Sākot ar šodienu, ikviens interesents interneta vietnē kgb.arhivi.lv varēs iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem. Lai piekļūtu informācijai, interesentam būs jāaizpilda īpaša reģistrācijas anketa, kas satrauca Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju Artusu Kaimiņu, jo viņš uzskatīja, ka tiek likti šķēršļi šīs informācijas iegūšanai. Ekspertiem deputātu gan izdevās nomierināt.
A. Kaimiņa uzmanību bija pievērsuši Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā čekas dokumentiem varēs piekļūt. Saskaņā ar tiem, personai reģistrējoties, būs jānorāda vārds, uzvārds, personas kods (ja nav personas koda - ārzemnieka identifikācijas kods, kas ierakstīts viņa personu apliecinošā dokumentā, un valsts, kura dokumentu izdevusi), elektroniskā pasta adrese, kas būs tā lietotāja vārds, un parole, kā arī VDK likumam atbilstošs dokumentu izmantošanas mērķis. Šāda kārtība esot nepieciešama, lai VDK likuma un Vispārējās Datu aizsardzības regulas prasību pārkāpuma gadījumā būtu iespējams identificēt personu. Proti, pētnieki varēs publicēt savu pētījumu atradumus, bet to, paziņojot, ka persona N ir bijusi čekas aģents, nevarēs darīt privātpersonas, jo par tādu var atzīt tikai ar tiesas lēmumu.
Reģistrēšanās nepieciešamība A. Kaimiņā bija radījusi pārliecību, ka valdības noteikumi pieņemti pilnīgā pretrunā ar likuma būtību, maksimāli apgrūtinot piekļuvi VDK kartotēku informācijai.
Tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji no Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā arhīva (LNA), Datu valsts inspekcijas un Tieslietu ministrijas skaidroja, ka reģistrācija būs vienkārša un nodrošinās līdzsvaru ar tiesībām saņemt informāciju.
LNA direktore Māra Sprūdža skaidroja, ka aizpildāmās formalitātes pielīdzināmas reģistrēšanai, kas jāveic, lai varētu lietot sociālos tīklus, piemēram, facebook.com. Raisoties diskusijai par to, vai būs iespējams izsekot, kurš un kādus materiālus būs izmantojis, M. Sprūdža apliecināja, ka būs zināms, kurus dokumentus ir skatījies katrs lietotājs.
Pēc komisijas sēdes A. Kaimiņš atzina, ka viņam tika kliedētas bažas par Ministru kabineta noteikumiem piekļuvei VDK dokumentiem. Viņš norādīja, ka reģistrācijas kārtība ļauj nosacīti fiktīvi reģistrēties, tieši neatklājot savu identitāti.
VDK dokumentu publiskošana šogad veidota kā virtuālā izstāde, ko veido šogad publicējamo dokumentu grupas un skaidrojošie materiāli. Šogad publicējamās dokumentu grupas ir LPSR VDK darbinieku telefongrāmata, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, LPSR VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka, LPSR VDK aģentūras statistiskā kartotēka un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva fonda PA-101 Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja apraksti (uzskaites saraksti).
Dokumenti tiks publicēti oriģinālajā kārtībā. LNA uzsver, ka lielākā daļa dokumentu ir krievu valodā un rokrakstā.
2019. gada janvārī vietne tiks papildināta ar lietās par sadarbības fakta konstatēšanu taisīto tiesas spriedumu rezolutīvajām daļām. LNA skaidroja, ka vietnē publicētās ziņas ir informatīva rakstura un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā.