40 kino projekti saņem piecus miljonus eiro ES atbalsta

Eiropas Komisija paziņoja, ka 2009. gadā piešķirti pieci miljoni eiro finansējuma, lai nostiprinātu kultūras un darījumu attiecības starp Eiropas kino nozari un trešo valstu filmu veidotājiem.

ES finansējums Eiropas filmu un animācijas filmu veidotājiem un citiem audiovizuālās jomas profesionāļiem dos iespēju apgūt jaunas prasmes un popularizēt nozari savstarpējā sadarbībā ar profesionāļiem ārpus Eiropas.

ES finansējumu saņems 40 projekti. To vidū ir kopīga apmācība, savstarpēja popularizēšana, izplatīšana un filmu demonstrēšana, kā arī citi pasākumi, kas mudina Eiropas un ārvalstu skatītājus iepazīties ar citās valstīs uzņemtām filmām. Finansējums piešķirts atbilstīgi iniciatīvai MEDIA International, kas uzsākta 2008.gadā, lai no ES līdzekļiem finansētu starptautisku sadarbību kino jomā. Šogad finansējums un atlasīto projektu skaits salīdzinājumā ar 2008.gadu ir vairāk nekā divkāršojies (pagājušajā gadā ES finansēja 18 projektus, atvēlot šim nolūkam divus miljonus eiro IP/08/1273). Šādu iespēju deva pagājušā gada decembrī notikušais Eiropas Parlamenta balsojums, ar ko palielināja budžetu starptautiskai sadarbībai kino jomā.

"Eiropas kino nozare ir aizraujoša joma, kurā valda kultūras daudzveidība, jaunrade un dedzīga vēlme dalīties zināšanās ar audiovizuālās jomas profesionāļiem no citām pasaules daļām, vienlaikus arī mācoties no viņiem un bagātinoties no citām kultūrām un atšķirīgas pieredzes," sacīja ES plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. "Projektu finansēšanai šodien piešķirtie pieci miljoni eiro liecina par ES aizvien lielāko apņēmību popularizēt Eiropas audiovizuālās nozares starptautiskā mērogā. It sevišķi vēlos pateikties Eiropas Parlamentam par tā lēmumiem, kas uzsvēra starptautiskās sadarbības un kultūras daudzveidības svarīgumu filmu nozarei Eiropā un mūsu partnervalstīs."

Lai atbalstītu Eiropas kino nozares centienus iziet pasaulē, Eiropas Komisija šodien paziņoja, ka no 95 pieteikumiem ir atlasīti 40 projekti, kas saņems finansējumu no ES finansējuma programmas MEDIA International, kura turpinās vairāk nekā trīs gadus (2008.-2010.). Eiropas Parlaments pagājušā gada decembrī nobalsoja par šīs programmas budžeta palielināšanu līdz pieciem miljoniem eiro 2009.gadā. Ar šodienas paziņojumu ES uzsāk pastiprināt pūles, lai paplašinātu patērētājiem pieejamo izvēli, piedāvājot vairāk dažādu filmu Eiropas un starptautiskajos tirgos un paverot jaunas biznesa iespējas audiovizuālās jomas profesionāļiem no Eiropas un visas pasaules.

Kopumā tiks finansēti 23 mācību projekti, kuros sadarbosies profesionāļi no Eiropas un pasaules un kuru mērķis ir padziļināt izpratni par darbības apstākļiem, tiesisko regulējumu un audiovizuālo tirgu finansēšanu ārvalstīs. Piemēram, projektā Babylon International organizēs seminārus sadarbībā ar Rietumāfrikas valstīm.

Ir finansēti arī 10 projekti, ar kuru starpniecību audiovizuālajiem darbiem palīdzēs nonākt starptautiskajos tirgos un uzlabos to izredzes tikt plašāk izplatītiem. Projekts Producers Lab Toronto pamatosies uz sekmīgo sadarbību ar Starptautisko Toronto kinofestivālu, lai pavērtu jaunas iespējas daudzsološiem Eiropas un Kanādas filmu veidotājiem, kas iecerējuši nopietnus starptautiska kopražojuma projektus.

ES atbalsta arī 4 projektus Eiropas filmu izplatīšanai trešās valstīs un otrādi. It sevišķi projekts Ventana Sur paver jaunas, plašas kino tirgus iespējas Latīņamerikas ražojuma filmām Buenosairesā, pateicoties sadarbībai starp Argentīnas Nacionālo kino un audiovizuālo mākslu institūtu (Argentinean Instituto Nacional de Cine y Artes Audiovisuales) un Kannu Starptautisko filmu tirgu.

Bez tam ES atbalsta arī Europa Cinemas - tīklu, ko veido 342 kinoteātri Eiropā un 183 kinoteātri trešās valstīs, kuros demonstrē Eiropas, Vidusjūras reģiona, Āzijas un Latīņamerikas valstu filmas.

Visbeidzot, ar MEDIA International starpniecību atbalstīs divus projektus, kuru mērķis ir paplašināt ārvalstu filmu skatītāju loku. Vienā no šiem projektiem - Operation Kino - izmantos pārvietojamu digitālu projektoru, lai Eiropas un pasaules filmas rādītu reģionos, kuros nav plašu kino skatīšanās iespēju.

Svarīgākais