Daugavpilieši izrādījuši pretimnākšanu "Providus" migrantu projektam

© Ilze Zvēra/F64

Lai gan pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) vēstulē Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram apgalvoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija un tās pārraudzības iestādes nesadarbojas ar biedrību Providus migrantu un migrācijas popularizēšanā, Providus rīkotajiem semināriem īpašu labvēlību ir izrādījušas vairāku Latvijas pašvaldību izveidotās izglītības pārvaldes.

Piemēram, Daugavpils Izglītības pārvalde Providus rīkotajam semināram nodrošinājusi gan bezmaksas telpas, gan Latgales reģiona skolotāju ierašanos uz pasākumu darba laikā - ceturtdienā.

Atbilstīgi Daugavpils Izglītības pārvaldes nolikumam, «Pārvalde ir domes padotībā, tās darbību ikdienā pārrauga Domes priekšsēdētāja vietnieks» (šobrīd - no reģionālās Mūsu partijas ievēlētais Aivars Zdanovskis). Nolikumā teikts, ka «Pārvaldes padotībā ir Daugavpils pilsētas pašvaldības pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un interešu izglītības iestādes».

Pārvaldei ir vara

Nacionālā apvienība pagājušajā nedēļā izplatīja oficiālu paziņojumu «Providus» maldinājusi sabiedrību un skolas. Paziņojumā aicināts nepieļaut «Providus nepieņemamos centienus imigrāciju propagandējoša satura iekļaušanā mācību materiālos vidusskolās», «nesadarboties ar Providus mācību satura veidošanā un īstenošanā skolu programmās», «nepieļaut centienus politizēt mācību saturu vidusskolās».

«Apvienība arī aicinās IZM brīdināt vispārizglītojošās mācību iestādes un to atbildīgos darbiniekus kritiski izvērtēt jebkādu informāciju un mācību metodes, kādas mēģina piedāvāt ideoloģiski neatbalstāmā veidā darbojošās organizācijas,» teikts Nacionālās apvienības paziņojumā.

Turpretī Providus mājaslapā norādīts, ka šā gada 15. martā Daugavpils Vienības pamatskolā noticis seminārs Migrācijas vizualizācija. Neatkarīgā sazinājās ar šīs skolas direktora vietnieci mācību darbā Maiju Balkāni, kurai vaicāja par minēto notikumu. Skolotāja pauda lielu izbrīnu un norādīja, ka Daugavpils Vienības pamatskola šim pasākumam atvēlējusi tikai telpas, taču tās nodrošināt lūgusi Daugavpils Izglītības pārvalde.

Neatkarīgā noskaidroja, ka patiesi - jautājumu par telpām Providus pasākumam kārtojusi Daugavpils Izglītības pārvaldes metodiķe Signita Gabrāne. Viņa notikušo nenoliedza: «Viņi [Providus] mūs uzrunāja, un mēs, Daugavpils Izglītības pārvalde, viņiem piedāvājām telpas. Pasākumā piedalījās aptuveni 30 skolotāju no Latgales reģiona - Daugavpils pilsētas un novada, Preiļiem, Krāslavas, Līvāniem, Ilūkstes un citām vietām.»

Pārbaudot šo informāciju internetā, redzams, ka jau 2017. gada nogalē Daugavpils Izglītības pārvalde aicinājusi skolotājus uz šādu pasākumu: «Radošās darbnīcas ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājiem Migrācija - globāls izaicinājums 21. gs. Biedrība Providus, S. Gabrāne, Daugavpils Vienības pamatskolā, no plkst. 11.00 līdz plkst.15.00. Par pieteikšanos būs papildu informācija!»

Izvērsta programma

Gabrāne Izglītības pārvaldes atbalstu Providus iniciatīvai skaidroja šādi: «Migrācija kā tēma ir viens no satura elementiem sociālajās zinībās un vēsturē. Vidusskolās par šo tēmu tiek runāts arī ekonomikā un politikā. Seminārā nedominēja viens viedoklis. Tur tika piedāvāti Providus sagatavotie videomateriāli, kurus var izmantot skolā mācību procesā, ja skolotājam ir tāda vēlme tos izmantot. Skolotāji elektroniskā veidā saņēma arī Providus sagatavotos materiālus mācību stundām. Arī tos viņi mācību stundās drīkst izmantot, ja ir vēlme.»

Semināra norisi S. Gabrāne raksturoja kā pietiekami vērtīgu un izziņas bagātu: «Semināru vadīja Agnese Lāce - Providus vadošā pētniece. Pirmā nodarbība bija jēdzienu skaidrošana - ko nozīmē migranti, emigranti, piespiedu migrācija, bezvalstnieks, reemigrants. Tam sekoja temats Migrācijas vēsture manā ģimenē. Tie skolotāji, kuri to vēlējās, stāstīja par savas ģimenes migrācijas piemēriem - vai kāds no ģimenes dzīvo ārzemēs vai ne, vai vīri vai sievas ir dzīvojuši ārzemēs. Tika skaidrots, ka, ja mēs kādā valstī pavadām vairāk nekā trīs gadus, tā jau skaitās migrācija. Nākamais temats - Divi migrācijas ceļi. Vairas Vīķes-Freibergas migrācijas ceļš caur trim kontinentiem, kas gan netika pozicionēts kā Vairas Vīķes-Freibergas ceļš, bet mēs jau to atpazinām, būdami vēsturnieki. Otrais migrācijas ceļš - izdomātais. Piemēram, ceļš, pa kuru cilvēki no Sīrijas dodas uz Eiropu. Mums nekas netika uzspiests. Visu laiku tika jautāts, kāds ir mūsu viedoklis - sakrīt mūsu viedoklis vai nesakrīt. Visu laiku tika minēts, ka drīkst būt arī dažādi viedokļi par vienu un to pašu jautājumu - par migrācijas cēloņiem un sekām. Par cēloņiem jau mums visiem domas ir līdzīgas, jo migrācijas cēloņi vēsturē ir ļoti līdzīgi, bet par sekām mums ir dažādas domas. Pārlapojot savas piezīmes, tagad atminos, ka bija tīri interesanti. Tur bija lietas, kuras varētu izmantot arī darbā ar skolēniem. Tika demonstrēti video no Migration matter angļu valodā ar subtitriem latviešu vai krievu valodā.»

Latgalieši migrācijai atvērti

Gabrāne atminējās, ka seminārā lektore atzinīgi novērtējusi Latgales reģiona skolotāju «pozitīvo skatījumu uz migrāciju un bēgļiem, jo viņa laikam iepriekš saskārusies ar diezgan negatīvu attieksmi pret migrāciju un bēgļu jautājumiem. Latgale ir reģions, kur ekonomiskā migrācija ir ļoti izplatīta, tādēļ skolotāji reaģēja ļoti neitrāli. To uztvēra kā vēl vienu veidu, kā runāt par migrāciju.»

Uz jautājumu, vai Providus maksāja par telpām vai tā bija vienkārša daugavpiliešu pretimnākšana viņiem, S. Gabrāne atbildēja: «Tā bija pretimnākšana, jo pirms semināra no skolotājiem saņēmām apliecinājumu, ka viņi piedalīsies šajā seminārā. Mēs kā Izglītības pārvalde esam ieinteresēti, lai mūsu skolotāji iegūtu pēc iespējas vairāk dažādas pieredzes, runājot par šiem jautājumiem.»

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.