Mājas aprūpe vajadzīga lielākam skaitam cilvēku

© Publicitātes foto

Katrā desmitajā Latvijas ģimenē ir cilvēks, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ nepieciešama mājas aprūpe, bet profesionālus veselības vai sociālās aprūpes pakalpojumus mājās saņem tikai 14,9 procenti šādu ģimeņu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpēc bieži slimo cilvēku aprūpi veic ģimenes locekļi pašu spēkiem, taču viņiem ne vienmēr ir zināšanas, kā to darīt pareizi.

Rīgas Austrumu slimnīcas ārste interniste, geriatre Daina Zepa stāsta: kaut gan pēdējos gados valsts un pašvaldību līmenī ir daudz darīts, lai uzlabotu pacientu aprūpi mājās, un tā kļūst pieejamāka, sabiedrībai novecojot, šis jautājums Latvijā kļūst arvien aktuālāks. Latvijā iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums pieaug - pašlaik tas ir 74,6 gadi: vīriešiem 69,7 gadi, sievietēm - 79,5 gadi, turklāt pēdējos gados pieaug arī 80 un 90 gadu veco iedzīvotāju īpatsvars. Lai palīdzētu ikdienā veikt aprūpes darbu, pēc uzņēmuma TZMO Latvija iniciatīvas klajā nākusi grāmata Slimnieka ārstēšana, aprūpe un rehabilitācija mājas apstākļos. Hroniskas slimības. Grāmatā vienkārši un saprotami runāts par hronisko slimību norisi, galvenajiem simptomiem, ārstēšanas principiem un sniegti padomi, kā rīkoties dažādās situācijās. Grāmata ļauj labāk izprast, kā norit hroniskas un progresējošas nervu slimības, piemēram, demence, insults, Parkinsona slimība un multiplā skleroze; aplūkoti ļaundabīgie audzēji, diabēts un tā vēlīnās sekas, hroniska obstruktīva plaušu slimība, sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Gados vecākiem cilvēkiem īpaši aktuāls temats ir kritienu riski, urīna nesaturēšana. Tāpat sniegti padomi guļošu pacientu aprūpē. Grāmatas autori ir poļu medicīnas speciālisti Pjotrs Krakovjaks, Dominiks Kšižanovskis un Aleksandra Modliņska. Latviešu valodas tulkojuma zinātniskie redaktori ir Dr. habil. med. Māris Baltiņš, Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledžas lektore Ina Vīksniņa, konsultante - sertificēta ergoterapeite Elza Klagiša.

Atbalsta plecs

Sabiedrības integrācijas fondsPasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais