Kalnmeiers stāstījis, ka ziņu noplūdē Kļaviņa lietā nav vainojams ne Kučinskis, ne Straume

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK) stāstījis, ka informācijas noplūdē Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) lietā nav vainojams ne Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume.

Saeimas NDK priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) šodien žurnālistiem norādīja, ka gan ģenerālprokurors, gan Straume komisijas sēdē snieguši precīzu hronoloģisku un saturisku notikumu izklāstu, tādējādi pamatojot, kāpēc noplūdē nav vainojams ne Straume, ne premjers.

Komisijas vadītāja norādīja, ka Straume informējis komisiju, ka KNAB notiek iekšēja pārbaude par informācijas noplūdi.

Pēc šīm situācijām NDK radies jautājums, kurā brīdī valdības vadītājs ir jāinformē par šādiem gadījumiem. Lībiņa-Egnere norādīja, ka būtu jāsaņem atbilde, vai arī situācijās, kad varētu būt interešu konflikts, par attiecīgo lietu būtu jāinformē valdības vadītājs.

NDK priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas deputāts Kārlis Seržants (LZP/ZZS) žurnālistiem vērsa uzmanību, ka Indulis Emsis (LZP) Kļaviņam informāciju par kriminālprocesu esot izteicis "pusbaumu" līmenī, taču deputāts neesot mainījis savu rīcību.

Seržants norādīja, ka KNAB martā vērsies parlamenta grāmatvedībā pēc Kļaviņa pārbaudē nepieciešamajiem dokumentiem. Tāpēc deputāts pieļāva iespēju, ka informācijas noplūde būtu varējusi notikt Saeimā, piebilstot, ka Emsis savulaik bijis Saeimas priekšsēdētājs. NDK sekretārs gan neuzskata, ka ziņas būtu izpaudis kāds no deputātiem, jo "deputāti, visticamāk, nesēž grāmatvedībā". Līdz ar to politiķis neizslēdz iespēju, ka noplūdi esot varējis veikt kāds darbinieks.

Seržants pieļauj, ka tiesībsargājošās iestādes pārbaudīs, vai informācijas noplūde nav notikusi no Saeimas. Reizē politiķis uzsver, ka ziņu izpaušana nav traucējusi krimināllietai.

"Veicot pārbaudi par iespējamo informācijas izpaušanu, tika noskaidrots, ka premjerministrs un neviena cita persona nav izpaudusi šo informāciju," pēc NDK sēdes žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš uzsvēra, ka, publiskojot attiecīgo informāciju, esot sniegta nepatiesa informācija, ka būtu izpausta informācija par kriminālprocesa sākšanu.

Ģenerālprokurors apgalvoja, ka nav nekādi dati, ka premjers būtu informēts, ka ir uzsākts kriminālprocess. Kalnmeiers norādīja, ka Indulis Emsis (LZP) telefonsarunā teicis, ka kādā iestādē "briest kriminālprocess". "Nevienā brīdī nav pateikts, ka ir konkrēta ziņa par to, ka ir uzsākts kriminālprocess. Ja būtu šāda informācija, ja - pieņemsim - premjers būtu [kādam] pateicis "Ir uzsākts kriminālprocess", tad tas droši vien arī tā būtu pasniegts (..)," sacīja ģenerālprokurors.

Viņš savu domu pamatoja arī ar to, ka pēc telefonsarunas esot mēģināts pārbaudīt tajā sniegto informāciju.

Līdz ar to attiecībā uz jautājumu par to, vai būtu izpausta informācija par kriminālporcesa uzsākšanu, Kalnmeiers uzsvēra, ka "nav nekāda nozieguma bijis", un par pilnīgiem meliem nodēvēja izskanējušo, ka būtu izpausta sevišķi slepena informācija. Nevienā brīdī šī informācija neesot bijusi klasificēta kā konfidenciāla, slepena vai sevišķi slepena.

Tiesībsargājošās iestādes vadītājs skaidroja, ka, ja būtu jāpārbauda, vai ir notikusi informācijas noplūde, to saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic nevis prokuratūra, bet gan attiecīgā iestāde, kur informācija noplūdusi. Reizē gan viņš norādīja, ka pēc viņa uzdevuma pārbaudi ir veikusi prokuratūra.

Vaicāts, kā Emsis uzzinājis attiecīgo informāciju, ģenerālprokurors norādīja, Emsis pats to ir skaidrojis un ka Kalnmeieram tas nav jādara viņa vietā.

Kā ziņots, aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka maijā Kļaviņa lietas KNAB izmeklētājs nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par to, ka, izmeklējot šo lietu, notikusi pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušana. No šīs lietas izrietot, ka informācija, iespējams, varētu būt izpausta no Kučinska puses.

Kučinskis vairākkārt noliedzis, ka būtu izpaudis informāciju, un pašreizējo situāciju nodēvējis par "mērķtiecīgi no mušas uzpūstu ziloni" priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Jau ziņots, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku bija sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.