Prokuroru iebildumu dēļ atkal neļauj translēt internetā t.s. Lemberga prāvu

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Jau ceturto reizi vairāk nekā desmit gadu ieilgušajā t.s. Lemberga prāvā Ventspils mērs Aivars Lembergs lūdza tiesu atļaut procesu translēt internetā, taču, tāpat kā iepriekšējās reizēs, tiesa šo lūgumu noraidīja.

A. Lembergs visas četras reizes savu lūgumu pamatoja ar to, ka viņš ir politiķis, publiska un tautā populāra persona, tāpēc viņa pienākums ir darīt visu iespējamo, lai sabiedrība pēc iespējas detalizētāk uzzinātu, par ko tad valsts viņu apsūdz un tiesā.

Savukārt prokuroru pamatojums, kādēļ to nedrīkst pieļaut, pirmajās trijās reizēs tika balstīts uz apgalvojuma, ka tiesas sēdes publiskošana internetā aizskars cietušo tiesības. Ceturtajā reizē prokurors Jānis Ilsteris savu nevēlēšanos publiskot tiesas sēdes pamatoja - «nav ko taisīt šovu».

Šī sabiedrībai svarīga lūguma izskatīšana notika burtiski pāris minūtēs.

A. Lembergs: «Godātā tiesa! Es esmu publiska persona. Jau daudzus gadus esmu Ventspils pilsētas domes deputāts un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, vadu Latvijas Tranzītbiznesa asociāciju un esmu vēl veselā virknē sabiedrisko organizāciju vai vadītājs, vai dalībnieks. Tiesas process ir nonācis stadijā, kad mani aizstāvji uzstāsies ar aizstāvības runu. Līdz šim prokurori kategoriski iebilda pret tiesas procesa filmēšanu un pārraidīšanu internetā. Tiesa lēma, ka to nedrīkst. Tā kā tagad uzstāsies mani advokāti un neviens cits neuzstāsies, man ir lūgums atļaut filmēt un translēt internetā manu advokātu debašu runu. Tas būtu nepieciešams arī vēl no tāda viedokļa - nezinu, iepazināties vai neiepazināties, bet mana aizstāve jūs informēja, ka ieraksti, kur prokurori runāja debatēs, nav dzirdami 1363 vietās. Ieraksts vispār nav veikts pusstundu, stundu vai ilgāk, līdz ar to tas vispār nav pieejams. Līdz ar to translācija dos iespēju iepazīties ar aizstāvju debašu runu. Ar to [translāciju] nekas netiek aizskarts. Likums paredz, ka tas ir atklāts tiesas process, un moderni tehnoloģiskie līdzekļi šo procesu var padarīt vēl atklātāku.»

J. Ilsteris: «Valsts apsūdzības uzturētājam ir iebildumi! Nav ko uztaisīt te šovu! Te mums Neatkarīgās Rīta Avīzes pārstāvis visu laiku var sēdēt un pierakstīt visu, kas ir nepieciešams.»

Tiesnesis Boriss Geimans: «Tā! Skaidrs! Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 485. panta noteikto, tiesa var atļaut filmēšanu, ja tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, cietušie, prokurors, liecinieks. Prokurors iebilst - mēs nevaram atļaut.»

Jāatgādina, ka Latvijā tomēr ir tiesneši un prokurori, kuri, atšķirībā no t.s. Lemberga lietas virzītājiem, nebaidās no pilnīgas atklātības iztiesāšanas gaitā. Piemēram, šā gada 25. janvārī notika pirmā tiesas sēde t.s. Trasta komercbankas likvidācijas lietā, kas pulcēja lielu skaitu žurnālistu, tostarp vairāku televīziju reportierus ar viņu operatoriem un TV kamerām. Tiesnesis Imants Dzenis procesa dalībniekiem vaicāja, vai viņiem nav iebildumu, ka process tiek filmēts. No vairāk nekā 30 procesa dalībniekiem (13 apsūdzētie un viņu advokāti, 3 cietušo pārstāvji, 2 prokurori - Uldis Cinkmanis un Zane Pavāre) iebilda tikai viens - Trasta komercbankas bijušais likvidators Ilmāra Krūms. Tiesnesis I. Dzenis tomēr atļāva filmēt, aicinot TV operatorus nefilmēt konkrēti apsūdzēto I. Krūmu. Operatori to apsolīja, un šajā tiesas procesā filmēt nav aizliegts.

Tāpat jāatgādina, ka t.s. Grinberga lietas procesu Kuldīgas tiesa atļāva filmēt un tam bija iespējas sekot internetā. Tiesas procesa filmēšanu toreiz nodrošināja pats A. Lembergs.

T. s. Grinberga lietas procesa tiesnese atzina, ka arī viņas darbā palīdz internetā izvietotais videoieraksts. Tiesnese vairākas reizes atsaucās uz šo videoierakstu, lai pēc iespējas precīzāk atgādinātu to, kas iepriekš bija noticis tiesas zālē. Nedz prokurors, nedz aizstāvības puse interpretēt «pa savam» vairs neko nevarēja.

Lai panāktu sabiedrības informēšanu par notikumiem prāvā, A. Lembergs pat bija spiests sagatavot grāmatu Zagļi Lemberga kurpēs, kura tika izdota latviešu, krievu un angļu valodā. Tajā tika iztirzāti kriminālprocesā izskatāmie mantiskie jautājumi - īpaši tie aspekti, kuri prokurorus padara ļoti nervozus un par kuriem viņi nevēlas runāt.