Bankās nerezidentu tikpat kā vairs nav

Latvijas komercbankas ir pilnībā pārorientējušas savu biznesu uz vietējās un Eiropas Savienības naudas apkalpošanu. Tādējādi Latvija faktiski ir izpildījusi stratēģiskā partnera – Amerikas Savienoto Valstu – pavēli atbrīvoties no nedrošas Krievijas izcelsmes naudas.

Jaunākie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati par šā gada pirmo ceturksni rāda, ka ārvalstu noguldījumu īpatsvars sarucis līdz 21 procentam. No tiem deviņi procenti nāk no pārējām Eiropas Savienības valstīm. Savukārt Krievija un tās sabiedrotās valstis Latvijas kontos pārstāvētas vien ar 5% no kopējā apjoma.

Proporcija pretēja

Absolūtos skaitļos vēl 2015. gadā situācija bija pilnīgi ačgārna. 12,4 miljardi eiro no ārzemēm un tikai 10,8 miljardi pašmāju naudas. Tad arī bankās sākās strauja atbrīvošanās no nerezidentiem, un šodien noguldījumu proporcija ir pārliecinoši par labu rezidentiem. Tiesa gan, kopējais naudas apjoms ir būtiski sarucis. Vietējie noguldījumi 13,2 miljardu eiro apjomā, un 3,5 miljardi - ārvalstu noguldītājiem piederošas naudas.

Mainījusies arī ārvalstu klientu izejošo maksājumu valūta - agrāk pārliecinošs līderis bija ASV dolārs, bet pašlaik tā ir mūsu nacionālā valūta eiro. Tas tādēļ, ka ASV virknei banku ierobežojušas tiesības apkalpot dolāru darījumus, un jāatgādina, ka uz jautājuma zīmes ir arī Latvijā lielākās banku filiāles Swedbank tiesības darboties ar dolāriem. Tas tādēļ, ka arī šī zviedru banka ierauta netīrās naudas skandālā, kas šogad satricinājis Skandināvijas un Baltijas valstu banku pasauli. Taču, jāatgādina, šajā skandālā ir runa par senākiem darījumiem un veciem grēkiem. Šobrīd bankas pedantiski seko ikviena darījuma izcelsmei, jo ir daudzo uzraudzības kantoru iebiedētas. Pat viens pienācīgi nenokontrolēts darījums var izraisīt būtiskus traucējumus tālākā bankas darbībā vai pat bojāeju - kā ABLV bank gadījumā.

Pārmaiņas noslēguma fāzē

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš norāda, ka pārmaiņu vadības process Latvijas banku sektorā atrodas noslēguma fāzē, jaunākie dati to apliecina: «Vairs nav pamata runām par Latvijas bankām kā tādām, kuras fokusējušas savu biznesu uz ārvalstu klientu naudas apkalpošanu. Iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumu dominance arvien pieaug, nupat jau 92% Latvijas bankās piesaistītās naudas ir no eirozonas un Eiropas Savienības. Iesāktais risku mazināšanas process nav apstājies, bankas turpina atbildīgi izvērtēt savu klientu bāzi - gan esošo, gan no jauna piesaistīto, atbilstoši daudz piesardzīgākajai biznesa pieejai un katras bankas jaunajam biznesa modelim, kurus FKTK apstiprināja šogad martā.» Kontekstā ar acīmredzamajām pārmaiņām, kas sekmīgi tiek īstenotas banku sektorā, politiķiem pietrūkst argumentācijas, kādēļ būtu maināma FKTK padome. Pārmetumi par vāju darbu pret noziedzīgas naudas legalizāciju un nepietiekamu terorisma finansēšanas apkarošanu bankās ir nevietā.

Pasūtījuma likumprojekts

Jāatgādina, šobrīd Saeimā tiek virzīts likumprojekts, kura vienīgā funkcija ir esošās vadības atlaišana un savu cilvēku iecelšana pēc politisku simpātiju principa. Tādējādi ir būtiski apdraudēta banku uzrauga neatkarība. Kritiski par šo ieceri intervijā laikrakstam Diena izteicies tiesībsargs Juris Jansons: «Koalīcijas spēki rupjā veidā iejaucas patstāvīgo institūciju neatkarībā.» FKTK ir viens no piemēriem: «Ja viņi ir zaudējuši uzticību, tad sabiedrībai ir tiesības zināt - kas tad tie ir par iemesliem.» Taču līdz šim valdība un Finanšu ministrija paudušas vien to, ka likums netiek grozīts tādēļ, lai atbrīvotos no pašreizējās FKTK padomes. Kāpēc tad? Ja jau banku sektora transformācija notiek sekmīgi. Nav skaidrs. «Tā ir vēl viena nopietna indikācija tam, ka politiķi izdara spiedienu un faktiski pat nerēķinās ar iestāžu neatkarību,» norādījis tiesībsargs. Maija vidū viņš organizē ekspertu diskusiju par neatkarīgo iestāžu politizācijas riskiem.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka saskaņā ar kuluāru informāciju FKTK ir kritusi stratēģiskā partnera nežēlastībā, jo atļāva bankai ABLV bank doties klientiem saudzīgākajā pašlikvidācijas ceļā, bet bankas īpašnieki netika ielikti cietumā.

***

Latvijas banku sektora galvenie rādītāji

2015. gads 2019. gada marts Izmaiņas

Noguldījumi (miljardi eiro) 23,3 16,7 -28%

• Iekšzemes 10,8 13,2 +22%

• Ārvalstu 12,4 3,5 -72%

Ārvalstu noguldījumu īpatsvars 53,4% 21,1% -32 procentpunkti

Dati: FKTK