Ilze Pētersone-Godmane: Mazajiem gāzes patērētājiem gala rēķins pieaugs

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Saruna ar GASO valdes priekšsēdētāju Ilzi Pētersoni- Godmani par to, kāpēc ticis izveidots šis jaunais uzņēmums, par jauno dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projektu un Latvijas gazifikācijas nākotni.

- Jūs esat jauns uzņēmums, kurš gan atrodas vecajās Latvijas gāzes telpās. Pastāstiet, kādas ir jūsu funkcijas?

- Kā jūs pareizi atzīmējāt, mēs esam pilnīgi jauns uzņēmums gan juridiski, gan identitātes ziņā. GASO ir jauns zīmols, jauna vadība un jauna struktūra. GASO ir dibināta pagājušā gada 22. novembrī, nodalot no akciju sabiedrības Latvijas gāze sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. 7. decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (Regulatorā) saņēmām sadales sistēmas operatora licenci uz nākamajiem 20 gadiem. Lai arī GASO ir Latvijas gāzes meitasuzņēmums, esam pilnībā nošķirti, juridiski neatkarīgi uzņēmumi. Tāds arī bija pamata uzstādījums, ka mums ir jābūt pilnīgi patstāvīgiem lēmumu pieņemšanā un attiecībās ar tirgotājiem. Šobrīd Latvijā jau ir reģistrēti 36 tirgotāji, no tiem aktīvi ir deviņi. Attiecībās ar visiem šiem tirgotājiem mums ir jābūt pilnīgi neitrāliem, pret visiem ar vienlīdzīgu pozīciju.

- Kādas ir īpašuma attiecības?

- Latvijas gāze ir biržā kotēts uzņēmums, un šī nodalīšana, kas notika pagājušā gada beigās, notika arī kā fiziska nodalīšana. Starp Latvijas gāzi un GASO notika visas mantas sadale, un ilustrācijai, lai varētu spriest par apjomu, tad, ja Latvijas gāzei jau pēc Conexus Baltic Grid nodalīšanas, kas notika pagājušā gada sākumā, bija nedaudz vairāk kā tūkstotis strādājošo, tad GASO šobrīd pēc uzņēmumu nodalīšanas ir nepilni 900, kas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku resursu ir šobrīd GASO. Atbildot uz jautājumu - kas mēs esam, mēs esam tīrs infrastruktūras uzņēmums, vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. No Latvijas gāzes mēs pārņēmām tehnisko infrastruktūru un iecirkņus un nodrošinām dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus, kā arī patēriņa uzskaiti. Ja pie jums nāk meistars, kurš apkopj, veic profilaktiskos darbus, tie ir GASO darbinieki. Šobrīd jau jaunās GASO formās. Latvijas gāze ir tirgotājs, kuram šī ir pamatfunkcija un kas konkurē ar citiem aktīviem tirgotājiem. Tas arī bija tirgus liberalizācijas pamatmērķis - ļaut klientam izvēlēties tirgotāju.

- Mājsaimniecības vairāk uztrauc paredzamās izmaiņas tarifos, kas saistītas tieši ar maksas ieviešanu par infrastruktūras izmantošanu.

- GASO ir pienākums nodrošināt tīkla uzturēšanu, atjaunošanu un veikt nepieciešamos drošības pasākumus, un tas nozīmē, ka mums nepārtraukti jādomā par investīcijām. Kopš 2008. gada, kad apstiprināti spēkā esošie sadales sistēmas tarifi, dabasgāzes patēriņš ir samazinājies par vairāk nekā 30%. Taču sadales sistēmā vairāk nekā 90% izmaksu ir fiksētas un nav atkarīgas no patēriņa. Esošajā situācijā GASO ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netiek segtas, jo spēkā esošais tarifs ir apstiprināts pirms desmit gadiem, ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Līdz ar to jaunais sadales tīklu izmantošanas tarifs nav nekāds pārsteigums, jo likumdošana jau paredzēja iesniegt tarifa projektu Regulatorā līdz 2018. gada 15. februārim. Spēkā esošais tarifs bija balstīts tikai uz patērētās gāzes apjomu. Savukārt, jaunajā tirgus situācijā, kad sadales sistēmas operatora biznesa modelis, izveidojot jaunu uzņēmumu GASO, ir būtiski mainījies, izmaksu un ieņēmumu disbalanss var radīt riskus kvalitatīvai, stabilai un drošai tīkla uzturēšanai. Jauni sadales tarifi nepieciešami, lai pielāgotos esošajai situācijai dabasgāzes tirgū un sadales operators varētu izpildīt valsts doto uzdevumu - nodrošināt lietotājiem drošu un nepārtrauktu dabasgāzes padevi, neatkarīgi no lietotāja patēriņa profila, sezonalitātes un īpatnībām.

- Jūs jaunos tarifus daļēji pamatojāt ar patēriņa kritumu par 30%. Kāpēc patēriņš krīt?

- Iemesli ir vairāki. Viens noteikti ir atjaunojamie energoresursi. Proti, šķeldas izmantošana apkurei un ES naudas ieguldījumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai pašvaldībās. Otrs faktors ir izmaiņas rūpnieciskajā struktūrā. Samazinās rūpniecisko patērētāju īpatsvars. Arī energoefektivitātes pasākumi - māju siltināšana, kā arī siltie laikapstākļi. Pēdējos gados klimatiskie apstākļi nav labvēlīgi gāzes tirgotājiem.

- Tātad - vai mājsaimniecībām samaksa par gāzi pieaugs?

- Te nepieciešama maza atkāpe. Tagadējais tarifs ir balstīts tikai uz to, cik tiek patērēts. Patēriņš krīt. Bija iespēja vienkārši pieaudzēt tarifu, ņemot vērā patēriņa samazinājumu. Tie, kas vairāk patērē, vairāk maksā. Latvijā ir vairāk nekā 300 000 mājsaimniecību, kas izmanto dabasgāzi tikai ēdiena gatavošanai un mazliet arī ūdens sildīšanai. Šie patērētāji līdz šim par infrastruktūru nav maksājuši. Tāpat vairāk nekā 20 500 klientu ir pieslēgušies iespējai izmantot gāzi, bet šo iespēju neizmanto. Viņiem pēdējo gadu ir nulles vai ļoti zems patēriņš, un par infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu viņi nemaksā. Tāpēc, izveidojot jauno tarifu modeli, daļa no summas ir fiksētais maksājums, savukārt mainīgo maksājuma daļu tieši par patērēto gāzi paredzēts samazināt. Kas notiek ar gala rēķiniem? Jaunajā tarifu projektā 407,3 tūkstoši GASO klientu ir sadalīti sešās grupās. Pirmajā un otrajā grupā ir mājsaimniecības. Vairākums šo klientu dabasgāzi patērē ēdiena gatavošanai un par infrastruktūru līdz šim nemaksāja. Šiem patērētājiem gala rēķinā pieaugums būs. Lai arī mainīgā sadales maksājuma daļa samazināsies, taču tiks ieviesta fiksētā maksa - 1,77 eiro mēnesī. Patērētājiem, kas tērē līdz 1100 kubikmetriem mēnesī, atkarībā no patēriņa, rēķins pieaugs no 1,77 eiro līdz nullei. 1,77 eiro ir maksimālais pieaugums. Kopējā rēķina summa noteikti pieaugs «nulles» klientiem, kam tiek nodrošināts pieslēgums, bet kas dabasgāzi vispār nepatērē. Savukārt tiem, kas gāzi tērē vairāk, ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai utt., vienā brīdī tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu un kopējās izmaksas saruks. Klientu ērtībām ir izstrādāts informatīvs tarifu salīdzināšanas kalkulators gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem klientiem. Tas pieejams uzņēmuma mājaslapā gaso.lv līdztekus informācijai par regulatorā iesniegto sadales tarifu projektu. Kalkulators palīdz dažu minūšu laikā noskaidrot, kā varētu mainīties gāzes rēķinā iekļautā sadales komponente pēc jauno dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas un stāšanās spēkā.

- Tātad precizēsim. Mājsaimniecību vairākumam, kas patērē zem 1100 kubikmetriem gāzes mēnesī, rēķins pieaugs par 1,77 eiro mēnesī?

- Ja tērējat gāzi tikai ēdiena gatavošanai, tad tā visdrīzāk ir šī summa vai nedaudz mazāka, atkarībā no tā, cik jūs tomēr patērējat - 0, 50, 100 vai 500 kubikmetru. Ja tērējat jau ūdenim un apkurei, tad vai nu ir nulles izmaiņas, vai jāmaksā būs mazāk.

- Kāds patlaban ir statuss ar jauno tarifu projektu?

- Tarifu projekts ir iesniegts Regulatorā, un pamatā saruna ir par to, kuras izmaksas ir iekļaujamas tarifā. No patēriņa apjoma mājsaimniecības patērē tikai 10% visas patērētās gāzes. Tas ir ļoti liels klientu loks, bet no patēriņa apjoma tas ir salīdzinoši neliels apjoms. Lielākā patēriņa daļa ir ražošanas uzņēmumi un tirgus klienti. Jautājums ir - kā uz šiem tarifiem reaģēs bizness? Biznesa klientiem maksa par dabasgāzes sadali jeb tarifa mainīgā daļa būs atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma un patēriņa grupas, bet fiksētā daļa - no atļautās slodzes, kas tiks noteikta individuāli katram lietotājam, piemērojot vienotu likmi par katru jaudas vienību grupu ietvaros. Trešajai patērētāju grupai fiksētā maksa gadā paredzēta 7,69 EUR/m³ apmērā, ceturtajai grupai - 7,55 EUR/m³, piektajai - 5,83 EUR/m³, bet sestajai - 1,66 EUR/m³. Jauno tarifu pamatprincips attiecībā uz juridiskajiem klientiem ir tāds, ka lietotāji, kas pieslēguma jaudu izmanto efektīvi, maksās mazāk. Ja mēs paliktu pie iepriekšējās metodikas, tad, visticamāk, saņemtu cenu pieaugumu jau caur gala produktu, jo uzņēmumi zaudētu konkurētspēju un tarifu pieaugumu ieliktu savā gala produkta cenā. Rūpnieciskiem patērētājiem vairs nav runa par desmit, simts vai tūkstoš kubikmetriem, bet desmitiem tūkstošu, pusmiljonu un miljonu kubikmetru. Tur ir runa par to, cik lielu jaudu esat pieteicis, vai tā tiešām jums ir vajadzīga, un vai efektīvi to izmantojat?

- Kad jaunie tarifi varētu stāties spēkā?

- Jāņem vērā vēlēšanu gada fons, un iespējams, ka tas varētu kaut kādā veidā paildzināt tarifu apstiprināšanu. Tomēr arī Regulatoram ir savs laika rāmis, kurā viņiem tarifu projekts ir jāizskata. Tieši ar kuru datumu tarifs stāsies spēkā, tas būs Regulatora lēmums. Domāju, ka tas varētu būt vasarā. Tas noteikti nebūs datums, kad Regulators apstiprinās tarifus, jo Regulatoram ir jāapstiprina tarifs, kā minimums, mēnesi pirms stāšanās spēkā.

- Jūs pieminējāt vēlēšanu gadu, un vēlēšanas varētu visvairāk ietekmēt tieši mājsaimniecību tarifus. Tajā pašā laikā, kā varēja noprast, Regulatorā nav iebildumu pret šo 1,77 eiro mēnesī par infrastruktūras izmantošanu.

- Manuprāt, izpratne par to, ka ir izveidots infrastruktūras uzņēmums un visiem, kas izmanto šo infrastruktūru, par to ir jāmaksā, Regulatorā ir. Pirms pāris nedēļām tikāmies ar Zemnieku saeimu un Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju. Daļa uzņēmumu ir apzinājuši reālo patēriņu un līdz ar to vēlas samazināt pieslēguma līgumā noteikto maksimālo atļauto slodzi, citi vienkārši vēlas uzklausīt mūsu konsultācijas. Aicinām arī citus uzņēmējus būt aktīvākiem patlaban, kamēr norit tarifu projekta izvērtēšanas process, lai nav jāpiedzīvo pārsteigumi, kad jaunie tarifi būs apstiprināti un tiks saņemti pirmie rēķini.

- Jūs teicāt, ka esat saņēmuši operatora licenci uz 20 gadiem. Kāda ir jūsu stratēģiskā vīzija un tālākās gazifikācijas plāni?

- Dabasgāzes patēriņš kopš deviņdesmito gadu sākuma ir būtiski samazinājies, līdz ar to sadales sistēmas gāzesvadi, kas sākotnēji tika projektēti būtiski lielākām jaudām, patlaban netiek pilnībā noslogoti. Līdztekus tam, ka šī situācija rada izmaksu un ieņēmumu disbalansu, tīkls netiek efektīvi noslogots un izmantots. Tīkla sakārtošana un tā efektivitātes izmantošanas celšana ir viens no mūsu mērķiem, ko plānojam sasniegt ar jaunā tarifu projekta palīdzību. Tāpat mēs skatāmies arī uz dabasgāzes pieslēgumu sistēmas efektivitātes uzlabošanu. Viens no mūsu nākotnes plāniem ir veicināt dabasgāzes izmantošanas pieaugumu - sagatavot atbilstošu infrastruktūru, brīvās jaudas, nodrošināt procedūras, lai jauna pieslēguma izveide būtu maksimāli ērta un vienkārša un par saprātīgu samaksu. Jaunie tarifi savā ziņā būs kā dabasgāzes sadales tīkla audits, kas mums palīdzēs atsperties jauniem izaicinājumiem. Katru gadu atbilstoši GASO attīstības programmai tiek noteikti prioritārie projekti, kur tiek veiktas investīcijas gāzesvada uzturēšanā un atjaunošanā. Piemēram, 2018. gadā sistēmas uzlabošanai plānots ieguldīt aptuveni trīs miljonus eiro. Par gazifikācijas tīkla paplašināšanu šobrīd būtu pāragri runāt, vispirms ir jāsakārto esošā saimniecība, taču ilgtermiņā šāds scenārijs nav izslēdzams. Dabasgāze kā produkts ir ērts, efektīvs un drošs, tādēļ nākotnē lūkosimies arī uz jauniem potenciāliem noieta tirgiem, lai esošo dabasgāzes tīklu izmantotu un noslogotu maksimāli efektīvi. Viens no risinājumiem varētu būt saspiestās dabasgāzes izmantošana transportā.

- Kā jūs prognozējat gāzes patēriņa dinamiku nākamajā desmitgadē?

- Šobrīd Latvijā notiekošās diskusijas par energoresursu izmantošanu, kontekstā gan ar OIK, gan atbalstu atjaunojamajiem resursiem, var šo situāciju ietekmēt. Lielā mērā tas būs atkarīgs no tā, cik liels būs ES atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem. Meklējot jaunas nišas, manuprāt, ļoti perspektīvs virziens ir jau pieminētā saspiestās dabasgāzes izmantošana transportā. ES regulējums pieprasa Latvijai līdz 2020. gadam būtiski samazināt «netīrās» (naftas produktu) degvielas izmantošanu transportā. Dabasgāze ir ļoti laba alternatīva, jo pagaidām naftas produktus nevar aizvietot ne ar elektromobiļiem vai ūdeņraža dzinējiem. To nesenajā vizītē Latvijā arī atzina EK viceprezidents. Viņš norādīja, ka gribētos jau redzēt zaļāku enerģētiku, bet tuvākajās desmitgadēs vēl pāriet uz elektrību un sauli nevarēsim, tāpēc dabasgāze ir lieliska alternatīva naftas produktiem.

- Latvijas problēma ir arī gandrīz 100% atkarība no Krievijas gāzes piegādātāja. Kādu redzat šīs problēmas risinājumu?

- Šobrīd Latvijai ir trīs robežpunkti, caur kuriem varam saņemt gāzi. Tie ir gan Lietuva, gan Krievija, gan Igaunija. Ir iespējas šo gāzi fiziski no šiem avotiem saņemt. Tas nozīmē, ka teikt - mēs esam pilnībā atkarīgi tikai no Krievijas - nav pamatoti. To arī uzsver mūsu valsts amatpersonas, ka šis liberalizācijas process ir ļāvis cilvēkiem un tirgus klientiem izvēlēties citu piegādātāju. Vai tas ir Igaunijas partneris vai Lietuvas tirgotājs. Šī iespēja jau pastāv. Vai tas ietekmēs patēriņu? Nedomāju, ka tas ir arguments, uz kuru vajadzētu balstīt prognozi, jo visiem, kam apjoms ir nedaudz lielāks, pamatā vērtēts tiek ekonomiskais izdevīgums. Ja cena būs zemāka, jūs lietosiet gāzi. Ja tā nebūs izdevīgāka, tad gāzi nelietosiet. Ja abstrahējamies no politikas, tad tā ir pamata prizma, caur kuru skatās uzņēmēji un gala patērētāji.

- Pārskatāmā nākotnē jūs prognozējat, ka gāze saglabāsies kā viena no ekonomiski izdevīgākajiem energoresursiem?

- Es teiktu, ka noteikti. Pie līdzīga secinājuma nonācām marta sākumā lielā enerģētikai veltītā konferencē, kura pulcēja dažādus - gan vietējos, gan ārzemju - ekspertus.



Svarīgākais