Imants Parādnieks: JKP iedomājās, ka naudu var uzzīmēt

Intervija ar Nacionālās apvienības (NA) valdes locekli, apvienības priekšsēdētāja vietnieku Imantu Parādnieku: par politisko situāciju valstī, par iemesliem, kāpēc NA zaudēja vietas Saeimā, par ANO migrācijas līgumu un cīņu par latviešu valodu.

- Valsts prezidents šobrīd ļauj pašām politiskajām partijām vienoties par premjera amata kandidātu, kam būtu Saeimas atbalsts. Kāda būs NA rīcība?

- Mūsu pozīcija ir skaidra: mēs tāpat kā iepriekš runājam ar katru politisko spēku, meklējot kopsaucējus. Katra kandidāta valdības deklarācijai jau esam savu roku pielikuši, arī tagad būs sarunas par prioritātēm un atbildības jomām. Ne jau mēs radīsim kādas aizķeršanās. Uzskatām, ka valdību vajadzētu veidot visiem sešiem politiskajiem spēkiem - ja reiz visi darbojas valsts interesēs, tad darbojamies kopā. Saskaņa - aiz borta, tas ir pašsaprotami.

- «Konservatoru» vadonis Bordāns joprojām velk «sarkanās līnijas» ap ZZS. JKP kaut kā ir skaidrojusi savu nostāju?

- Pirmajās sarunās piedalījās arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA), kuras darbs Kučinska valdībā ir augstu novērtēts. Viņa aicināja JKP sarunvedējus novērtēt konkrētu ZZS ministru darbu un domāt, kā likt lietā cilvēkus, kuri ir apliecinājuši savu prasmi strādāt, aicinot nemest visus pār vienu kārti. Karināt birkas ir daudz vienkāršāk nekā racionāli spriest un pieņemt lēmumus. Tomēr JKP attieksmē nekas nav mainījies. Manuprāt, šī «principiālā nostāja» ir veids, kā labi izskatīties sava elektorāta acīs. Šādu pozīciju, protams, var pieņemt, bet kāds gan tam sakars ar valsts interesēm? Nemaz nerunāsim par metodēm, ar kādām šis politiskais spēks ienāca Saeimā... Ja meli un vēlamā uzdošana par esošo ir atzīstami paņēmieni pirms vēlēšanām, tad - kādas metodes šī partija izmantos, būdama varā?

- JKP līderi nav atvainojušies par pirmsvēlēšanu meliem, kuri tika vērsti pret Nacionālo apvienību?

- Vēl nav... Būtu tikai normāli, ja viņi saņemtos spēkus un atzītu: jā, nebijām īsti godīgi - uzdevām sev vēlamo par faktiem, noticējām pseidoinformācijas avotiem, piedodiet! Meli par NA tika tiražēti lielā apjomā, daudzi cilvēki ja ne noticēja, tad vismaz šaubas par uzticēšanos tika iesētas, un mums nereti nācās atbildēt uz jautājumiem, sak, kā tad tur bija ar tiem Juraša apgalvojumiem?... Kad pēc mana un Raivja Dzintara iesnieguma par Juraša apvainojumiem korupcijā KNAB uzsāka pārbaudi, mūs aicināja uz KNAB, nesām banku izdrukas, visus dokumentus, sniedzām paskaidrojumus. Pārbaudes rezultātā tika skaidri pateikts: nav pamata šiem apvainojumiem. Jurašs vienkārši meloja, un nekādu dokumentu viņam nebija, jo to vienkārši nevarēja būt. Taču pat pēc KNAB atzinuma Jurašs turpināja uzkurināt sabiedrību ar saviem melīgajiem apgalvojumiem, saucot par koruptīvām summas - vairāk nekā 100 000 un 500 000 eiro -, kuras ir aizņēmumi komercbankās kā hipotekārie kredīti ar vairākkārtīgu nodrošinājumu, deklarētas amatpersonu deklarācijās. Vai tiešām ir jāturpina iet uz priekšu ar meliem - varbūt tā vietā Jurašs varētu vīrišķīgi atzīt, ka tāda bija viņa priekšvēlēšanu cīņas metode? Protams, būtu labi un valstiski pareizi, ja mēs izlīgtu, bet vēlmei un cienīgam piedāvājumam izlīgt ir jānāk no JKP puses. Neba velti, laikam jau tomēr apzinoties atbildību, valdības veidošanas sarunās JKP mums tika piedāvājusi Labklājības ministriju manā vadībā…

- Pēc visa tā, ko JKP, sākot ar Bordānu un beidzot ar Jurašu, ir sadarījusi pret NA, jūs vēl spēsiet sadarboties vienā valdībā?

- Pirmajā tikšanās reizē mēs aicinājām: notīrām laukumu! Izrunājamies, izskaidrojamies. Jo ir kopīgs mērķis: strādāt valsts interesēs. Viņi to nevēlējās, sak, aizmirstam vēsturi. Bet vēsture nosaka mūsu nākotni! Protams, strādāt ar JKP nebūs viegli, taču - kādi ir varianti? Ja JKP uzskata, ka viņi ir galvenie tiesiskuma nesēji, tad iesim tiesiskuma ceļu: lai Valsts policija izskata manu iesniegumu par kriminālprocesa ierosināšanu par neslavas celšanu, ko veicis Juris Jurašs. Bet tas jau nebija vienīgais uzbrukums NA un man personīgi, tādi notika regulāri.

- Lielā mērā tieši Juraša meli «nospēlēja» izšķirošo lomu tajā, ka jūs netikāt ievēlēts Saeimā.

- Jā. Turklāt Juraša «paziņojumiem» ir bijis labvēlīgs fons: mītu par kaut kādu maksātnespējas administratoru ietekmi uz NA ir uzturējuši visi, it īpaši tie, kuri paši ir bijuši šajā ietekmē. Savulaik iesniedzu grozījumus likumā, tieši pastiprinot kvalificēšanās prasības likvidatoriem un maksātnespējas administratoriem, lai izslēgtu no potenciālā lielu aktīvu pārvaldītāju loka kredītiestādēs tādus, kuriem ir reputācijas un interešu konflikta risks, taču atradās žurnālisti, kuri pagrieza visu otrādi, apgalvojot, ka esmu iesniedzis administratoriem izdevīgus grozījumus! Visi kā viens, arī Valsts prezidents atzina šādas likuma normas par pareizām, taču tās, redz, «neesot īsti laikā»... Jā, jo kādam traucē paspēt vēl iekārtot sev vēlamo «komandu»... Tagad paskatīsimies vēlēšanu rezultātus: man Zemgalē ir ceturtais lielākais plusu skaits - 3400, bet arī lielākais svītrojumu skaits, saglabājot pozitīvu bilanci un paliekot «turpat aiz strīpas», jo ievēlēja vien divus NA deputātus. Tie vēlētāji, kuri novērtēja manis izdarīto darbu ģimeņu labā, deva šo atbalstu. Tie, kuri mani svītroja, šaubījās par uzticēšanos, jo šīs šaubas bija mērķtiecīgi radītas. Diemžēl pēdējā gada laikā man sanāca retāk braukt pa Zemgali: pērn bija nodokļu reformas izstrāde, un es biju galvenais no NA, kurš šajā jomā strādāja, savukārt šogad sadarbības platformā Demogrāfisko lietu centrs bija ļoti daudz darba. Kaut arī Nacionālajai apvienībai Zemgalē ir otrs labākais rezultāts, skaidrs, ka Juraša melīgās izdarības ir atņēmušas mums balsis. Bet, grozies, kā gribi, Nacionālajai apvienībai būs jāstrādā kopā ar JKP, līdz ar to kādā brīdī nāksies atsākt konstruktīvas sarunas par kopīgiem saskarsmes punktiem. Piemēram, par atbalstu ģimenēm, tajā skaitā pabalstiem par bērnu, ko arī JKP priekšvēlēšanās izvirzīja kā mērķi. Joprojām esmu Demogrāfisko lietu centra vadītājs - kamēr strādā Māra Kučinska valdība, un demogrāfiskās atveseļošanās programmu Māras solis, ko esam šajos nepilnos trīs gados izstrādājuši, ir jārealizē. Valdības veidošanas sarunās esmu teicis: lūk, mums kopā ar ekspertiem ir izstrādāta programma, kas balstīta faktos, pētījumos un analīzē, - tā ir gatava realizācijai. Tas, ka mūsu māmiņām ir iespēja pusotru gadu atrasties apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā, ir milzīgs panākums. Daudzbērnu ģimenes - Latvijas Goda ģimenes - ir īpaši novērtējušas mūsu sarūpētās atlaides starppilsētu sabiedriskajā transportā. Tā, piemēram, bērns no Rīgas uz Saldu par biļeti samaksā nieka 50 centus. Daudz kas labs ir izdarīts, un mūsu mērķis ir - lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, lai ģimenes to var atļauties, lai bērniem ir vislabākās izaugsmes iespējas skolās un interešu pulciņos, lai aug jauni, krietni cilvēki. Ja būšu labklājības ministrs, darba lauks un darāmais man ir skaidri zināms.

- Saredzat kļūdas savā vēlēšanu kampaņā?

- Manuprāt, šajā vēlēšanu kampaņā bija pieprasījums pēc agresivitātes. Tie, kuri to izrādīja aktīvāk, saņēma lielākas simpātijas. Mēs izvēlējāmies nevis pretuzbrukumus, bet gan mierīgu pārliecību. Publiski aktīvi nereaģējām uz melīgiem apgalvojumiem. Mums šķita, ka vēlētāji sapratīs - kurš ir agresors, kurš - upuris. Iespējams, ka mums vajadzēja rīkoties striktāk. Bet varbūt mums patlaban vajadzīgs tieši šāds periods, kurā esam mierīgi. Ja par sevi: esmu darbojies ar lielu atdevi, lai visus savus pienākumus paveiktu vispārākajā pakāpē, vislabāk. Vai ko darītu citādi, ja būtu iespēja? Vienīgi - vairāk būtu izcēlis izdarīto. Man pašam, esot iekšā darbos, vienmēr šķiet, ka cilvēki taču visu redz un saprot, bet laikam vajag vairāk stāstīt, parādīt un skaidrot.

- Sanāca tā: Nacionālajai apvienībai uz galvas lej mēslu spaiņus, bet Nacionālā apvienība tikai klusē...

- Esmu dzīvojis arī padomju laikos, tāpēc esmu imūns pret visām «informatīvajām kampaņām», un, ja kaut kas tiek masveidīgi kodēts, tad jāsāk vērtēt, kas aiz tā visa slēpjas. Ja priekšplānā ir kāds konkrēts plakāts, tad jāsaredz, kas ir aiz tā teksta, un bieži vien viss ir tieši pretēji. Ķeriet zagli! - to visskaļāk kliedz pats zaglis... Cerēju, ka vēlētāji to visu sapratīs, tāpat kā es... Protams, zināmu lomu nospēlēja arī daļas mūsu konservatīvā vēlētāja ļoti personīgs skatījums uz manu privāto dzīvi. Neesmu ideāls, bet man ir vispārēji principi - godīgums un atbildīgums. Kā teologs Juris Rubenis intervijā sacīja, ka ir trīs vērtības, ap ko griežas pasaule: Patiesība, Mīlestība un Drosme. Tās ir arī manas vērtības, pat ja citiem par to ir cits redzējums...

- ANO migrācijas līgums, kuru atsakās parakstīt Polija, Izraēla, Ungārija, Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Slovēnija un Igaunija, nonācis arī līdz mums. Jau šobrīd skaidrs, ka tas veicinās nelegālo migrāciju, apdraudot valstu drošību. Kā uz šo līgumu reaģēs NA?

- Višegradas valstis - Polija un Ungārija - ir mūsu tuvākās sabiedrotās konservatīvo vērtību jautājumos. Arī šis ir vērtību jautājums. Tas nav stāsts par to, kā palīdzēt grūtībās nonākušajiem. Tas ir stāsts par to, kā neļaut prevalēt ekonomiskajiem grupējumiem un eksperimentālām ideoloģijām. Liberalizācijas pakāpe jau pārsniedz absurda robežas: lūdzu, visas durvis vaļā dažādiem «bēgļiem»! Kas notiks, ja visa Āfrika pēkšņi atbrauks uz Eiropu? Tā vairs nebūs Eiropa, bet Āfrikas province. Ungārija bija pirmā, kas pateica «nē» šiem procesiem. Ar šo ANO līgumu daži grupējumi vēlas leģitimizēt nelegālo migrāciju, jo aiz šiem tā dēvētajiem patvēruma meklētājiem ir milzīga nauda un intereses. Pie kā tas viss jau novedis, mēs redzam: «bēgļi» - tā vietā, lai ar pateicību pieņemtu piešķirto patvērumu, izvaro, slepkavo un posta. Ir droši, ka NA balsos pret šā līguma parakstīšanu.

- Atgriezīsimies pie valdības veidošanas. Pieņemsim, sešas partijas vienojas, piemēram, par Arti Pabriku kā premjera kandidātu. Man nav skaidrs, kādā veidā NA, kas ir izteikti konservatīvs politiskais veidojums, spēs sadarboties ar Attīstībai/Par!, kas savukārt ir izteikti liberāls veidojums, kas ir par viendzimuma laulībām un kas atbalsta geju praidus utt.

- Pieminētajos jautājumos atrast kopsaucēju nav iespējams, un tos mēs arī nemeklēsim. Mūsu pozīcija ir skaidra, tā ir balstīta latviski konservatīvajās vērtībās. Sarunu procesā esam panākuši vienošanos, ka par šiem jautājumiem, kas ir ideoloģiski kardināli pretēji, mēs neko nerakstām valdības deklarācijā. Tas būtu Saeimas balsojuma jautājums. Ja Attīstībai/Par! vēlas virzīt kopdzīves likumu, tad mēs sakām, ka valdībai cauri tas neies, mēs tam nekad nepiekritīsim, to neļaus arī pārējie konservatīvie politiķi, kuru tomēr ir vairāk. Tāds partnerattiecību likums nav nepieciešams, jo visu var noregulēt civiltiesiskā ceļā. Kāpēc jābūt vēl kaut kādam attiecību reģistram - ārpus laulību reģistra? Nu, skaidrs, kāpēc: lai pēc tam būtu iespēja reģistrēt viendzimuma pāru attiecības.

- Bordāna valdības plānos bija ierakstīta nepilsoņu bērnu automātiskā reģistrēšana LR pilsonībā, pret ko iestājas NA.

- Valdības veidošanas sarunās tā arī mēs pateicām: ja jūs vēlaties Nacionālo apvienību atstāt ārpus koalīcijas, tad rakstiet to deklarācijā.

- Bet ja JKP uzstās, ka šim priekšlikumam jābūt valdības deklarācijā?

- Nu ko viņi var uzstāt... Valdības deklarāciju raksta visas koalīciju veidojošās partijas. Ja kāds no premjera kandidātiem ultimatīvi vēlēsies redzēt deklarācijā šādu uzstādījumu, tad mēs būsim ārpus šīs koalīcijas.

- Tomēr absurdākie bija JKP fiskālie priekšlikumi.

- JKP kolēģi laikam iedomājās, ka naudu var «uzzīmēt»... Attīstībai/Par! izstājās no sarunām, pat neiedziļinoties JKP priekšlikumos par tēmu - «kur izrakt naudu». Valdības deklarācijā nevar būt ierakstīts kas tāds, ko nevar izpildīt un kam nepiekrīt valdību veidojošās partijas.

- Vēl viens NA darbības virziens: latviešu valoda. Nacionālajai apvienībai tomēr ir izdevies aizstāvēt latviešu valodas pozīcijas vairākos jautājumos. Turpināsiet taču, vai ne?

- Jā. Beidzot skolās notiek pāreja uz valsts valodu. Ilgi par to cīnījāmies. Mēs kā Visu Latvijai! iesākām šo ceļu aptuveni pirms desmit gadiem.

- Vienotība gan to uzskata par savu nopelnu, sak, Šadurskis, mūsu izglītības ministrs, to panāca!

- Visu cieņu Šadurskim. Gan man, gan maniem kolēģiem ir svarīgi, lai būtu rezultāts. Mēs esam gatavi piespraust ordeņus visiem tiem, kuri piedalījās šajā procesā - paldies, ka tas beidzot ir izdarīts. Bet vai ar to viss ir beidzies? Nē, mums vēl ir pamatskolas un bērnudārzi, kam jāpāriet pilnībā uz valsts valodu. Padomju okupācijas sekas joprojām dzīvas, ar tām jātiek galā. Darba likumā mums izdevās panākt grozījumus par to, ka darba devējiem nav tiesību nepamatoti pieprasīt svešvalodas zināšanas. Kopš 2010. gada mēs katrā Saeimā regulāri esam mēģinājuši ielikt kādu aizsardzības kārtu latviešu valodai. Tā ka - latviskā mašīna kustas uz priekšu... Mums ir vēlētāju atbalsts, jo mēs konsekventi turamies pie nacionālo lietu risināšanas. Tā būs arī turpmāk. Tas pats Diasporas likums - to noteikti vēl vajadzētu labot. Ārlietu komisiju vadīs Rihards Kols (NA), un es ceru, ka mēs sakārtosim to pantu, kas skaidro diasporas jēdzienu. Mēs skaidri pasakām, ka diaspora ir latvieši un viņu ģimenes locekļi, nevis tie, kuriem ir tikai saiknes ar Latviju, ko var dažādi interpretēt. Jāuzlabo arī dažas Darba likuma lietas, un to šajā Saeimā var izdarīt. Bet, skatoties nākamajā simtgadē, man labpatīk ticēt labajam: ko daudzinām, to vairojam! Tāpēc saku - ir labi, un būs vēl labāk. Pašiem ar savu attieksmi un darbu vajadzēs to panākt.