Premjerministra amats jāpielaiko Gobzemam?

© Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Valsts prezidents Raimonds Vējonis oficiāli atsaucis savu rīkojumu, ar kuru viņš premjerministra amatam nominēja Jauno konservatīvo partiju pārstāvošo Jāni Bordānu, un vienlaikus devis partijām laiku apdomāties, lai uzreiz pēc svētkiem tās jau atkal sauktu pie sevis. Prezidents gan ir apskaužamā situācijā, jo no diviem atlikušajiem kandidātiem tikai vienam jau tagad ir vērā ņemams atbalsts Saeimā.

Pēc vēlēšanām R. Vējonis paziņoja, ka viņa skatījumā nākamo valdību varētu veidot J. Bordāns vai Aldis Gobzems (KPV LV), vai Artis Pabriks (Attīstībai/Par!). Pirmajam neizturot pārbaudījumu, R. Vējonis paziņojis, ka uzreiz pēc svētkiem tiksies ar A. Pabriku un A. Gobzemu.

No šiem diviem visstiprākās kārtis pagaidām ir A. Gobzemam. Uzreiz pēc J. Bordāna nominācijas viņš paziņoja, ka KPV LV nekādā gadījumā nestrādās valdībā, kuru vadīs A. Pabriks, bet pēc neveiksmīgā mēģinājuma izveidot valdību J. Bordāns atklāja, ka šajā izvēlē viņa pārstāvētais politiskais spēks atbalstīs KPV LV.

No neveiklās situācijas Attīstībai/Par! varētu izkļūt, ja tā atsauktu A. Pabrika kandidatūru un nosauktu citu partijas virzītu premjera amata kandidātu, taču viens no organizācijas līderiem Daniels Pavļuts Neatkarīgajai apliecinājis, ka šāda iespēja netiek izskatīta.

Tādēļ, ņemot vērā, ka KPV LV un konservatīvajiem kopā ir 32 Saeimas mandāti un visas par latviskām sevi dēvējošās partijas nozvērējušās neveidot valdību ar 23 mandātus turošo Saskaņu, A. Pabriks labākajā gadījumā varētu cerēt uz Saskaņas atbalstītu mazākuma valdību. Līdzīga situācija pēc neatkarības atgūšanas Latvijā jau bijusi.

Taču arī šāda scenārija realizēšana nav iedomājama bez ievērojamas iepriekš vēlētājiem doto solījumu un pausto vēlmju revīzijas. Proti, Attīstībai/Par!, Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība uzreiz pēc vēlēšanām paziņoja - lai nodrošinātu stabilu valdību, kurā nevienam no koalīcijas partneriem nav tās kontrolpaketes, nepieciešams veidot pēc iespējas plašāku koalīciju, iekļaujot visus sešus Saeimā iekļuvušos labēji centriskos spēkus, ieskaitot Zaļo un zemnieku savienību, un atsakoties no sadarbības ar Saskaņu.

Arī pats A. Pabriks paziņojis, ka viņa virzīšana premjerministra amatam pašlaik nav aktuāla. A. Pabrika pārstāvētā politiskā spēka līderim Jurim Pūcem gan nācās paskaidrot, ka A. Pabrika kandidatūra nav pilnībā atmetama, bet gan par to nav aktuāli runāt tieši pašreiz, jo nav notikušas partiju sarunas, kurās būtu noskaidrotas politisko spēku aktuālās pozīcijas un precizēts, vai nav savilktas jaunas «sarkanās līnijas», vēsta LETA.

Ņemot vērā prezidenta šaurās izvēles iespējas, kuluāros aizvien skaļāk tiek runāts par to, ka līdzīgi 1995. gadam, kad, partijām nespējot vienoties par valdības sastāvu, tika pieaicināts bezpartijiskais Andris Šķēle, R. Vējonis premjerministra amatam varētu nominēt kādu Saeimā neievēlētu personu.

Tomēr pats prezidents intervijā žurnālam Ir norādījis, ka Saeimā nepārstāvēta kandidāta nominēšana premjerministra amatam būtu ļoti riskanta. Intervijā, kas notikusi dienu pirms J. Bordāna paziņojuma par nespēju izveidot iecerēto valdību, Valsts prezidents sacījis, ka «jebkuras personas aicināšana no ārpuses ir pat ar vēl lielākiem riskiem, nekā mēģināt atrast starp tiem cilvēkiem, kas ir parlamentā». Prezidents paudis, ka gadījumā, ja J. Bordānam neizdosies izveidot valdību, tad nākamais kandidāts, kuram tiks uzticēts šis uzdevums, noteikti nebūs «cilvēks no malas».

Svarīgākais