Pensiju uzkrājumus varēs mantot

Pensiju speciālajā budžetā pagājušajā gadā ieskaitīti 8,4 miljoni eiro kā mirušo otrā pensiju līmeņa dalībnieku pensijas kapitāls. Pērn nomiruši 5152 cilvēki, kuri bija dalībnieki otrajā pensiju līmenī, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vakar pieņēma lēmumu, ka iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Likumprojekts sagatavots otrajam lasījumam Saeimā. Šo iniciatīvu Saeima sāka skatīt pēc iedzīvotāju iniciatīvas un 10 000 savākto parakstu. Saskaņā ar komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2. pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Taču faktiski pastāv trīs galvenās iespējas, kā mantinieki varētu saņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu. Viena no tām: fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā (visticamāk, tas būtu naudā, taču te ir aktuāls jautājums, vai no tā būs jānomaksā iedzīvotāja ienākuma nodoklis). Likumdevējs paredz arī iespēju uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Taču trešais variants, kā varētu mantot uzkrāto pensiju kapitālu, būtu ieskaitīt to pensiju budžetā, un to ņemtu vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Budžeta komisijas atbalstītie grozījumi paredz, ka šāds variants stātos spēkā, ja fondētās pensiju shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis.

Pieteikties izmaksāt pienākošos mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla mantinieki varēs desmit gadu laikā.

Pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, komisijas sēdē atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji. Tiesa, Labklājības ministrijas viedoklis ir interesants, jo atzinumā, ko ministrijas eksperti sākotnēji sniedza Budžeta komisijai, ir teikts: «Uzskatām, ka 2. pensiju līmeņa kapitāla mantošana neuzlabos motivāciju veikt obligātās iemaksas, jo persona nevar izvēlēties veikt obligātās iemaksas tikai 2. pensiju līmenī.» Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece norāda, ka ministrija joprojām uzskata, ka ir jādomā par lielāku atbalstu esošajiem pensionāriem, jo sevišķi tiem, kuri pensionējās līdz 1996. gadam vai pensiju reformas sākuma gados, jo viņiem nav lielas iespējas pašiem papildināt savu pensijas kapitālu. «Taču, respektējot Saeimas Budžeta komisijas sēdē koceptuāli atbalstīto risinājuma variantu, kā arī 10 156 pilsoņu kolektīvo iesniegumu, mēs līdzdarbojāmies priekšlikumu izstrādē attiecībā uz valsts fondēto pensiju shēmas uzkrātā kapitāla mantošanu,» saka J. Muižniece.

Pieteikties izmaksāt pienākošos mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla mantinieki varēs desmit gadu laikā. Pēc šī termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Likuma grozījumus otrajā lasījumā Saeima plānojusi skatīt 21. jūnijā.