Par glābējsilītes ierīkošanu slimnīcas teritorijā interesējusies arī Daugavpils reģionālā slimnīca, kas nozīmē, ka trešā glābējsilīte Latvijā varētu tikt izveidota Latgales reģionā, aģentūru LETA informēja glābējsilītes projekta pārstāve Laura Zvirbule.
Kā pastāstīja Zvirbule, tāpēc vēl šogad ir plānots rīkot dažādus labdarības pasākumus un akcijas, aicinot iedzīvotājus un uzņēmumus ziedot šī projekta atbalstam. Un projekta autori cer, ka nākotnē šādas vietas būs visos Latvijas reģionos.
Zvirbule arī uzsvēra, ka ļoti liela pretimnākšana ir Liepājā, kur pašvaldība ir iesaistījusies glābējsilītes izveidē. Ja no uzņēmējiem gaidītā atsaucība nav saņemta, tad pašvaldība pat norīkojusi divus cilvēkus, kuri ir atbildīgi par glābējsilītes izveidi.
Kā ziņots, septembrī Liepājas reģionālajā slimnīcā plānots uzstādīt Latvijā otro glābējsilīti. Tās izveidē projekta autori cer iekļauties 10 000 latu summā. Tas ir lētāk nekā Rīgā, kur tā izmaksāja ap 17 000 latu. Liepājas reģionālā slimnīca šim mērķim atvēlējusi 1000 latu, Latvijas Bērnu fonda ziedojumu vākšanas kampaņā glābējsilītei savākti 4500 lati, bet trūkstošo daļu - aptuveni 2000-3000 latu - ir gatava atvēlēt farmācijas kompānijas "Gedeon Richter" pārstāvniecība Latvijā. Arī Liepājas pašvaldība dos savu ieguldījumu ieceres sekmīgai īstenošanai.
Rīgā uzstādītā glābējsilīte bija izgatavota Vācijā, bet Liepājai paredzētā top tepat Latvijā - uzņēmumā, kurš gan pagaidām, iekams darbs nav pabeigts, nevēlas lieku publicitāti. Glābējsilītes izgatavošana Latvijā izmaksā lētāk, skaidro Zvirbule. Pēc Latvijas uzņēmuma izstrādātā tehniskā projekta plānots izgatavot arī citas glābējsilītes, ko nākotnē iecerēts uzstādīt citās pilsētās.
Patlaban jau ir izvēlētas arī telpas Liepājas reģionālās slimnīcas teritorijā, taču tās līdz septembrim vēl ir jāremontē.
Darbs pie glābējsilītes izveides Liepājā norit nesalīdzināmi raitāk, nekā tas savulaik bija, veidojot glābējsilīti Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Lai izveidotu glābējsilīti Rīgā, bija nepieciešami trīs gadi, bet Liepājas gadījumā sarunas ar iesaistītajiem dienestiem, slimnīcu un pašvaldību, kā arī formalitāšu kārtošana norit daudz gludāk, skaidro Zvirbule.
Zvirbule arī pastāstīja, ka gan privātpersonas, gan firmas piedāvā savu palīdzību. Ne vienmēr šī palīdzība ir naudas izteiksmē, bet biežāk bezmaksas pakalpojumu veidā.