieciena jaudu. To sarunā ar Neatkarīgo atzīst CSDD vadītājs Andris Lukstiņš: «Infrastruktūrai ir jālabo cilvēku kļūdas.» Zviedrijā frontāla sadursme ir faktiski neiespējama, jo pretējas plūsmas tiek nodalītas. Turpretim Latvijā tā ir ikdiena pat uz jaunbūvētiem ceļiem. Klasisks piemērs ir Kokneses-Tīnūžu šoseja. Sadalošās konstrukcijas starp joslām nav, un cilvēki tur sitas nost. Uzņēmuma Latvijas valsts ceļi vadītājs Jānis Lange stāsta, ka pērn tomēr arī tur atrasts tehnisks veids, kā uzlabot situāciju - ceļš aprīkots ar akustisko marķējumu, un tagad bojāgājušo skaits samazinājies uz pusi.

Cik līķu uz kilometru

Ja bojāgājušo statistiku saliek kopā ar ceļu veidiem, aina Latvijā ir šāda: 1 bojāgājušais gadā uz katriem 50 kilometriem valsts galveno autoceļu, 1 bojāgājušais uz katriem 140 kilometriem reģionālo ceļu, un 1 bojāgājušais gadā uz katriem 1000 kilometriem vietējās nozīmes ceļu. Tātad, jo lielāks un labāks ceļš ar intensīvāku satiksmi, jo lielākas iespējas nomirt.

Latvijas Automoto biedrības vadītājs Juris Zvirbulis atzīst, ka galvenā problēma ir nevis bedrains asfalts, bet aplama ceļa konstrukcija. Šis gan ir arī pats dārgākais no satiksmes drošību ietekmējošajiem faktoriem. Matemātika esot šāda: līdzšinējos 80% darba satiksmes drošībā bija iespējams paveikt ar 20% ieguldītās naudas un pūļu. Taisot kampaņas, ķerot dzērājus un ātrumpārkāpējus utt. Taču atlikušie 20% jeb 136 nāves gadījumu novēršana prasīs 80% resursu.

Nākotnes tehnoloģijas

To, vai ir iespējams būtiski uzlabot satiksmes drošību, nepārbūvējot ceļus, Neatkarīgā vaicāja arī konferences galvenajam viesim Starptautiskās automobiļu federācijas prezidentam Žanam Todam. Viņš uzreiz pat nesaprata jautājuma būtību, jo ir pašsaprotami, ka vienlaikus tiek strādāts pie visiem trim satiksmes drošības aspektiem - sabiedrības izglītošanas, automašīnu tehnoloģijām un ceļu infrastruktūras.

Latvijas gadījumā ceļi sirgst ar hronisku naudas un arī kompetences trūkumu. Kā piemērs minams tas pats Tīnūžu ceļš vai arī atjaunotais Vidzemes šosejas posms ar dīvainajām pusotra platuma joslām. Abi - satiksmes dalībniekiem nedraudzīgi, kaut gan pārbūvēti jau mūsdienās.

Bet Ž. Tods māca: «Jo drošāki būs ceļi, jo drošāka - satiksme.»

Un te savs vārds būs sakāms arī nākotnes tehnoloģijām autobūvē. Trīs jaunievedumus, kas mūs sagaida, konferencē nosauca Eiropas Transporta drošības padomes pārstāve Dovila Adminaite. Jaunajās automašīnās tiks iebūvētas ātruma ierobežojumu respektēšanas iekārtas. Bremzēšanas asistents gadījumam, kad šoferis pats nevar pagūt apstāties pirms šķēršļa. Un alkohola klātbūtnes testeris. Dzert un sēsties pie stūres nedrīkst.

***

2017. gads Latvijas satiksmē

136 bojāgājušie no tiem:

5 mopēdisti

50 gājēji

1 motociklists

60 vieglo auto vadītāji vai pasažieri

11 velosipēdisti

8 kravas auto vadītāji vai pasažieri

Satiksmes negadījumos ievainots 2501 satiksmes dalībnieks.

Avots: LETA

Visbiežāk satiksmes negadījumi notikuši apdzīšanas manevra laikā, diennakts tumšajā laikā notiekot frontālai sadursmei, kā arī veicot apdzīšanu krustojumos