Aijas Barčas ēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ir beigusies – komisijas vadība nonākusi politikas jaunpienācēja, Attīstībai/Par! (AP!) deputāta Andra Skrides rokās. Iesildīties nav laika – komisijai steidzamības kārtā nākas risināt mediķu atalgojuma problēmas, caurskatīt otrreizējai caurlūkošanai atsūtītu likumprojektu. Skrides darbības un interešu loks neaprobežojas ar deputāta pienākumiem vien – viņš turpina savu profesionālo darbību kā ārsts kardiologs, Latvijas reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs, Eiropas Kardiologu biedrības valdes loceklis, jau vairāk nekā septiņus gadus vada arī Skrides fondu.
- Ar ko īsti nodarbojas Skrides fonds?
- Tas atbalsta pamatā Skrides dzimtas dzimtās Madonas puses skolēnu radošās izpausmes un talantus, organizējam dažādus konkursus, piemēram, uz simtgadi bija novadpētniecības konkurss, un labākajiem pasniedzām prēmijas, diplomus. Ik pusgadu arī labākajiem eksakto zinību skolēniem pasniedzam balvas Dzelzavā, abonējam skolām žurnālus.
- Kā veidojas fonda finansējums?
- Paši kopā ar brāli, māsīcām (slavenas mūziķes) Baibu, Laumu un Lindu ik pa laikam ieskaitām naudu, arī diriģents Arnolds Skride, kad bija dzīvs, atbalstīja, vēl daži labi draugi, paziņas un kolēģi no slimnīcas, par ko saku lielu paldies.
- Nav nekāda bagāta onkuļa vai liela mantojuma?
- Nē. Kurš cik var, tik ieskaita.
- Kas zinātņu doktoram, cienītam savas jomas speciālistam un cilvēkam ar tik daudzām sabiedriskām aktivitātēm un plašām interesēm licis vēl pievērsties politikai?
- Par politiku interesējos jau kopš pamatskolas laikiem, kopš 6., 7. klases. Ļoti interesējusi gan ārpolitika, gan iekšpolitika, arī studiju laikā, tādējādi mana ienākšana praktiskajā politikā ir loģisks solis. Strādājot medicīnā, bieži nācās redzēt situācijas, kad ārvalstīs manus pacientus izglābtu, bet valsts pateica: nē, šiem pacientiem jāmirst. Arī medicīnas iekšējā vidē notiekošās nelikumības var mazināt tikai politiski. Esmu apņēmies sniegt savu ieguldījumu arī valsts stiprināšanā.
- Jau 2013. gadā dibinājāt partiju Izaugsme, kura startēja Madonas un Ķekavas vēlēšanās, izmēģinājāt laimi arī 12. Saeimas vēlēšanās.
- Jā, dibinājām Izaugsmi, lai startētu vēlēšanās Madonā, un uzreiz pārvarējām 5% barjeru. Mums piebiedrojās arī ķekavieši. 12. Saeimas vēlēšanas bija pieredzes uzkrāšana. Vajadzēja jau toreiz startēt kopā ar kādu citu partiju, bet īsti neredzējām, ar ko. Ar Par! un Latvijas attīstībai programma ļoti saskanēja, tāpēc pievienojāmies. Vismaz reizi mēnesī mums joprojām notiek Izaugsmes biedru sanāksmes, kurās vairāk spriežam par veselības aprūpes jautājumiem. Mums partijā vairāki biedri ir ārsti, veselības aprūpes speciālisti.
- Steidzamības kārtā Saeima pieņēmusi jūsu vadītās komisijas iesniegtos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, liekot valdībai rast finansējumu mediķu algu palielināšanai turpmākos trīs gadus par 20%. Vai tas 100% garantē iepriekš solīto mediķu algu pieaugumu, un mediķi ir pilnībā nomierināti?
- Ceru, ka tas garantē. Ar šo lēmumu ieliekam papildu finansējumu jau jaunajā budžetā, kura gan vēl nav, bet kurš, cerams, drīz būs. Mediķi par šo lēmumu ir priecīgi. Mēs stingri skatīsimies, lai šis 20% algu pieaugums būtu, skatīsimies arī, kā tas tālāk tiek sadalīts slimnīcās, lai nebūtu tā, ka pieaug algas tiem, kam tās jau ir lielas, bet mazāk atalgotajiem ne. Virknei speciālistu algas jau tagad ir ļoti lielas, bet citiem - ļoti zemas. Virsuzdevums būs šo algu pielikumu iestrādāt tarifos.
Finanšu ministrijai nebūs atkāpšanās ceļa, jo veselības aprūpes budžets vairākus gadu desmitus ir bijis ļoti nepietiekams. Līdzekļi būs jāatrod, lielākā to daļa jau ir atrasta.
- Bet ne visi. Vai jums nevajadzētu tomēr iezīmēt finanšu avotus, vai tā nav jūsu darīšana?
- Finanšu avoti būs! Netaisīsim dārgus salūtus, neturpināsim pirkt dārgus dzelžus un būvēt superdārgas būves, bet investēsim cilvēkos. Jau tagad jaunajā Stradiņu korpusā vienkārši nav, kas strādā. Ir uzbūvēta nepraktiska, nefunkcionāla pils ar ļoti lielām uzturēšanas izmaksām, milzīgu, neizmantotu koridoru, kas aizņem trešdaļu ēkas. Tādas ēkas nedrīkst celt! Bet saprotu šo interesi - no algām jau nevienam nekas neatlēks, bet no būvniecības gan!
Bet Stradiņa slimnīcas otrās kārtas būvniecība ir jāturpina, turklāt nekavējoties, jo gan neatliekamās medicīnas palīdzības centrs, gan dzemdniecības un perinatālās un citas nodaļas, kur valstī ir vienīgie terciārās aprūpes centri, ir nožēlojamā stāvoklī.
- Fiskālās disciplīnas padome jau bārusies, ka, nolemjot palielināt veselības nozares finansējumu, pirms apstiprināts nākamā gada valsts budžets, «Saeima nav ņēmusi vērā fiskālās disciplīnas principus» un jaunajai valdībai nāksies konsolidēt 2019. gada budžetu. Kam esat gatavi atņemt?
- Skatīsimies, kam ir par daudz, jau teicu - salūti, nevajadzīgi iepirkumi, izmeklējumi.
Lēmumu pieņemšanu balstīsim uz izmaksu efektivitātes principa ievērošanu, par kuru veselības aprūpē daudz runā, bet neviens līdz galam neievēro.
- Nez vai ar to pietiks.
- Atradīsim vēl nelietderīgus tēriņus. Plus jāizvērtē līdzekļu izlietojums nozarē, iekšējās rezerves. Bet es kā Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs izdaru savu darbu un nevaru izdarīt citu darbu.
- Komisijas aprūpējamo loks ir krietni plašāks par mediķiem vien.
- Protams! Bet mediķi un pacienti ir bijuši ļoti aizmirsti ilgu laiku.
- Plānots arī pagarināt pārejas periodu mediķiem, kad ļauts pārsniegt Darba likumā noteikto virsstundu skaitu, par kurām gan beidzot maksās dubultā. Kāda ir situācija nozarē? No vienas puses, dzird, ka trūkst mediķu, tāpēc vajag lielāku atļauto virsstundu skaitu, no otras puses, bažās par finanšu pietiekamību tiek domāts, kā ierobežot virsstundu skaitu.
- Tas vispār ir farss, ka apmēram desmit gadus varēja eksistēt normālais pagarinātais darba laiks. Un nevis arodbiedrība to pacēla, bet daktere Anete Eklona, kura strādāja ļoti daudz virsstundu un, saņemot algu, brīnījās par to. Valsts darba inspekcijā viņai paskaidroja, ka mediķiem par virsstundām maksā tāpat kā par pamatdarba laiku. Lielākā daļa mediķu nemaz nezināja, ka par virsstundām nemaksā vairāk - esam pieraduši strādāt un neskatīties līdzi likumdošanai.
- Bet tāpēc taču ir mediķu arodbiedrības ar apmaksātu vadību!
- Nuja! Ārste vērsās mediķu arodbiedrībā, kura uz viņas vēstuli pat neatbildēja.
- Valda Kera vadītā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībā?
- Jā. Atbildes nebija! Tad viņa vērsās Tiesībsarga birojā, kurš pirms tam arī nezināja par šo problēmu, bet tad jau tiesībsargs gāja uz Satversmes tiesu, un tajā brīdī pamodās arī arodbiedrība. Mums arodbiedrības Latvijā ir vājas, bet ceru, ka tas mainīsies.
Balstoties uz Satversmes tiesas lēmumu, Saeima steidzamības kārtā virza likuma izmaiņas, paredzot, ka, sākot jau ar 41. stundu nedēļā jāmaksā dubultā likme. Darba likumā atļauts nedēļā strādāt 8 virsstundas, bet sakarā ar to, ka mediķiem ir savādāka situācija un mediķu trūkst, ir priekšlikums pieļaujamo virsstundu skaitu pagarināt līdz 16. Bet vēl diskutēsim par šo skaitli, ir priekšlikums to nedaudz tomēr samazināt. Jebkurā gadījumā virsstundu daudzumu var izvēlēties brīvprātīgi.
- Vai likumā vai kādos valdības noteikumos jāreglamentē arī virsstundu aprēķina un apmaksas regularitāte, lai tiešām nav tā, ka vienu mēnesi cilvēks norauj daudz virsstundu, citā mazāk - pusgadā summē, un izrādās, ka virsstundas gandrīz vai nav bijušas!
- To nevaru pateikt. Droši vien katru mēnesi vajadzētu.
-To esat gatavi ielikt arī likumā?
- Vai tad tā jau nav?
- Mediķi bažījas, ka varētu nebūt.
- Te jājautā slimnīcu grāmatvežiem un valdēm, kā darīs. Esam jau sākuši pētīt, kā tagad tiek izlietots finansējums universtitātes slimnīcās. Datus gan mums izsniedza ar stīvēšanos, un, tos analizējot, redzam, ka ir milzīgas atšķirības atalgojumā, citi saņem 7-8 tūkstošus eiro mēnesī, citi salīdzinoši ļoti maz. Te jāatrod vidusceļš.
- Ieplānotais finansējums mediķu virsstundu apmaksai ir rēķināts, vadoties no tā, cik virsstundu strādā pašlaik, un pareizināts ar divi?
- Jā.
- Nebūs tā, ka slimnīcām vajadzēs kādam nogriezt virsstundas, jo nebūs līdzekļu, par ko samaksāt dubultā? Vai tā nemaz nav iespējams izdarīt, jo trūkst cilvēku, lai varētu atļauties nestrādāt virsstundas vai samazināt to skaitu?
- Nav iespējams. Droši vien slimnīcas gribēs samazināt virsstundas, bet to būs grūti izdarīt. Katrā ziņā komisija ir izdarījusi maksimālo.
- Vai virsstundu likmes dubultošana un pamatalgas palielināšana par 20% apstādinās mediķu bēgšanu uz privāto sektoru?
- Domāju, ka šis tiešām nodrošinās ārstu palikšanu publiskajā sektorā.
- Kā prioritāti, stājoties amatā, minējāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta krīzes risināšanu. Varat teikt, ka tā ir atrisināta vai ir tikai apsolījums to atrisināt?
- Tā tiek risināta. Nauda būs vairāk, bet vajag arī, lai dienestā ienāk jauni darbinieki, atgriežas aizgājušie, jo esošie darbinieki ir pārslogoti. Bet jāsaprot, ka nevaram arī uzreiz algu dubultot!
Par citām problēmām, ko var atrisināt bez lieliem papildu līdzekļiem, dienesta vadītāja Liene Cipule jau domā, viņai ir labas idejas, kā lietas uzlabot.
- Tikmēr citas nozares, kur vidējais atalgojums ir lielāks nekā vidēji valstī, jo īpaši būvnieki, prasa ļaut maksāt mazāk par virsstundām, tādējādi veicinot ēnu ekonomikas mazināšanu. Tomēr šiem Darba likuma grozījumiem pēdējā brīdī norāvāt stopkrānu. Kādēļ?
- Iepriekšējā komisija ar šo likumu strādāja četrus gadus un pieņēma īsi pirms sasaukuma beigām, bet Valsts prezidents to neizsludināja, iebilda arī Saeimas Juridiskais birojs, tiesībsargs. Tātad tur ir kaut kāda problēma. Šaubos, ka šajā situācijā būtu pareizi desmit deputātiem faktiski bez izmaiņām likumu virzīt apstiprināšanai vēlreiz.
- Ir bijusi virkne likumu, kurus Saeima apstiprinājusi otrreiz negrozītus, neņemot vērā prezidenta iebildes.
- Jā, bet jāizvērtē visi riski. Domāju, ka likumā nav jāieliek regulējums vienai nozarei, bet jāatrod universālāks risinājums. Vēlreiz runāsim ar tiesībsargu, juristiem, iesaistītajām pusēm. Ģenerālvienošanos jau var slēgt tāpat, tā nav jāieraksta likumā. Iepriekšējā Saeimā bija deputāta Edgara Putras priekšlikums, ka Darba likumā varētu noteikt pirmo divu stundu apmaksu par 50% lielāku, bet par pārējo, lai tad vienojas nozares. Man tas šķiet pieņemami. Būvnieku prasību par 50% samazināt virsstundu tarifu var izpildīt tāpat. Esam ar mieru atļaut nemaksāt dubultā, lai viņi to sakārto paši, ģenerālvienošanās nav obligāti jāmin likumā! Mēs jau neliekam algu maksāt aploksnēs.
- Tad jūs piekristu likumā ierakstīt, ka par virsstundām piemaksā 50% no pamatdarba laika likmes, nevis 100%.
- Jā. Un bez vienas nozares likšanas likumā.
- Bet tad šāds pats regulējums varētu attiekties arī uz mediķiem, kuriem tagad paredzēta dubulta virsstundu likme?
- Par pirmajām divām stundām, jā, ja pieņems šādus Darba likuma grozījumus. Bet mērķis jau būtu, lai cilvēki pietiekami nopelnītu ar pamatalgu, kura jāturpina celt. Virsstundas vispār būtu jāstrādā pēc iespējas mazāk!
- Bet tad mediķiem atkal tiktu kaut kas samazināts. Neprotestētu?
- Tas būtu tikai par pirmajām divām virsstundām, kas būtu minimāls samazinājums. Tagad mēs pieliekam diezgan daudz - pamatalgu par 20%, par virsstundām dubultā. Slimnīcas iebilst, ka tas ir par daudz. Tas būtu vidusceļš.
- Kā otru prioritāti minējāt būtiski uzlabot universitātes slimnīcu darbu. Vai kā cilvēks no šīs vides varat pastāstīt, kāda ir situācija tajās, tās jau nav vairāk nodrošinātas?
- Universitātes slimnīcas tieši ir ļoti nenodrošinātas, tarifi to manipulācijām, izmeklējumiem ir tādi paši kā citām slimnīcām, nav nekādi papildu koeficienti, lai gan universitātes slimnīcās nokļūst vissarežģītākie pacienti, bet tiek samaksāts tāpat kā par vienkāršu gadījumu ārstēšanu. Varbūt reģionālajās slimnīcās vienkāršo pacientu aprūpe tiešām izmaksā tik, cik ir ielikts tarifā no valsts puses, bet universitātes slimnīcu pacientiem nereti jātaisa divas trīs reoperācijas, bet samaksā tikai par vienu, lai gan iztērēts ir daudz vairāk. Tāpēc jau slimnīcām rodas parādi, jo tām nesamaksā par reāli izdarīto. Universitātes slimnīcas ir jāatbalsta pirmkārt, jo tās ir mūsu medicīnas un zinātnes flagmaņi. Jāsāk ar koeficienta celšanu.
- Tad arī atrisināsies rindu, ārstu pieejamības jautājums, pacientiem nebūs jāguļ gaiteņos?
- Jā, nebēgs ārsti arī tik daudz uz privātajām iestādēm. Universitātes slimnīcās visās valstīs parasti koncentrējas sarežģītā medicīna, tur ir vajadzīgi papildu līdzekļi. Pašlaik universitātes slimnīcās ārsti strādā pamatā pieredzes, izaugsmes dēļ, jo tur ir šie sarežģītie gadījumi, bet finansiāli tas nav izdevīgi. Par ļoti grūtu darbu tiek maksāti 4-5 eiro stundā uz rokas. Tāpēc jau mediķi strādā vairākās vietās, paņem dežūras, virsstundas. Papildus pamatdarbam viena 12 stundu nakts dežūra jau faktiski izsmeļ gandrīz visu maksimālo virsstundu skaitu.
- Redzat veselības aprūpes sektorā vēl kādas lietas, kas nav paceltas, sakārtotas?
- Jāmazina nevajadzīgu izmeklējumu skaits, kuriem īsti nav indikāciju, vajadzības. Par katru izmeklējumu valsts maksā, bieži vien to nevajag, pietiek padomāt ar galvu. Te arī veidojas rindas, un tie, kam patiešām vajag izmeklējumus, pie tiem netiek, jo viņiem priekšā ir pacienti, kam tie īsti nav vajadzīgi. Katram izmeklējumam ir savas indikācijas, un, ja to nav, tad pacientam, kurš tomēr to ļoti vēlas, jāmaksā pašam. Analīzes arī bieži tiek taisītas nevietā. Ārsts bieži vairs nedomā, vieglāk ir nosūtīt uz izmeklējumiem. Ir tomēr jādomā arī par medicīnas ekonomiku. Mums, šķiet, ir pasaulē lielākais datortomogrāfu skaits uz iedzīvotāju, un tie ir jāatpelna. Un atpelnīšana notiek, taisot pēc iespējas vairāk izmeklējumu, vajag vai nevajag. Līdzīgi ir ar invazīvās kardioloģijas izmeklējumiem.
- To var mainīt ar kaut kādu reglamentāciju?
- Jā, tā to dara arī citās valstīs, arī apdrošinātāji kontrolē. Mums šīs kontroles trūkst.
- Savulaik Veselības ministrija kaut ko skaitīja, pārmeta nevajadzīgu sūtīšanu uz izmeklējumiem un dabūja par to skarbu kritiku, ka tā nedomā par pacientiem.
- Jā, tad uzreiz brūk virsū. Te diemžēl būs jānostājas stingrā pozīcijā. Tas būs grūti, bet tas ir jāmaina.
- Kā tas notiek - iekārtu īpašnieki saka ārstiem, lai sūta vairāk pacientu uz izmeklējumiem, un viņi tā arī dara?
- Ne jau tieši tā pasaka, bet šur un tur, jā, tā arī pasaka - sūtiet, taisiet! Un tādējādi gūst to peļņu ar iekārtām.
Otrs iemesls ir nekompetence noteikt diagnozes.
Esam pasaulē otrajā vietā izmeklējumu veikšanas ziņā, bet mirstība nemazinās.
- Komisija skatīs arī neviennozīmīgo jautājumu par izdienas pensijām, kuras kritizējusi gan Valsts kontrole, gan OECD, savukārt Valsts policija jau prasa papildu finansējumu 41 miljonu eiro izdienas pensijām, jo citādi nespējot konkurēt ar bruņotajiem spēkiem. Sporta un speciālo skolu pedagogi arī prasa izdienas pensijas. Kā raugāties uz šo dilemmu, kad cilvēki spēka gados aiziet izdienas pensijā un turpina strādāt, tikai citā darbavietā, kad trūkumi šodienas atalgojumā tiek kompensēti ar izdienas pensiju apsolījumu, vienlaikus kropļojot sistēmu un pensijas būtību?
- Piekrītu, sistēma nav laba. Komisijā tieši bija jautājums, vai piešķirt izdienas pensijas vēl jaunām profesionālajām grupām, kam šobrīd nepiekritām. Šādu iniciatīvu apstādinājām, citādi visi sāks prasīt, un beigās nebūs, kas strādā. Mēs šādas lietas nevirzīsim.
Droši vien pārskatīsim esošo sistēmu un izdienas pensiju kategorijas. Protams, nevajag graut kaut ko, kas ir labs, bet, jā, te prasās izveidot vienotu sistēmu. Par detaļām te runāt vēl pāragri.
- Neilgi pirms Saeimas vēlēšanām badastreiku pieteica sociālās aprūpes darbinieki, protestējot pret tiešām ļoti zemām algām un prasot vismaz 100 eiro pielikumu. Ko varat solīt viņiem?
- Sociālās aprūpes darbiniekiem ir ļoti zems atalgojums. Man vēl būs tikšanās ar organizācijām, un komisijā tiks izskatīts arī viņu jautājums. Darīsim visu, lai arī viņu algas tiktu palielinātas. Bet vispirms jāredz 2019. gada budžets un pārskatīti iekšējie resursi, piemēram, kaut kādi varētu atbrīvoties bērnunamu slēgšanas rezultātā.