Lauku sēta draudzīga cilvēkiem ratiņkrēslā

Indānu māju saimniece Signe Ezeriņa novērojusi, ka vides pieejamība Latvijā kopumā uzlabojas. «Katrā ziņā mūsu lauku sēta nav kas unikāls, un tas patiesībā ir ļoti labi, jo tas nozīmē, ka arī citiem tas kļuvis svarīgi un pat pašsaprotami,» stāsta Signe. Indānos tiek pievērsta uzmanība tam, lai šeit biežāk varētu iegriezties cilvēki ar kustību traucējumiem. «Domāju, ka viņiem tāpat kā ikvienam un vēl jo vairāk nekā citiem gribas redzēt, kas te notiek, tas ir - būt īstos laukos! Aplūkot dzīvnieciņus, redzēt, kā tos baro, kā gotiņu slauc, un pieskarties tiem, paglaudīt aitiņu, kaziņu, zirdziņu. Ir taču nesalīdzināmas izjūtas, kad tas viss notiek dzīvajā, nevis kino vai attēlos,» spriež Signe Ezeriņa. Prieks ir arī māju saimniekiem, kad redz, kā bērni līksmo, tikuši laukā no ratiņkrēsla - šļūc pa mauriņu vai pagalma smiltīm, ar rokām tajās iegremdējoties. Saimnieki ataino lauku idilli - klāt pielec trusīši, kurus ļauts arī pabarot ar kādu maizes vai dārzeņa gabaliņu, tad ir laime pilnībā. Kad divi drosmīgākie garauši cienastu paņem no rokas, kā tad dzirkstī acis bērniem! Aizkustinoši skatīties, kā mazs puika divas dienas, acis nenovērsis, skatās tikai uz zirgiem. Tāpat par veselu notikumu izvēršas mazgāšanās pirtiņā. To visu Signe pieredzējusi pati savām acīm, kad te viesojušies valsts sociālās aprūpes centra Rīga Kapseļu filiāles audzēkņi ar savām audzinātājām. Kā tas noticis? Tā bija filiāles vadītājas Ilzes Dzenes ideja - atvest uz pāris dienām šurp dažus bērnus. Signe atzīst, ka sākotnēji bija ļoti satraukusies, kā tas būs, jo bērni ir ar dažādām veselības problēmām, taču viss noritējis labi.

Ilze Dzene apliecina, ka šāda pieredze bijusi pirmoreiz, un nenoliedzami, tas bijis liels piedzīvojums bērnu aprūpes centra audzēkņiem, kuriem tā bija izdevība redzēt, kāda ir dzīve ārpus institūcijas sienām. Visus, protams, nevarēja aizvest, taču kopumā sešiem puikām un meitenēm, kam ir dažādi funkcionālie traucējumi, tas bijis vasaras skaistākais notikums. «Mājas saimniece iesaistījās it visā ne tikai kā viesu nama saimniece, bet kā īsta audžumamma bērnunama audzēkņiem,» stāsta Ilze Dzene. Jāpiebilst, ka Signes ģimenē pašlaik patiešām aug trīs audžumeitas. Tas ļāvis bērniem ātri iejusties, un arī ratiņkrēslā esošie nejutās apdalīti, jo nokļuva visur tur, kur pārējie. Vēl tagad, aplūkojot bildes, var iejusties to dienu atmosfērā. «Ļoti jau nu gribētos, lai arī šovasar varētu ciemoties Indānos, taču tas ir atkarīgs no tā, vai izdosies atrast finansējumu,» norāda I. Dzene, piebilstot, ka pērn Indānos viesoties varējuši, pateicoties kāda ziedotāja dāvinājumam.

Indānu saimnieki ir apņēmības pilni ik gadu uzlabot savu saimniecību - tā, lai tā kļūst arvien draudzīgāka cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Lūk, ceļot jauno lapeni un terasi, tas bijis viens no galvenajiem akcentiem - veidot pieejamu cilvēkiem ratiņkrēslos. Nākamvasar plāns esot uzbūvēt jaunas labierīcības, kurās arī būtu ievērotas visas prasības, kas nebūt nav mazsvarīgi arī tādai ēkai. Tas nozīmē, ka būve būs ar uzbrauktuvi un platāka, lai tajā var labi izgrozīties ar ratiem. Signe atzīst, ka likusi aiz auss arī to, ko teikuši kādā seminārā: lai nerīkojoties pēc principa - šis der veselajiem, bet šis cilvēkiem ar invaliditāti. Vajag darīt tā, lai der visiem. Taču nevajagot arī pārcensties, kā to dažkārt dara, pielāgojot ēkas un objektus cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Nav nemaz vajadzīgi dārgi aprīkojumi, kuri dažkārt nemaz neesot funkcionāli. Ja ko ceļ, veido, attīsta, labāk vispirms pakonsultēties, piemēram, ar invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, kas ieteiks, kā labāk rīkoties.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

***

Tematiskais pielikums personām ar invaliditāti Atbalsta plecs ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atbalsta plecs publicēto rakstu saturu atbild Neatkarīgā Rīta Avīze.

Neatkarīgā Rīta Avīze gaidīs jūsu ieteikumus, pieredzes stāstus, jautājumus uz e-pastu: atbalstaplecs@nra.lv