Vērojot Latvijas simtgadei veltītos pasākumus, var rasties iespaids, ka galvenais ir dziedāt un dejot. Pat ja tā, tad dziedošo un dejojošo vidū ir sabiedrības likumpaklausīgākie pārstāvji, bet biedrība Excelsus nolēma, ka ieslodzījuma vietu iemītnieki arī ir pelnījuši svinēt valsts lielo jubileju. Bet plašajā svētku pasākumu klāstā nav atradusies vieta tiem cilvēkiem, kuri izcieš sodu nebrīvē. Latvijā desmit ieslodzījuma vietās atrodas aptuveni 4500 ieslodzīto.
Projekta Mūzika ārpus robežām vadītāja Sandra Jonikāne stāsta, ka ansambļa L’Chaim (tulkojumā no ivrita - Lai dzīvo!) koncerti notiks astoņās Latvijas ieslodzījuma vietās. Pirmie koncerti jau izskanējuši Jēkabpils un Daugavpils cietumos, bet augustā un septembrī mūziķi dosies uz Jelgavas, Iļģuciema, Valmieras, Rīgas Centrālcietumu, Olaines cietuma slimnīcu un Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem. Jau pirmie koncerti mūziķiem sagādājuši gan pārdomas, gan prieku. «Sākumā cilvēki ir samulsuši, dažs izrāda bravūru. Bet šī auditorija nav pārāk izlutināta ar koncertiem. Kad viņus kāda melodija aizķer, sevišķi, ja tā ir dvēseliskāka, tad var redzēt, ka viņi iegrimst sevī. Aizdomājas. Kļūst citādāki. Pat fiziski sajūtu, kā tiem cilvēkiem viņu dzīve skrien gar acīm. Mēs nezinām, kas notiek viņu dvēselēs, bet ir redzams, ka kaut kas notiek,» pārliecināta ir S. Jonikāne.
Koncertos tiek atskaņots Emīla Dārziņa Melanholiskais valsis, Raimonda Paula mūzika, Mihaila Oginska polonēze Atgriešanās dzimtenē ansambļa mākslinieciskās vadītājas Zanes Ludboržas apdarē, franču melodiju popūrijs, krievu romances, latviešu un latgaliešu tautasdziesmu popūrijs.
Skan arī Oskara Stroka kaislīgā melodija Melnās acis un kādā aranžējumā var saklausīt dziesmas par čigānmeiču Murku motīvus. S. Jonikāne teic, ka spēcīgus klausītāju aplausus izpelnās ne tikai, kā varētu domāt, Melnās acis un Murka, bet arī Melanholiskais valsis un Oginska polonēze. Ansambļa L’Chaim mūziķi par sevi saka: koncertos viņi savus klausītājus aizved gan Zelta kāzās Odesā, gan palīdz saklausīt skaudro, jautro un sērīgo klezmera dvēseli, gan ļauj paviesoties Parīzes ielās un zilajās debesīs, gan uzkarsēt dvēseli krievu romancēs un ielūkoties latviešu un latgaliešu godos. Skaņdarbi pielāgoti profesionāliem akordeonistiem, un viņi demonstrē izcilu prasmi.
Mūziķiem koncerti cietumos ir iemācījuši nenosodīt, jo neviens nezina, kad un kur var paklupt pats. Nosodīt ir viegli, bet tas, ko mūziķi redz ieslodzījuma vietās, ļauj uz dzīvi paskatīties citām acīm, neslēpj S. Jonikāne.
Projekts Mūzika ārpus robežām tiek īstenots, pateicoties Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam mērķprogrammā Latvijai 100 un sadarbībai ar Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi.