Viestura Tamuža versija par skandalozo kriminālprocesu, kas var iespaidot valdības veidošanu

NO VIENA UZŅĒMUMA IEKŠĒJIEM KAŠĶIEM TAGAD ATKARĪGA VALSTS POLITIKA... Viesturs Tamužs: «Es tiešām joprojām esmu aizdomās turamā persona pilnībā safabricētā apsūdzībā. Ko es tur vairāk varu pateikt? Patiesībā jau tas ir smieklīgi, ka no situācijas, kas izaugusi no viena uzņēmuma iekšējiem kašķiem, tagad kaut kādā mērā ir atkarīga valsts politika» © F64

Uzņēmējs, Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs intervijā Neatkarīgajai stāsta par gada skaļāko kriminālprocesu – tas izaudzis no akcionāru strīda, ietekmējis vēlēšanu rezultātus un var ietekmēt arī valdības veidošanas procesu.

- Partijas KPV LV reitingi priekšvēlēšanu periodā sāka strauji augt tikai tad, kad KNAB aizturēja divus šīs partijas līderus - Artusu Kaimiņu un Ati Zakatistovu, kā arī jūs. Vēlēšanas ir pagājušas, vēlētāji savu vērtējumu notikušajam ir devuši. Kā jūs uz tiem notikumiem varat paskatīties ar šodienas acīm?

- Partijas KPV LV popularitātes cēlāja laurus es nevaru piedēvēt sev. Es tur tikai gadījos no malas, un tā visa bija dīvainu sakritību virkne. Kāds, protams, ir atbildīgs par to, ka šī aizturēšana bija tik skaļa, ar tādu vērienu veikta. Tas izskanēja ļoti plaši, tāpēc man ir jāpiekrīt, ka tas bija tas ierosmes punkts - līdz tam jau KPV LV bija ar pūlēm 3% popularitātes reitings. Es, protams, negribu teikt, ka līderu aizturēšana bija vienīgais iemesls partijas panākumiem. Es domāju, ka puiši ļoti cītīgi strādāja - brauca, runājās ar cilvēkiem, sociālos tīklos visu ko darīja. Bet pagrieziena punkts tiešām bija šis 21. jūnijs. Tas ir acīm redzami.

- Mēs varētu spriest tā: premjers redzēja, ka valdība ir lielās ziepēs - plaukstošas bankas nesaprotams maksātnespējas process, maksātnespējas administratoru «barona» slepkavība gaišā dienas laikā, OIK skandāls, neveiksmīga veselības reforma utt. Droši vien gribējās kaut kā novērst uzmanību?

- Man grūti spriest, vai tas bija šāds polittehnoloģisks risinājums. Man grūti arī spriest, vai valdība tajā brīdī bija tik dziļā krīzē - manuprāt, ka ne. Manuprāt, valdības vadītājs Māris Kučinskis ir ļoti mierīgs. Viņš daudz var izturēt. Vai tas tika darīts tāpēc, lai speciāli novērstu uzmanību? Varbūt jā, varbūt nē. Bet jāpiekrīt, ka sabiedrībai, vienkāršajiem vēlētājiem tas lika sarosīties. Viņi vienkārši juta, ka Saeimas deputāta aizturēšanai Saeimas telpās nav pietiekama pamatojuma. Nekad iepriekš nekas tāds netika darīts. Tik nopietnam pasākumam vajag dot ļoti labu pamatojumu. Kas tad tur bija tik nopietns noticis? Kāpēc to Artusu nevarēja vienkārši pasaukt uz KNAB un nopratināt viņu? Kāpēc vajadzēja aizturēt uz pusotru diennakti? Tātad nenoliedzami tika veidots šovs.

- Vai neiznāca tā, ka no problēmām novērsa tikai masu mediju uzmanību, savukārt sabiedrības atmiņā tās neizdevās izdzēst?

- Vienkāršā vēlētāja acīm skatoties, ja jau būtu tūlīt nācis ļoti labs izskaidrojums - «te ir atklāts milzu korupcijas skandāls», tad jau visi teiktu: «Nu, jā! Redz, strādā «orgāni»!» Tā vietā nekāda īsta skaidrojuma vispār nebija.

- Varbūt jūs tagad kļūsiet par ekonomikas ministru?

- /Ilgi smejas./ Tas tiešām būtu ļoti smieklīgi, ja es tagad kļūtu par ekonomikas ministru. Bet, ja nopietni, tad es šobrīd studēju filozofiju, es esmu nopietni aizrāvies ar to. Bet tad, ja tu kļūsti par politiķi, tad, vismaz manā izpratnē, tā jau ir kalpošana. Neba jau ekonomikas ministra algas dēļ tur kāds grib iet strādāt. Es pilnīgi noteikti negribētu šajā amatā iet strādāt arī tāpēc, ka tur kaut ko var «nospert». Ja nu es ietu strādāt šajā amatā, tad es to uztvertu kā kalpošanu sabiedrībai. Bet es šobrīd nejūtu, ka es to gribētu darīt.

- Mēs te runājām par politikas saistību ar kriminālprocesu. Tagad valdības veidošanas procesā ir izskanējis - Pabrika kungs bija pirmais, kurš to pateica -, re, kur tūlīt divus KPV LV deputātus sauks pie kriminālatbildības. Tādā veidā faktiski tiek dots mājiens, ka ar kriminālprocesu var arī valdības veidošanas procesu ietekmēt. Arī šis uz jums kaut kā attiecas - vismaz no malas.

- Droši vien, ka Pabrika kungam bija prātā kāds mājiens, ja jau viņš tā teica. Cīņā par politisko varu jau visādi līdzekļi tiek lietoti. Tajā skaitā konkurentu nomelnošana, viņu iebaidīšana un tamlīdzīgi. Kas ir devis tiesības Pabrikam kaut ko tādu apgalvot, es nezinu, bet tā jau ir viņa kā politiķa darbība. Par to praktisko pusi - es tiešām joprojām esmu aizdomās turamā persona pilnībā safabricētā apsūdzībā. Ko es tur vairāk varu pateikt? Patiesībā jau tas ir smieklīgi, ka no situācijas, kas izaugusi no viena uzņēmuma iekšējiem kašķiem, tagad kaut kādā mērā ir atkarīga valsts politika.

- Preses konferencē jūnijā jūs teicāt, ka tikāt noturēts apcietinājumā pusotru dienu, bet jūs pat nenopratināja. Vai šo četru mēnešu laikā KNAB darbiniekiem ir radusies kaut kāda interese par jūsu versiju?

- Es nezinu, vai viņiem ir radusies interese, bet KNAB es joprojām neesmu bijis.

- Respektīvi, jūs joprojām nav pat nopratinājuši?

- Nav.

- Kā tas ir iespējams?

- Kā lai es to zinu? Tagad gan manam advokātam ir paziņots, ka man KNAB ir jāierodas 1. novembrī. Bet laiciņš no 21. jūnija tiešām ir pagājis, un tas ir nedaudz mulsinoši arī priekš manis, kaut vai no tā viedokļa, ka mans telefons un dators joprojām ir KNAB rīcībā un man noteikti vairāki ierobežojumi. Bet man nav arī nekādu tiesību kritizēt izmeklēšanas iestādes. Varbūt, ka tā vajag?

- Tā KNAB loģika, ko mēs publiski esam dzirdējuši, ir tāda: jūs nolīgāt Ati Zakatistovu par 2000 eiro mēnesī sniegt konsultācijas, bet Zakatistovs šo naudu ieskaitīja partijas kasē. Bet kur šajā shēmā Artuss Kaimiņš parādās?

- Es gribētu palabot. Nevis es nolīgu, bet Zakatistova uzņēmumu nolīga mans uzņēmums, kura valdes priekšsēdētājs ir Māris Simanovičs. Tātad mūsu uzņēmums nolīga Zakatistova uzņēmumu konsultāciju sniegšanai. Atskaites par padarīto darbu - konsultāciju sniegšanu - tika sniegtas katru mēnesi. Pēc pusgada līgums tika pagarināts. 2000 eiro mēnesī mans uzņēmums pārskaitīja Zakatistova uzņēmumam. Bet Artuss Kaimiņš tur parādās tā, ka Zakatistovs ir maksājis hipotekāro kredītu par savu dzīvokli, un viņa dzīvoklī šad tad ir uzturējies arī Artuss Kaimiņš un citi KPV LV biedri. Un tad no tā ir izdarīts secinājums, ka tā ir nelikumīga partijas finansēšana, ko esmu veicis personīgi es. Nu, atvainojiet! Es nesaprotu, kā kaut ko tādu var izsecināt.

- Tātad atskaites par konsultācijām arī ir?

- Atskaites cītīgi tika rakstītas, un tās bija pietiekami detalizētas - tās parakstīja Zakatistovs, no vienas puses, un Simanovičs, no otras puses.

- Ja jau papīri ir kārtībā, tad kur tur var piesieties?

- Es nezinu, kur var piesieties. Mani tiešām pārņem ārkārtīgi dīvaina sajūta, to lasot, ka uzņēmuma vadītājs - valdes priekšsēdētājs - ir noslēdzis līgumu par darbu izpildi un katru mēnesi pieņēmis atskaites un parakstījis pieņemšanas aktus, bet pēc 12 mēnešiem viņš pēkšņi ir sapratis, ka tas viss ir bijis fiktīvs? Un beigās nevis uzņēmuma vadītājs, bet es - uzņēmuma padomes priekšsēdētājs - esmu apkrāpis savu uzņēmumu par 20 000 eiro.

- Padomes priekšsēdētājs, šķiet, paraksta tikai divu veidu dokumentus - padomes sēžu protokolus un valdes priekšsēdētāja pieņemšanu darbā?

- Varbūt tomēr nedaudz vairāk dokumentu man ir jāparaksta. Es pieņemu darbā valdes locekļus un iekšējo auditoru, bet, protams, visa saimnieciskā darbība, tostarp konsultantu nolīgšana, ir valdes pārziņā. Padome ir atbildīga galvenokārt par uzņēmuma stratēģiju.

- Māris Simanovičs publiski ir teicis, ka tās konsultācijas ir bijušas personīgi jums un viņš nemaz nezina, kas tās ir bijušas par konsultācijām. Šī versija ir arī KNAB versija.

- Tās konsultācijas nebija personīgi man. Tās bija konsultācijas uzņēmuma padomes priekšsēdētājam. Ja es ar Ati Zakatistovu parunāju arī par filozofiju, jo viņš ir filozofijas doktors, tad nedomāju, ka to var saukt par kaut kādu krāpšanos. Bet konsultācijas bija par atkritumu saimniecības sektoru Latvijā, par konkurenci šajā sektorā un par gaidāmajām vēsmām. Galvenais, kas tur tika pētīts, bija t.s. Rīgas konkurss. Es domāju, ka tieši tas kādam ļoti nepatika, ka tas tika pētīts un tika izpētīts.

- Kā ir iepriekš izskanējis - jūs uzskatāt, ka tieši Māris Simanovičs denuncēja par šīm konsultācijām, sasaistot tās ar politiku, kaut gan viņam nebija nekādi politiski mērķi, bet gan ekonomiski. Viņš pats to publiski ir noliedzis, vien atzīstot, ka visu vajadzīgo informāciju KNAB ir sniedzis. Kā tad tur īsti ir?

- Pat, ja es zinātu visus uzņēmuma dokumentus, kas ir aiznesti uz KNAB, es droši vien to jums nedrīkstētu stāstīt. Bet uzņēmuma valde nolīga advokātu, manuprāt, viņa uzvārds ir Zvejsalnieks, un ar viņa palīdzību visi šie stāsti tika sacerēti. Mums ir liels uzņēmums ar apgrozījumu 60 miljonu gadā, tāpēc mums ir savs iekšējais audits. Tad tas auditors tika saukts uz valdes sēdēm, un viņam tika prasīts, lai viņš raksta savu atzinumu, tad viņš atkal tika dzīts ārā no valdes sēdēm, kur šie jautājumi tika apspriesti. Tā tur tas viss tapa.

- Tātad tas nebija viens denunciācijas akts, bet gan ilgstošs process?

- Jā, tas bija process gada garumā. Pēdējo iesniegumu uzņēmuma valde aiznesa uz KNAB jau pēc manas aizturēšanas 21. jūnijā - ka es esmu apkrāpis savu uzņēmumu, kas ir pilnīgs absurds. Bet papīrs jau pacieš visu.

- Jūs teicāt, ka Māris Simanovičs grib pārņemt uzņēmumu. Jūsu uzņēmuma akcionāru struktūra ir pietiekami sadrumstalota /V. Tamužam, M. Simanovičam un Undīnei Būdei pieder pa 16,68% akciju, 19,46% akciju pieder komandītsabiedrībai Otrais Eko fonds, bet 30,51% akciju pieder ERAB/, kas strīdu gadījumā tiešām var novest pie kara - esam Latvijā to jau redzējuši ne vienu reizi vien. Kā veidojās šis akcionāru karš?

- Ir lietas, ko es varu apgalvot pilnīgi droši. Viena no lielākajām kļūdām manā dzīvē bija, ka es piekritu uzaicināt par akcionāru Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB). Savulaik ilgstoši iesaistīti t.s. atkritumu karos, Latvijā mēs bijām ļoti satraukti, ka citi ļoti spēcīgie pretinieki mums nodarīs pāri, un tāpēc meklējām kaut kādu aizsardzību. Mums radās iespēja uzrunāt ERAB pa tiešo. Mēs noslēdzām līgumu ar viņiem un kādu laiku bijām ļoti priecīgi. Bet tagad tas ir pavērsies pret mani un arī pret mūsu uzņēmumu, jo banka līgumā panāca sev ļoti labvēlīgus nosacījumus. Piemēram, bez viņu piekrišanas mēs nedrīkstam nomainīt uzņēmuma vadību. Tātad, kamēr Mārim Simanovičam ir labs kontakts ar ERAB, tik ilgi viņš tur var laimīgi sēdēt, kaut gan uzņēmuma vairākuma akcionāri gribētu nomainīt vadību.

- Tātad viņš ir sabloķējies ar ERAB, bet akcionāru vairākums gribētu viņu nomainīt?

- Tieši tā.

- Trijiem akcionāriem ir vienāds akciju skaits. Vai tas nozīmē, ka jūs sākotnēji visi trīs ieguldījāt uzņēmumā vienādus līdzekļus?

- Sākotnēji, ap 2000. gadu, es ieguldīju tos līdzekļus - 5000 latu. Viss milzu uzņēmums ir uzaudzēts no šiem 5000 latiem. Pēc tam es pieaicināju par akcionāriem citus. Diezgan agrā stadijā es pieaicināju Undīni Būdi. Ap 2004. vai 2005. gadu mūsu pulkā ienāca Māris Simanovičs. Viņš gribēja kļūt par akcionāru, un mēs viņam pa maziņam tās akcijas arī iedāvinājām. Mēs Mārim esam iedāvinājuši šos 16% akciju, ar kurām viņam tagad pietiek, lai mūs mocītu.

- Tad jau jums tur tāds «Ventspils kariņš» miniatūrā?

- Es nezinu par «Ventspils kariņu» - vai arī tur bija tā, ka viņi viens otram kaut ko dāvināja. Bet, kad Māris Simanovičs atnāca uz uzņēmumu strādāt, viņam nebija pat 20 gadu. Viņš ir izaudzināts mūsu uzņēmumā un izaudzis mūsu vadībā, bet tagad ir nolēmis būt liels. Ventspilī, man liekas, - tur jau čaļi visi bija lieli no paša sākuma.

- Kāds ir risinājums jūsu «kariņam»? Man liekas, ka «Ventspils karš» vēl nav beidzies pat pēc 14 gadiem.

- Pašlaik ir tā, ka uzņēmuma vairākuma akcionāriem, kuriem kopumā pieder 53% akciju, jau ir visas likumīgās tiesības pārvaldīt uzņēmumu. Bet ERAB ir tiesības bloķēt mūsu pārvaldes darbības, un viņi arī cītīgi visu bloķē. Neskatoties ne uz ko. Nezinu, ar ko tas beigsies. Es jau ar interesi uz to visu skatos, kaut gan pašam jau ir žēl sava uzņēmuma.

- Kas ietilpst jūsu uzņēmumā ar 60 miljonu apgrozījumu?

- Lielāko pusi no apgrozījuma dod pārstrādes uzņēmumi - Pet Baltija, kas pārstrādā PET pudeles; Nordic Plast, kas pārstrādā polietilēnu. Tie dod vairāk arī nekā 60% no uzņēmuma peļņas, kas šobrīd ir apmēram viens miljons eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Otrs lielākais ir atkritumu savākšanas bizness - Rīgā, Pierīgā, Siguldā un Liepājā. Trešais bloks ir tā sauktā ražotāja atbildības sistēma - Latvijas Zaļais punkts. Uzņēmumā strādā ap 700 darbinieku.

- Publiski ir izskanējis - tas kriminālprocess jau netika uzsākts par kaut kādiem Tamuža uzņēmumu maksājumiem. Tas tika uzsākts par Rudolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu maksājumiem Artusa Kaimiņa Suņu būdai u. tml. Vai te nav tā - Meroni Latvijā ir neaizskarama persona, bet, tā kā «zārks jau nevar palikt tukšā», tad paņēma un pielika Tamužu šai lietai klāt?

- Paldies, paldies par salīdzinājumu! Es internetā esmu redzējis Meroni bildi un lasījis, ka viņš pārvalda vairākus simtus miljonu vērtus aktīvus. Mūsu uzņēmuma aktīvi nav simtus miljonu vērti. Bet tāpat tie ir tuvi un mīļi aktīvi, jo tie ir paša nopelnīti. Vairāk es neko par Meroni politiskajām ambīcijām nezinu. Turklāt es tiešām neesmu arī iekšā Artusa un KPV LV politiskajā procesā. Viņi gan bija ļoti priecīgi, kad es atnācu uz to preses konferenci jūnijā: «Nu, tad tagad tu esi ar mums!?» Es atbildēju: «Nē, nu, davai, čaļi! Pabīdām to manu krēslu nostāk! Tas nav mans - tas ir jūsu šovs.» Bet mēs esam draudzīgi. Šobrīd man nav nekādu politisku ambīciju.

- Vēl ir publiski izskanējis, ka Zakatistova kungs ir meklējis pie Meroni iespējas noslēgt konsultāciju līgumu par 150 000 eiro.

- Es zinu, ka Atis ir ļoti gudrs cilvēks. Viņš ir Otavas universitātes filozofijas doktors un profesors. Runājot par minēto kriminālprocesu, visi tā kā grib aizmirst, ka Atis Zakatistovs Latvijā ir atzīts konsultants, tostarp konsultējis arī valdību gan Kanādā, gan Latvijā. Viņam ir ļoti plašs skats, un viņš piedāvā negaidītus risinājumus. Neskatoties uz visu to, vienalga, es šaubos, vai Meroni ir vajadzīgas Zakatistova konsultācijas par 150 000. Bet es par to neko nezinu.

Latvijā

Šī gada 26.novembrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 10.10 visā valstī uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas ieslēgšanas kārtību un tās darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā. Trauksmes sirēnu pārbaudes laikā 3 minūšu ilgumā skanēs viļņveida signāls, kas nozīmē, ka skaņas signāls skanēs 5 sekundes, tam sekos pārtraukums, un turpināsies atkārtots 5 sekunžu skaņas signāls un pārtraukums, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.