Eiropas Savienības (ES) vadības līmenī ir izskanējis priekšlikums atvieglot ES budžeta deficīta ierobežojumus aizsardzības ieguldījumiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pieļauj izņēmumus valstu tēriņiem aizsardzībai. “Tas var sniegt būtisku labumu Latvijai un visai Eiropai. Šī iniciatīva ļaus straujāk attīstīt aizsardzības spējas, palielinot fiskālo elastību, kas ir īpaši svarīgi izaugsmei,” interneta vietnē “X” raksta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Bet, kas tieši jādara, kādus pasākumus veiks Ekonomikas ministrija, kas jādara valdībai – par to “nra.lv” saruna ar Viktoru Valaini.
ES valstīm ir noteikums, ka tās nedrīkst palielināt budžeta deficītu vairāk nekā 3% apmērā no budžeta. Tagad tiek diskutēts, ka aizsardzībā jāinvestē vairāk līdzekļu un budžeta deficītu ir pieļaujams taisīt arī lielāku. Kas ir noticis?
Kaut kā ļoti viegli par to runājam, ka vajag paaugstināt aizsardzības budžetu līdz 4% vai līdz 5%. Šķiet, cilvēki neapzinās, ko tas realitātē nozīmē. Tas nozīmē ļoti lielu investīciju palielinājumu no valsts puses, un netiek pateikts, uz kā rēķina tas notiks.
Mēs Ekonomikas ministrijā esam sākuši strādāt pie programmām, kas militārajā jomā palīdzēs ekonomikas izaugsmei.
ES lēmums pieļaut lielāku budžeta deficītu būs vienīgais veids, kā reāli stiprināt ES aizsardzības spējas un likt ne tikai Latvijai vai Baltijas valstīm, vai Polijai, bet piespiest arī citas valstis kāpināt aizsardzības izdevumus.
Ir valstis, kuras aizsardzības jomas labad jau pašlaik neievēro ES fiskālās disciplīnas noteikumus, un arī Latvijai vajadzēja tos neievērot un daudz drošāk iet uz priekšu jau šajā gadā. Ir jākāpina gan Latvijas, gan tāpat visas ES aizsardzības spējas. Taču, stādot šā gada budžetu, ierobežojums liedza to izdarīt. Šis ierobežojums ir budžeta deficīts 3%, un šajos procentos jāiekļaujas arī aizsardzības izdevumiem.
Kādas nepatikšanas rodas valstij, ja budžeta deficīts pārsniedz 3%?
Tad ieslēdzas sodīšanas mehānisms - teorētiski ES var sodīt to valsti, kura pārkāpj fiskālo disciplīnu, taču neesmu dzirdējis, ka pašlaik kāda valsts būtu sodīta. Pašlaik šie tēriņu ierobežojumi kavē mūsu ekonomisko izaugsmi.
Kādā veidā būs iespējams palielināt aizsardzības izdevumus?
To var panākt, palielinot budžeta deficītu un samazinot tēriņus valsts pārvaldē. Četras uzņēmēju organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Finanšu nozares asociācija (FNA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) - 23. janvārī parakstīja deklarāciju, kurā apņēmās sadarboties un sniegt savu redzējumu par darāmo Ministru prezidentei Evikai Siliņai. Uzņēmēji uzskata, ka, samazinot nākamā gada budžeta izdevumus tikai par 5%, pietiktu līdzekļu gan aizsardzības izdevumu palielināšanai, gan citu akūto jautājumu risināšanai. 850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbu uzsāks jau martā. Es uzskatu, ka 5% ir vēl nepietiekami ambiciozs samazinājums un tam būtu jābūt vēl lielākam.
Vajag ņemt piemēru no ASV, kur ir apņemšanās samazināt valsts pārvaldes izdevumus par 10%. Katrā ziņā mēs ekonomikas sektorā esam apņēmušies virzīties uz šādu ietaupījumu - uz valsts pārvaldes izdevumu samazinājumu, lai ietaupītu līdzekļus aizsardzībai un attīstībai.
Ir svarīgi, lai aizsardzībā iegulda arī Francija, Itālija, Vācija, Spānija. Polija jau šos ierobežojošos noteikumus neievēro, jau pārkāpj atļauto budžeta deficītu, pamatojot to ar nepieciešamību investēt aizsardzībā un lai aizsardzības budžets 2025. gadā var sasniegtu 4,7% no IKP. Tā ir reāla pieeja, kādā veidā to pēc būtības var paveikt. Ar pašreizējiem rāmjiem to nav iespēju sasniegt.
Kāpēc tiek runāts par tādu proporciju, ka 30% no aizsardzības budžeta jāinvestē vietējā militārajā ražošanā, bet pārējie 70% jāiepērk no ārienes? Varbūt vajag vietējā ražošanā tērēt 70%?
Te tiek runāts par valsts pašas spēju ražot un iepirkt. Noteikti ir jāskatās uz iespējām šo ražošanas lokalizāciju palielināt. Bet problēma jau nav tik daudz šie 30% vai cik procenti - varētu lokālajā ražošanā investēt arī 70%. Taču jāizvairās no īstermiņa projektiem uz kāda viena projekta bāzes. Mums ir svarīgi radīt militāru industriju stabili un ilgtermiņā. Var dabūt uz Latviju kādu vienu projektu, kur tiek skrūvēta kopā kāda viena ierīce, tam var noorganizēt nepieciešamo infrastruktūru un darbaspēku. Taču, kad šīs projekts beidzas, tad viss arī beidzas. Mums tas neder - mums vajag ilgtspējīgu militāro industriju.
Domnīca LaSER pagājušā gada nogalē prezentēja pētījumu, kurā tika konstatēts, ka Latvijā uz kaimiņvalstu fona valsts pārvalde nav pārmērīgi liela, nav arī lielāks administratīvais slogs. Vienīgi par ierēdņu algām pētnieki nevarēja izteikt viennozīmīgi skaidru secinājumu, vai tās ir par lielu vai par mazu. Tad jau nemaz tik slikti nav?
Manuprāt, ir svarīgi saprast to, ka ir jāmaina pieeja, jāskatās uz valsts pārvaldes funkcijām. Mēs Ekonomikas ministrijā pagājušajā gadā veicām divas reformas - pārbaudījām praksē, kā tas strādā. Rīgas brīvostas pārvaldē samazinājām darbinieku skaitu uz pusi un atbrīvojām Rīgas brīvostas pārvaldi no ekskluzīviem nekustamajiem īpašumiem, pārdodot ēku Kronvalda parkā, kur pārvalde agrāk atradās. Pārdevām ļoti labi - par miljonu eiro dārgāk, nekā kādu laiku iepriekš bija plānots. Ir jāatbrīvojas no “ekstrām”, kuras nav vajadzīgas, kuras rada izdevumus un nedod nekādu pievienoto vērtību.
Lielas pārmaiņas tika veiktas arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.
Mēs skatāmies, kuras funkcijas ir jāveic un no kurām var atteikties - dažkārt darbinieki paši nesaprot, kāpēc viņiem kaut kas jādara, vai arī uzņēmēji vaicā, kāpēc no viņiem tiek prasīts kas tāds, kam nav jēgas.
Piemēram, pašlaik nodarbojamies ar birokrātijas mazināšanu būvniecībā. Panācām, ka privātmājām vairs nevajag veikt uzmērīšanu. Drīz to nevajadzēs veikt arī biznesa sektorā. No šīm lietām atsakoties, no Valsts zemes dienesta vispār var atteikties, to likvidējot. Neredzu jēgu šādai institūcijai.
Tas pats attiecas arī uz Sabiedrības integrācijas fondu - jāvērtē, vai mēs nevaram atteikties vispār no šādas institūcijas.
Likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu!? Tas taču radīs jūsu koalīcijas partneru pretdarbību - lielu brēku.
Manuprāt, Sabiedrības integrācijas fonds ir ļoti dīvainu projektu iestāde. Ja mēs tos katru atsevišķi sāktu analizēt, diezin vai parlamentā tiem būtu atbalsts.
Manuprāt, tieši šādā veidā - likvidējot liekas iestādes - ir jāveic valsts pārvaldes iestāžu optimizācija. Mēs nedrīkstam turpmāk mierīgā veidā neko nedarīt un pievērt acis uz valsts līdzekļu izšķiešanu. Valstis pašlaik kļūst efektīvākas. Arī Latvijai jākļūst efektīvai!
Mums Ekonomikas ministrijā jau ir iestrādes dažādu iestāžu apvienošanai un atteikšanās no tādām funkcijām, kas nav vajadzīgas. Mēs paši mokāmies, uzraugot tās, un uzņēmēji mokās, izpildot to prasības. To jāsāk izšķirot un jāsāk no liekā atteikties, un, jo ātrāk tas tiks paveikts, jo labāk.
Ir svarīgi Latvijā ietaupīt un naudu investēt aizsardzībā. Un ir svarīgi, lai ES lielās ekonomikas tāpat var palielināt aizsardzības izdevumus.
Lēmums ES līmenī, kas atcels pašreizējos noteikumus par budžeta deficīta ierobežošanu, ir vienīgais, kas var palīdzēt šīm ekonomikām būtiski palielināt aizsardzības izdevumus.
Šis lēmums vēl nav pieņemts, par to notiek diskusijas, bet uzskatu, ka tā bija liela kļūda 2023. gada decembrī pieņemt lēmumu par budžeta deficīta ierobežošanu ES valstīs. Tas uzreiz visu ārkārtīgi sarežģīja. Latvijā, lai izpildītu apņemšanos palielināt aizsardzības izdevumus, bija jāpieņem daudz asaraini sāpīgu lēmumu, lai budžetu varētu pieņemt. Es nesaku, ka budžeta deficīta ierobežošana apriori ir slikta, taču ir jāņem vērā attiecīgā laika fons. To nevajadzēja darīt laikā, kad pilnā sparā notiek Krievijas iebrukums Ukrainā un kad top redzams, ka ES militārā industrija strādā nepietiekami labi.
Nākamgad vajadzēs būtiski optimizēt valsts izdevumus un vajadzēs palielināt budžeta deficītu. Par kādu summu - par to būs vēl jāvienojas. Nedomāju, ka iespējamas kādas korekcijas šā gada laikā, kad budžets 2025. gadam ir pieņemts, taču 2026. gadā un tāpat nākamajos divos, trijos, četros gados budžeta deficītu vajadzēs palielināt līdz tādam līmenim, kāds ir nepieciešams.
Savukārt ar valsts pārvaldes izdevumu optimizāciju ir jānodarbojas jau tūlīt un tagad.
