NRA EKSKLUZĪVI: Raimonds Vējonis - Ja šīs ir gaidītās pārmaiņas, tad ir sanācis pārpratums

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Intervija ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni – par Saeimas vēlēšanām un partiju solījumu nepildīšanu, par «veco» un «jauno» partiju stīvēšanos, par čekas maisiem un Latvijas simtgadi.

- Kā jūs vērtējat pēcvēlēšanu sarunu posmu un partiju aktivitātes? Kas šķiet atšķirīgs no citām reizēm?

- Man grūti salīdzināt savu un citu prezidentu pieredzi. Vēsturiski pirmais mēnesis pēc vēlēšanām tiek veltīts partiju savstarpējai saziņai un viedokļu apmaiņai, lai atrastu iespējamo sadarbības modeli. Jau pirmajā Saeimas sēdē ir svarīgi ievēlēt spīkeru un prezidiju, lai saprastu, kā visu veidot tālāk. Šajā reizē viss notika citādi. Partijas, protams, tikās dažādos formātos un sastāvos, veidoja darba grupas, diskutēja par dažādiem jautājumiem, piemēram, par reģionālo reformu. Lai arī visas partijas pēkšņi kļuva piekāpīgas šajā jautājumā, tajā pašā laikā partiju pārstāvji nerunāja par vairākuma modeli, un šī nerunāšana apgrūtināja ne tikai turpmāko sarunu gaitu par koalīcijas izveidošanu, bet arī negatīvi ietekmēja jaunā parlamenta darbu. Uzskatu, ka mēnesis pēc Saeimas vēlēšanām ir «nomests zemē». Daudzos būtiskos jautājumos joprojām nav atrasti kopsaucēji, un partijas tos meklē vēl šobrīd. Tas apgrūtina valdības un vairākuma veidošanu. Tieši tāpēc es arī paudu savu neapmierinātību.

- Izskatās, ka jūs joprojām esat neapmierināts ar politisko situāciju.

- Jā, un tagad es savu neapmierinātību paužu pat dubultā apmērā! Šobrīd jaunais parlaments nav sācis darbu, tas nenotiek arī komisijās, valstī kavējas likumdošanas process, nemaz nerunājot par citiem būtiskiem jautājumiem, kas jālemj parlamentam. Tas ir ļoti slikti. Tajā pašā laikā - vēlētāji nepārprotami ir izteikuši savu vēlmi pēc kardinālām pārmaiņām. Ja šīs ir tās ļoti gaidītās pārmaiņas, tad, manuprāt, ir sanācis pārpratums.

- Kā jūs to domājat? Pārpratums - attiecībā uz ko? Uz ievēlētajiem deputātiem?

- Attiecībā uz to, ka mēs kā vēlētāji gaidām aktīvu rīcību gan parlamentā, gan valdības veidošanas procesā, jo ir nepieciešams, lai valdība pēc iespējas ātrāk ķertos pie darba. Patlaban darba kārtībā ir ļoti daudz svarīgu jautājumu. Būtu labi, ja šo jautājumu lemšanā aktīvi iesaistītos jaunā valdība. Atnākot kaut kam jaunam, nereti tiek noliegts viss, kas darīts iepriekš. Prasīt no esošās valdības, lai tā ķeras pie jauniem darbiem, nebūtu loģiski, jo vecajai valdībai ir savs redzējums gan par darbiem, gan par to, kā tos paveikt. Kā strādās jaunā valdība - to pagaidām grūti pateikt. Tāpēc svarīgi, lai tā pēc iespējas ātrāk sāk pilnvērtīgi strādāt, konkretizējot uzdevumus un veidu, kā tos paveikt.

- Jūs izvēlējāties trīs partijas, no kurām gatavojāties nosaukt ministru prezidenta kandidātu. Kāpēc konkrēti šīs partijas - JKP, KPV LV un Attīstībai/PAR? Kāpēc šīm trim nepievienojāt arī Nacionālo apvienību (NA)? Tai taču ir tikpat vietu Saeimā, cik ir Attīstībai/PAR - trīspadsmit.

- 13. Saeimas vēlēšanās vēlētājs nobalsoja par pārmaiņām. Mums ir sadrumstalota Saeima, un tas apgrūtina parlamenta darbu un neveicina iespējas panākt vienošanos par kopīgu darbu valsts labā. Jau teicu par vēlētāju gribu pēc pārmaiņām. Tieši tāpēc mana izvēle bija par labu jaunajām partijām un jaunajiem partiju blokiem, kas līdz šim nebija pārstāvēti parlamentā. Vēlētāji gribēja redzēt jaunus cilvēkus un par to nobalsoja. Saeimā vairāk nekā puse ir jauni cilvēki. Sabiedrības vēlme pēc jauniem politiķiem man ir jārespektē. Savukārt par Nacionālo apvienību... Viņus nenosaucu blakus trim iepriekšminētajām partijām tāpēc, ka NA tomēr ir uzskatāma par «veco» partiju, jo nacionāļi iepriekš ir bijuši pārstāvēti gan valdībā, gan parlamentā. Līdz ar to nebūtu pareizi šajā sarakstā iekļaut arī NA. Priekšroka ir jādod jaunajiem politiskajiem spēkiem, ļaujot tiem īstenot savus solījumus, ko devuši vēlētājiem.

- Sasolījuši Dieva zīmes...

- Jā, protams. Dod, Dievs, lai viss solītais piepildās.

- Labāk nevajag.

- Nu, ir jau arī pieņemamas lietas.

- Protams, ir. Tikai - no kurienes tie kvēlie solītāji ņems naudu, lai izpildītu šos solījumus?

- Solīt ir viegli, ja nedomā par naudas avotu... Var salīdzināt ar ģimeni: tās locekļu vēlmes ir dažādas, un pašas ģimenes ir ļoti atšķirīgas - viena ģimene grib braukt atpūsties uz ārzemēm un to arī izdara. Cita - grib to pašu. Bet tā brīža finanšu iespējas to neļauj. Var operēt tikai ar tām iespējām, kādas tajā brīdī ir. Kā jau teicu - solīt ir viegli, un vēlētājs arī noticēja šiem daudzajiem solījumiem. Mums kā vēlētājiem tagad ir jāprasa no partijām viņu sasolītie labumi. Un tas būs ļoti slikti, ja politiķi kārtējo reizi piekrāps savus vēlētājus, nepildīdami solījumus. Tā diemžēl notiek regulāri... Mēs bieži pārmetam politiķiem priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu, nu tad paskatīsimies tagad - varbūt notiks citādi? Ja mēs izmantojam terminoloģiju, kas iezīmējās priekšvēlēšanu periodā, pajautāsim: varbūt jaunā politika ne ar ko neatšķirsies no vecās?

- Tad jau sanāk, ka šīs trīs izvēlētās, nosacīti jaunās partijas ir tāds kā eksperiments? Eksperiments, ko ir uzspiedis vēlētājs? Būs interesanti paskatīties, ko šis eksperiments parādīs, sak, lai jaunieši mēģina?

- Es gan neapgalvotu, ka tas ir eksperiments. Diez vai vēlētājs, izvēloties vienu vai otru partiju, ir eksperimentējis. Viņš ir uzticējies konkrētiem politiķiem, partijām un to piedāvājumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vēlētājs, kurš ir nobalsojis par konkrētu politisko spēku, prasītu solījumu izpildi. Pretējā gadījumā «jaunās» partijas noliedz to, ko darījušas «vecās», bet dara tieši to pašu, ko darījušas «vecās». Kur tad atšķirība?

- Bet kaut kāda vēlētāju daļa ir nobalsojusi arī par Saskaņu. Tad jau teorētiski arī Saskaņai vajadzētu dot iespēju uzņemties valdības veidošanas procesu, jo tā ieguvusi 23 vietas parlamentā. Raugi, pat Krievijas vēstnieks ir «izbrīnīts», ka «uzvarētājam» netiek dota iespēja izpausties. Laikam viņš nezina, kāda ir latviešu vairākuma attieksme pret Saskaņu...

- Ir partijas, kas priekšvēlēšanu periodā apgalvoja: sasniegsim vairāk nekā 50 procentus! Bet tas nevienai partijai nav izdevies. Jā, Saskaņa ir ieguvusi vislielāko pārstāvniecību jaunajā parlamentā, bet jau pirms vēlēšanām pārējās politiskās partijas nepārprotami deklarēja to, ka nekādā veidā neredz sadarbību ar Saskaņu. Tas ir jārespektē. Lai piedāvātu kādam veidot valdību, ir jāredz iespējas izveidot vairākumu, kas varētu nobalsot par konkrēto modeli. Ja partijas skaidri pasaka - neredzam iespēju sadarboties ar Saskaņu, tad nebūtu korekti piedāvāt Saskaņai veidot valdību, apzinoties, ka neviens parlamentā iekļuvušais politiskais spēks viņus neatbalstīs. Taču uzskatu, ka būtiski ir atrast optimālu koalīcijas un opozīcijas sadarbības modeli, lai visi kopā varētu realizēt arī tās pozitīvās idejas, kuras piedāvā opozīcija. Galu galā visiem, kuri ievēlēti Saeimā, vajag strādā tautas un valsts labā.

- Kāpēc kā premjera amata kandidātu izvēlējāties nosaukt tieši Jāni Bordānu (JKP)? Asākās mēles smej, ka tas ir «izmešanas variants», sak, pirmo vienmēr upurē.

- Tad vajag jautāt tiem smējējiem, kāpēc viņi tā domā. Ja vērtējam vēlētāju pieprasījumu pēc jaunajiem politiķiem...

- Bordānu par «jauno» politiķi diez vai iespējams nosaukt. Viņš ir izstaigājis kādus septiņus politiskos veidojumus: komjaunatne, LTF, Latvijas ceļš, Pilsoniskā savienība, Vienotība, Nacionālā apvienība, Demokrātiskie patrioti, tagad - JKP...

- ...ja vērtējam vēlētāju pieprasījumu pēc jauniem politiskiem spēkiem Saeimā, mana izvēle bija tieši šīs trīs partijas - JKP, KPV LV un Attīstībai/Par. Vērtējot premjera amata kandidātus, jāatzīst, ka lielākā pārstāvniecība parlamentā no šīm trim ir JKP un KPV LV. Bet mans lēmums par labu Bordāna kungam bija tāpēc, ka viņš - atšķirībā no Gobzema kunga - jau ir strādājis valdībā. Viņam ir pieredze valdības darbā, viņš zina, kā notiek darbs ministrijās un kā tiek vadītas valdības sēdes. Bordāna kungs man šķita daudz pieredzējušāks.

- Nekas nemulsināja viņa piedāvājumos un solījumos?

- Daudzi priekšvēlēšanu periodā izteiktie solījumi ir nerealizējami, daži no tiem arī man nav pieņemami. Bet tajā pašā laikā - tas ir viņu redzējums. Koalīciju taču veidos ne tikai viena partija, ir jābūt vismaz piecām partijām, lai būtu vairākums. Tāpēc jāsēžas pie galda, jāvienojas, jāpiekāpjas... Dažas nepieņemamās idejas, kuras JKP izvirzīja priekšvēlēšanu periodā, jādomā, nekļūs par visas valdības kopīgiem uzdevumiem. Ja kaut kas kļūs kopīgs, tas nozīmēs, ka piecas partijas tam piekrīt.

- Raksturojiet, lūdzu, jauno parlamentu - kādas ir tā ideoloģiskās iezīmes, kā ir ar intelektuālo potenciālu?

- Pagaidām ir grūti to raksturot, jo jaunie deputāti vēl nav sākuši strādāt, un es redzu, ka viņi vēl negrib sākt strādāt. Liela daļa no viņiem ir jauni cilvēki politikā, daudzi no viņiem ir pirmoreiz parlamentā, līdz ar to, runājot par šo Saeimu, būs nepieciešams laika periods, lai viņi iemācītos un saprastu to, kā strādā parlaments, kā notiek lēmumu pieņemšana valsts pārvaldē. Nekas nenotiek uz burvja mājiena, ir jāievēro tiesiskās normas un zināmas likumsakarības. Kāds jau tagad grib atlaist ģenerālprokuroru vai KNAB vadītāju, bet, piedodiet, nav iespējams atlaist kādu amatpersonu, jo ir noteikta procedūra, kā to darīt. Tas nenotiek tā: es tagad gribu, un viss! Daudziem šīs Saeimas deputātiem vajadzēs kādu laiku, lai izprastu, kā ir jāstrādā. Šajā Saeimā ir arī akadēmiski izglītoti cilvēki, un, domāju, viņi varēs savas zināšanas izmantot arī parlamentārajā darbā. Laiks rādīs.

- Ka tik tā ieskriešanās nav pārāk gara...

- Jā, tas svarīgi. Bet mani iepriecina tas, ka šajā Saeimā ir ievēlētas tik daudzas sievietes. Trešdaļa! Prezidijā ir pat četras sievietes un tikai viens pats Andrejs Klementjevs. Šis fakts apliecina, ka mūsu sievietes ir aktīvas politikā.

- Nosauciet, lūdzu, 12. Saeimas panākumus.

- Pamata lielai apmierinātībai ar 12. Saeimas darbu nav. Es visai bieži izteicu kritiku par Saeimas darbu. Bet bija arī pozitīvi momenti. Gribu iezīmēt to, ka 12. Saeima ar konkrētiem lēmumiem turpināja ieguldījumus mūsu valsts drošībā - aizsardzības spēju stiprināšanai sasniedzām 2% no IKP. Otrs pozitīvais moments: beidzot tika pieņemti lēmumi saistībā ar pakāpenisku pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs. Šis jautājums vienmēr ir bijis kā karsts kartupelis, ko mētā no rokām rokās. Labi, ka parlaments pieņēma nodokļu reformu - var, protams, strīdēties par atsevišķām nodokļu pozīcijām, tomēr pozitīvi ir tas, ka parlaments bija gatavs pieņemt šo nebūt ne vieglo lēmumu. Arī veselības aprūpes jautājumi bija smagi, un tie tika risināti.

- 12. Saeima pieņēma lēmumu arī par čekas maisu atvēršanu.

- Jā, lēmums ir pieņemts, bet čekas maisu atvēršana vismaz sākotnēji nesniegs objektīvu informāciju sabiedrībai par šo cilvēku darīto un par to, kāpēc šajos sarakstos atrodami viņu vārdi. Tas nesniegs sabiedrībai - sevišķi tiem, kuri nepārzina padomju laiku - nekādu skaidrojumu. Bija daļa cilvēku, kuri nevarēja izvairīties no iekļūšanas sarakstos, jo tas bija saistīts ar viņu darbības sfēru, piemēram, mākslinieki vai zinātnieki, kuriem vajadzēja izbraukt uz ārzemēm. Šādi cilvēki sarakstos varēja parādīties automātiski, bet tas nebūt nenozīmē, ka visi viņi sadarbojās ar VDK. Lūk, to vajag skaidrot. Ar nožēlu jāatzīst, ka Kārļa Kangera komisija nepaveica savu darbu, kaut arī valsts līdzekļi tika piešķirti pietiekamā apjomā. Tika doti četri gadi, lai šo informāciju savāktu, izpētītu un publicētu. Tas nenotika. Tagad šāds negatavs produkts nonāks sabiedrības rokās... Kā sabiedrība to izmantos? Grūti atbildēt. Tiem cilvēkiem, kas parādīsies šajos sarakstos, pašiem būs jāskaidro sava atrašanos tajos. Iespējams, daudzi arī dosies uz tiesu pierādīt savu nevainīgumu un nesadarbošanos. Un tomēr - vienreiz mums bija jāpieliek punkts šiem maisiem.

- Bija arī tāds viedoklis: publiski sadedzināt šos maisus. Tas arī būtu punkts.

- Lēmumu - sadedzināt vai publicēt - vajadzēja pieņemt jau deviņdesmito gadu sākumā, nevis novilcināt to gadiem, ļaujoties interpretācijas iespējām.

- Tātad tomēr simtprocentīgi pārliecinošs šis lēmums nav. Decembra beigās internetā tiks samesti uzvārdi - bez skaidrojumiem, bez apstākļu izpētes. Iespējams, ka sabiedrība sašķelsies vēl vairāk.

- Šādas bažas eksistē, uz tām norādīja arī drošības dienesti. Tomēr es aicinātu cilvēkus neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus no tā, ka viņi ieraudzīs sarakstos pazīstamus uzvārdus. Atbildība par šo situāciju jāuzņemas politiķiem, kā arī zinātniekiem, kuri nesagatavoja skaidrojumu.

- Saprotu, ka atkal virzīsiet uz Saeimu savu iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kaut arī viņu vecākiem jau tagad ir iespēja dot bērnam LR pilsonību.

- 12. Saeimā šī mana iniciatīva atbalstu neguva. Taču uzskatu, ka - līdzīgi kā ar čekas maisiem - mums jāpieliek šim jautājumam punkts. Mēs nevaram turpināt mūsu valsts otrajā simtgadē piešķirt jaundzimušiem bērniem jau sen neeksistējošas valsts pilsonību, jo jāpanāk, lai katram bērnam dzimšanas brīdī ir konkrētas valsts pilsonība: ja vecāki negrib LR pilsonību, lai uzraksta iesniegumu par kādas citas valsts pilsonību. Jo - kas tad ir nepilsonis? Tas ir kaut kas nekonkrēts, absurds.

- Jūsu novēlējums Latvijai simtgadē?

- Lai Latvija nākotnē top par saticīgu un plaukstošu valsti. Leposimies ar savu valsti, jo mums ir SAVA brīva valsts. Katram cilvēkam novēlu ik dienu atbildīgi un ar iedvesmu strādāt, jo visu, ko mēs darām savā labā, mēs darām arī mūsu Latvijas labā!

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.

Svarīgākais