Brīvdabas muzeja direktore Zanda Ķergalve cer, ka muzeja simtgades gadā tam tiks piešķirts nepieciešamais papildu finansējums muzeja infrastruktūras sakārtošanai.
Rīgas Latviešu biedrības namā piektdien notika Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgadei veltīta konference, kurā Ķergalve izteicās, ka ar finansējuma piešķiršanu politiķi varot ar savu rīcību pierādīt, ka "nacionālā identitāte, latviskās kultūras veidošanās un mūsu senču ieliktie dzīvesziņas pamati joprojām ir svarīgi Latvijas valstij un Latvijas sabiedrībai".
Viņa atzīmēja, ka 1924.gadā Izglītības ministrijas Pieminekļu valde lēma par Brīvās dabas muzeja izveidošanu, lai saglabātu pagātnes liecības, kas ietvertas lauku koka celtnēs un to iekārtojumā. Ķergalve atsaucās uz Brīvdabas muzeja idejas virzītāja un muzeja dibinātāja, arhitekta Paula Kundziņa vārdiem, sakot, ka "latvju sēta ir tautas spēka avots, kas satur neaizstājamas liecības par tās dzīves un darba gaitām".
Viņa skaidroja, ka Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā esošā kultūras mantojuma saglabāšana, 153 000 krājuma vienību un 144 eksponātēku apjomā, kā Rīgas, tā lauku ekspozīcijās Cēsu novada Vecpiebalgas "Vēveros" un Dienvidkurzemes novada Rucavā Papes Ķoņciemā "Vītolniekos" ir kļuvusi par izaicinājumu šībrīža ekonomiskajos apstākļos.
"Simts gadu laikā, kopš mūsu valsts dibināšanas, ir mainījusies vērtību skala, vārdiem dodot aizvien lielāku svaru, kā darbiem. Tieši šodien, kad tik daudz tiek pieprasīts un tik maz tiek atvēlēts kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai, mūsu atbildība pret simts gadus atpakaļ izveidoto Brīvdabas muzeju ir daudzkārt lielāka. Tāpat kā pienākums pret jaunās paaudzes izglītošanu, kā zināšanās un tradīcijās, tā amatos, nododot senču prasmes un dzīvesziņu nākamībai," sacīja muzeja direktore.
Viņa aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju smelties iedvesmu muzeja ekspozīcijā un atcerēties, ka pirms simts gadiem muzejs veidojās, pateicoties valstsvīru uzsāktajai iniciatīvai un dažādu organizāciju iesaistei, ar reālu darba vai naudas ieguldījumu - padarīt senču mantojumu pieejamāku un saprotamāku nākamajām paaudzēm.
"Kultūras mantojuma saglabāšana ir pamats nacionālas valsts ilgtspējīgai attīstībai, un tāpat kā latviešu Dziesmu un deju svētki ir neatņemama Latvijas valsts vērtība. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā izvietotā ekspozīcija ar tautas celtniecības pieminekļiem laika posmā no 17. līdz 20.gadsimta sākumam ir neatņemama zināšanu un būtiska kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa mūsu tautas izpratnei par to, kas mēs esam un kā veidojusies mūsu nacionālā identitāte," turpināja muzeja direktore.
Viņa sacīja, ka muzeja darbinieki ir izvirzījuši muzeja gadsimtu mijai atbilstošus mērķus, tajos iekļaujot esošo eksponātu ēku atjaunošanas procesa nepārtrauktību, ekspozīcijas papildināšanu ar Sēlijas kultūrvēsturiskajai zemei raksturīgās sētas izveidi, kā arī infrastruktūras atjaunotni un jaunas, atvērtā krājumu ēkas celtniecību.