Koalīcija jauna. Paradumi tie paši?

NENOGURDINĀMAIS. Visaktīvākais debatētājs, koalīcijas un bijušā partijas biedra Artusa Kaimiņa kritizētājs bija Aldis Gobzems, kurš, tribīnē kāpjot desmitiem reižu, bija tā aizrāvies, ka aizrādīt viņam par Saeimas deputāta Ētikas kodeksa pārkāpumiem bija spiesta Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece © Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Jaunā – opozīciju iekļaujošā – politika, kuru solīja ieviest 13. Saeimā ievēlētā partija KPV LV, tā arī palikusi tikai solījumu līmenī. Par to pārliecināti vismaz opozicionāri – gan pieredzējušie saskaņieši, gan vēl nesen toni noteikušie un līdzīgus pārmetumus uzklausījušie zaļzemnieki, kas aizgūtnēm atgādināja valdībai par priekšvēlēšanu laikā doto solījumu nepildīšanu.

«Vērtēt pēc būtības opozīcijas iesniegtos likumprojektus, lēmumprojektus, patstāvīgos priekšlikumus vai priekšlikumus likumprojektu skatīšanas gaitā un gadījumā, ja opozīcijas sagatavotais ierosinājums gūst sadarbības partnera frakcijas atbalstu, rosināt tā iekļaušanu izvērtēšanai Sadarbības sanāksmē. Neatbalstīt iesniegtos likumprojektus, lēmumprojektus, patstāvīgos priekšlikumus vai priekšlikumus likumprojektu skatīšanas gaitā, ja tie ir pretrunā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto,» pauž Krišjāņa Kariņa valdību veidojošo partiju sadarbības līguma punkts 4.2., kurš dokumentā tika iekļauts, lielā mērā pateicoties KPV LV un tās līderu centieniem valdības veidošanas procesā, kura noslēgumā KPV LV K. Kariņa valdībā ieguva trīs ministru amatus.

Taču, gatavojot šā gada budžetu, opozīcija esot sadūrusies ar jau iepriekšējo valdību praksi, ka opozīcijas viedoklis netiek ņemts vērā. Tā vismaz šķiet bijušajam KPV LV premjerministra amata kandidātam Aldim Gobzemam, kuru pēc nesaskaņām ar partijas dibinātāju Artusu Kaimiņu izslēdza gan no partijas, gan no tās Saeimas frakcijas.

«Es gribu uzsvērt, ka, izskatot šā gada valsts budžetu, nekādu diskusiju nebija. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā faktiski visi opozīcijas sniegtie priekšlikumi, neskatoties uz to, ka lielākais vairums no šiem priekšlikumiem bija saistīti ar pašas pozīcijas dotajiem solījumiem vēlētājiem, visi kā viens tika noraidīti bez diskusijām,» pauda politiķis.

Arī Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Armands Krauze atbildīgās komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram pārmeta, ka komisijas darbs organizēts tā, lai opozīcijas pārstāvji nevarētu aizstāvēt savus priekšlikumus. Piemēram, deputātam nav nosūtīta informācija par komisijas sēžu laikiem.

M. Bondars gan norādīja, ka atšķirībā no A. Krauzes viņa partijas biedrs Viktors Valainis bijis pietiekami labi informēts par komisijas sēdēm un cīnījies par saviem priekšlikumiem, bet A. Krauze nav pat iepazinies ar elektroniskajā pastā viņam nosūtīto informāciju.

«Zināt, es sūtīju jums e-pastu. Kā jūs domājat, komisijas sēdes notika pagājušajā nedēļā. Kad jūs atvērāt e-pastu? Jūs e-pastu atvērāt šo otrdien. Nav brīnums, ka jūs nokavējāt šo te sēdi un jums nebija iespēja runāt,» kolēģa pārmetumiem atbildēja M. Bondars.

Savukārt Saskaņas kandidāts premjerministra amatam Vjačeslavs Dombrovskis koalīcijai atgādināja, ka tās budžetā nav izpildīts neviens priekšvēlēšanu solījums. Solījumu neievērošanu politiķis salīdzināja ar politiskās nevainības zaudēšanu - neizbēgamu procesu, sasniedzot politisko briedumu.

«Pirms jūs sāksiet garlaikoties internetā, ko jūs jau darāt, es jūs aicinu, īpaši jaunievēlētos deputātus, padomāt par sekojošo. Šodien ir tā diena, kad jūs galīgi un neatgriezeniski pazaudēsiet savu politisko nevainību, jo šajā budžetā nav izpildīts neviens no jūsu priekšvēlēšanu solījumiem. Neviens! Atbalstīt šo budžetu nozīmē, ka jūs esat tikuši šajos krēslos maldu ceļā, maldinot savus vēlētājus,» cita starpā atgādinot solījumus par 500 eiro lielām minimālajām algām un algu palielināšanu pedagogiem, turklāt negatīvas fiskālās telpas problēmas risinātas uz sociālā budžeta rēķina, samazinot tā izdevumus par 49 miljoniem eiro.

Koalīciju pārstāvošie politiķi līdzīgi iepriekšējās valdībās piedzīvotajam opozīcijas vaimanas uzklausīja stoiskā mierā un debatēs iesaistījās nelabprāt. Vien finanšu ministrs Jānis Reirs un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ar īsu repliku noraidīja opozīcijas pārmetumus. Jāatgādina, ka koalīcija jau laikus bija brīdinājusi, ka priekšvēlēšanu solījumi tiks pildīti nākamā gada budžetā, jo ieilgušā valdības veidošanas procesa dēļ nebija laika būtisku izmaiņu ieviešanai Māra Kučinska valdības sagatavotajā budžeta projektā.

Monotono budžeta pieņemšanas gaitu uz īsu mirkli atsvaidzināja Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājas Jutas Strīķes paziņojums, ka no Saeimas sēžu zāles pazudis Jura Juraša attēls, kas zālē tiek ienests, kopš J. Jurašs tika izdots kriminālvajāšanai. Politiķe nezināmajam ļaundarim piedraudēja ar policiju un brīvības atņemšanu. Tiesa, par Kartona Jurašu dēvētais tēls drīz vien atradās Saeimas sēžu zāles viesu sektorā.

Latvijā

21. novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma “Hamās” locekļu aizturēšanai. Jau nākamajā dienā mūsu Ārlietu ministrija paziņoja, ka respektēs SKT izdoto apcietināšanas orderi Benjaminam Netanjahu. Šis paziņojums izsauca asu reakciju sabiedrībā. Taču neviens (!) politiķis neuzsāka diskusiju par šo absurdo situāciju. Kāpēc?

Svarīgākais