Šogad durvis slēdza sešas internātskolas; kas notiek ar to ēkām?

© F64 Photo Agency

Šogad durvis slēdza sešas internātskolas. Patlaban neviena no pašvaldībām nav atradusi pielietojumu ēkām, bet uztur tās un nodrošina arī apsardzi. Vietvaras to vajadzībām izmantojumu nesaredz. Bet iznomāšanu vai pārdošanu apgrūtina tas, ka tā nav tikai viena celtne, bet vesels komplekss.

Par Aglonas internātvidusskolas iznomāšanu līdz šim ieinteresējusies vien kāda kristīga organizācija, kura meklē vietu, kur rīkot nometnes un pasākumus, skaidroja Aglonas novada domes priekšsēdētājs Juris Butēvics. Gan skola, gan dienesta viesnīca esot labā stāvoklī, it īpaši viesnīca - piecu stāvu ēka, kas nesen nosiltināta un renovēta. Ieguldīts teju miljons eiro. Tā varot uzņemt pat 300 cilvēku. Arī skolas nams esot pievilcīgs - vecā tipa ēka ar augstiem griestiem. Šobrīd gan viss ir tikai idejas līmenī, kristīgās organizācijas pārstāvji izstaigājuši telpas un apkārtni un apliecinājuši, ka šī vieta viņiem patīk. Novada izpilddirektore Ineta Poga gan uz to raugās piesardzīgi: saruna esot pašā sākumā, un nav jau zināms ne tas, kas būs juridiskā persona, kurai iznomās, ne tas, cik telpu vēlēsies izmantot, un patiesībā nav arī konkrēta piedāvājuma. J. Butēvics domā, ka daļu telpu tomēr vajadzētu atstāt pašvaldībai - dzīvokļu ierīkošanai.

Attiecībā uz Baltinavas kristīgās internātpamatskolas ēku tālāku izmantošanu situācija neesot bezcerīga.

Dundagas novads nule izsludinājis Mazirbes internātpamatskolas, kur vēl pērn mācījās bērni ar īpašām vajadzībām, izsoli, ar kuras noteikumiem varot iepazīties novada mājaslapā (katrai no ēku grupām tie ir savi). Jo arī šī izglītības iestāde bija izvietota vairākās ēkās: pati skolas ēka labā stāvoklī un renovēta. Taču ir vēl citas lielākas un mazākas celtnes, tostarp sava katlumāja un ūdens apgādes vieta, norādīja Dundagas novada domes pārstāve Inguna Pekmane. Esot gan bijusi interese no iedzīvotājiem un uzņēmējiem iznomāt telpas, taču pašvaldība izšķīrusies par pārdošanu, jo uzturēt kompleksu ir pārāk finansiāli apgrūtinoši - gan nodrošinot apkuri, gan ūdens apgādi. Tāpat teritorijā atrodas daudzdzīvokļu nams, kurš sākotnēji celts kā skolotāju māja, taču ar laiku dzīvokļi izīrēti arī citiem novada iedzīvotājiem. Pašvaldība ir plānojusi ļaut tos īrniekiem izpirkt.

Attiecībā uz Baltinavas kristīgās internātpamatskolas ēku tālāku izmantošanu situācija neesot bezcerīga, jo vairāki uzņēmēji un organizācijas esot nākuši ar idejām, sacīja Baltinavas novada domes izpilddirektors Jānis Bubnovs. Taču negriboties pirms laika tās skaļi izpaust, jo «viss ir pavisam negatavs un sākuma stadijā».

Ko darīt ar Alūksnes novada Liepnas internātpamatskolu - šobrīd neesot skaidrs, apliecināja Liepnas pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Priede. Bet, protams, novada dome pie šā jautājuma strādājot. Paturēt kā pašvaldības īpašumu to visu nebūtu vajadzības. Lai gan daudzviet šajās ēkās tiek izvietotas sociālās iestādes vai pansionāti, taču Liepnā jau esot šāda veida iestāde. Turklāt mājas ir lielas, skolas nams, gan salīdzinot ar internāta ēku, ir labākā kārtībā.

Mālpils novada pašvaldības centieni pagarināt dzīvi gan internātpamatskolai, gan profesionālajai skolai, kuras izmantoja vienu infrastruktūru, bija lemti neveiksmei. Arī iecere uz abu bāzes izveidot Mālpils vispārizglītojošo un profesionālo vidusskolu izrādījās dzīvot nespējīga. Atlūgumus vienā brīdī uzrakstīja desmit pedagogu, un arī mācīties gribētāju skaits bija mazs. Pēc profesionālās skolas slēgšanas arī internātskolai vairs nebija rentabli vienai pašai apdzīvot lielo kompleksu, un tad tika pieņemts lēmums to slēgt. Patlaban «viss ir procesā» - interesenti ir, arī no vietējo uzņēmēju vidus, apgalvo Mālpils novada domes pārstāve Iveta Krieviņa.

Vaiņodē arī, lai cik spīvi pretojās internātskolas kolektīvs, skola ir slēgta. Ēkas stāv tukšas, un pašvaldība nevar atrast risinājumu, ko ar tām iesākt, sacīja Vaiņodes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Jurjevs. Nopietnu pieteikumu uz tām arī nav. Jo komplekss, tāpat kā citur, ir liels. Mājas lielas, specifiskas. Tiesa, labā kārtībā, siltinātas, renovētas. Nu tās jāuztur, lai neaizietu postā.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais