SEB kritizē Finanšu ministrijas komunikāciju: tiek izplatīti vispārēji mīti

Neapdomīga rīcība ar valsts sociālo budžetu, pārceļot daļu otrā pensiju līmeņa iemaksu uz pirmo līmeni, var novest pie neatgriezeniskām sekām jau tuvākās desmitgades laikā, pauž dzīvības apdrošinātāja "SEB Life and Pension Baltic SE" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.

Viņš skaidro, ka nodokļu reformas kontekstā piedāvātais pensiju otrā līmeņa iemaksu samazinājums par sestdaļu no 6% līdz 5% ir izraisījis pamatotu satraukumu sabiedrībā par pensiju sistēmas ilgtspēju un uzticamību. Pēc būtības Latvijas pensiju sistēma, kas sākotnēji būvēta uz ilgtspējīgiem pamatiem, tiek neapdomīgi ietekmēta ar īstermiņa lēmumiem.

Čulkstēns uzsver, ka tas var nodarīt būtisku ilgtermiņa kaitējumu un, kā ierasts, par to netiek komunicēts.

Viņš norāda, ka ir skaidrojumu trūkums no Labklājības ministrijas, kurai būtu jābūt pirmajai instancei, kas aizstāv iedzīvotāju tiesības uz uzticamu pensiju sistēmu un pārzina šāda lēmuma patieso ietekmi uz valsts pensiju budžetu un nākotnes pensionāru iespējām saņemt adekvātu pensiju.

Savukārt tā vietā tiek plaši izplatīti "vispārēji mīti" no Finanšu ministrijas (FM), vērš uzmanību Čulkstēns, kā piemērus minot to, ka iemaksu pārbīde no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni uzlabos iedzīvotāju pensiju nākotnē, jo pensiju pirmā līmeņa atdeve esot lielāka par finanšu tirgus atdevi pensiju otrajā līmenī, ka pensiju otrajā līmenī ir daudz izaicinājumu un tas nedarbojas optimāli, un, ka šāda darbība neradīs negatīvu ietekmi valsts budžetā un tiek veikta, lai kompensētu nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumos.

Čulkstēns uzsver, ka visas trīs FM tēzes neiztur kritiku, iespējams, tāpēc arī tās netiek sīkāk skaidrotas sabiedrībai.

Eksperts skaidro, ka, pirmkārt, saukt pensiju pirmā līmeņa virtuālā kapitāla indeksāciju par ienesīgumu jeb atdevi ir nekorekti, jo pensiju pirmajā līmenī nav aktīvu, kas var radīt ienesīgumu. Tas ir virtuāls solījums pie nosacījuma, ja politiķi nemainīs normatīvus un notiks plānotā ekonomikas attīstība.

Čulkstēns pieļauj, ka FM apgalvojums ir balstīs uz vēsturiskajiem pensiju pirmā līmeņa pensiju kapitāla indeksācijas datiem, kas ik pa brīdim uzrāda samērā būtiskus indeksācijas apmērus. Šogad pensiju pirmā līmeņa iemaksas gada laikā ir bijušas ar 0% "ienesīgumu", jo 2024.gadā tiek indeksētas ar koeficientu "1", tātad netiek indeksētas vispār. Ja salīdzina ar esošo pensionāru pensiju indeksēšanu, tad atbilstoši valdību plāniem, pensijas palielinās par 6% līdz 10%.

Čulkstēns skaidro, ka tas signalizē faktu, ka esošo pensionāru pensiju indeksācija vienmēr būs prioritāte, jo tā ir saistīta ar vēlētāju attieksmi tieši šodien. Ja paskatās detalizētāk, arī gados, kad tiek veikta esošā pensiju pirmā līmeņa virtuālā kapitāla indeksācija, tā netiek veikta visam kapitālam, bet tikai daļai no tā. Vēl vēsturiski var novērot arī politiķu vēlmi mainīt indeksēšanas periodus, tādējādi iegūstot īstermiņa budžeta ieguvumus.

Pēc būtības indeksācija ir balstīta uz sociālo iemaksu pieaugumu un var šķist, ka tai nevajadzētu radīt paliekošas ilgtermiņa sekas, skaidro Čulkstēns. Pārvirzot aptuveni 140 miljonus eiro (1% no 6% pensiju otrā līmeņa iemaksām gadā), iemaksām vajadzētu būt vismaz aptuvenā drošībā, saglabājot nākotnes solījumu izmaksāt pensiju pirmā līmeņa pensijas. Tomēr eksperts skaidro, ka te arī slēpjas lielākais risks, jo demogrāfiskā situācija pēdējos 20-30 gados ir bijusi krasi atšķirīga no nākamajiem 10-20 gadiem, savukārt indeksācijas aprēķini tiek veikti tikai pie nemainīgas demogrāfiskās situācijas.

Atbilstoši Labklājības ministrijas datiem nākamajā desmitgadē sāks krasi samazināties darbspējas vecuma iedzīvotāju proporcija pret pensijas vecuma iedzīvotājiem. Pašreiz tā ir aptuveni trīs darbspējīgā vecuma cilvēki pret vienu iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem, bet pēc 10-12 gadiem šī proporcija būs divi pret vienu.

Tas nozīmē - lai ievērotu pensiju solījumus attiecībā uz pensiju pirmā līmeņa kapitālu, būs jāpalielina sociālā budžeta tēriņi par aptuveni trešdaļu, kas ir robežās no 1,5 līdz diviem miljardiem eiro gadā, skaidro Čulkstēns. Viņaprāt, ir ļoti maz scenāriju pie kuriem tas ir iespējams. Eksperts norāda, ka pēc būtības vienīgās iespējas noturēt pensiju solījumus ir būtiski palielināt strādājošo skaitu, aicinot tos no citām valstīm, vai arī dotēt sociālo budžetu no pamatbudžeta lielos apjomos. Dzimstības veicināšana vairs nav pietiekams risinājums, jo tās ietekme būs redzama tikai pēc vairāk nekā 20 gadiem.

Ja pensiju sistēma būtu darbojusies kā sākotnēji izstrādāta un modelēta, šādai situācijai nevajadzētu rasties, jo ar pietiekamām iemaksām pensiju pensiju līmenī vismaz 10% apjomā, šis efekts būtu būtiski mazināts, skaidro Čulkstēns. Šobrīd redzams, ka jau piecu līdz 10 gadu perspektīvā būs jāsper nepopulāri soļi - jāmazina pensiju pirmā līmeņa pensiju solījumi vai būtiski jāpaaugstina pensionēšanās vecums. Taču tas būs pēc nākamajām vēlēšanām. Čulkstēna ieskatā pirmie signāli ir redzami gan deklarētajā lēmumā pārvirzīt iemaksas no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, gan samērā straujajā sociālā budžeta pārpalikuma samazinājumā no 12% 2019.gadā līdz 5% 2023.gadā.

Tāpat Čulkstēns informē, ka vairāk nekā 10 gadu laikā sākotnējās otro pensiju līmeņa nepilnības sadarbībā ar likumdevējiem un regulatoru ir novērstas. Panākta atļauja investēt pensiju naudu akcijās līdz 100%, jaunieši beidzot tiek ierotēti vecumam atbilstošos plānos, pensiju otrā līmeņa uzkrājums ir mantojams, kopš šā gada jūlija pensiju pārvaldniekiem ir pieejama informācija par saviem klientiem, un būs iespējams klientam sniegt konsultācijas un informāciju par izvēlētā ieguldījuma risku atbilstību vecumam, kam ir ļoti būtiska nozīme reālā pensiju kapitāla uzkrāšanā.

"Arī pensiju pārvaldības izdevumi ir zemākie Baltijā un konkurētspējīgi Eiropā. Esam paplašinājuši investīcijas Latvijā, tomēr šajā jomā vēl neredzam pietiekamu ieinteresētību un atbalstu normatīvo aktu sakārtošanā un finanšu instrumentu pieejamībā no valsts institūciju puses," pauž Čulkstēns.

Atbilstoši "manapensija.lv" datiem viena gada pensiju otrā līmeņa plānu ienesīgums visiem pensiju otrā līmeņa plāniem Latvijā svārstās no 7% līdz 18% gadā un arī ilgtermiņa ienesīgumi ir konkurētspējīgi finanšu tirgos, tāpēc Čulkstēna ieskatā šajā ziņā nav pamata, ko būtiski industrijai pārmest.

Eksperts norāda, ka pensiju otrā līmeņa aktīvu apjoms pārsniedz astoņus miljardus eiro, savukārt samazinājums par 140 miljoniem eiro rada potenciālo ieņēmumu samazinājumu par aptuveni 50 000 eiro gadā.

Čulkstēnam nav skaidrs arī, kā sociālā nodokļa pārbīde no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni var sasniegt mērķi un uzlabot valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus. Teorētiski to var panākt ar līdzekļu aizdošanu/nodošanu no speciālā budžeta pamatbudžetam vai pamatbudžeta dotāciju samazināšanu speciālajam budžetam. Par nevienu no šiem virzieniem sīkāka informācija netiek sniegta.

Ja pieņem, ka novirzītie 140 miljoni eiro gadā būs katru gadu jāindeksē atbilstoši sociālo iemaksu pieaugumam, kas galvenokārt balstās uz algas izmaiņām, tad šāda indeksācija virtuālā pensiju pirmā līmeņa kapitāla aprēķinā 10 gadu laikā radīs nepieciešamību pēc aptuveni 160 miljoniem eiro (pieņemot 2% izmaiņu gadā) un tas ir papildu 1,4 miljardi eiro, kam būtu jābūt nosegtiem no iemaksu palielinājuma, skaidro Čulkstēns.

Savukārt, ja šie līdzekļi tiktu investēti finanšu tirgos, tad varētu sagaidīt aptuveni 350 miljonu eiro atdevi, pieņemot 4% ienesīgumu. Sekojoši pārskatāmā perspektīvā šāds lēmums rada 160 miljonu eiro samazinājumu valsts budžetā alternatīvi 350 miljonu eiro pensiju palielinājuma iespējai pensiju otrajā līmenī, skaidro Čulkstēns.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.

Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties, skaidroja Ašeradens. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis būtiski ienesīgāks nekā otrajā līmenī, teica ministrs.

Ašeradens uzsvēra, ka indivīds nezaudē neko, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru.

Ministrs piebilda, ka šis risinājums būs terminēts uz trim vai četriem gadiem un pēc tam budžeta kontekstā tiks pārvērtēts un iespējama atgriešanās pie esošā iemaksu līmeņa otrajā līmenī.

Tāpat ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga plānots paaugstināt no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - 780 eiro, 2027.gadā - 820 eiro, bet 2028.gadā - 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots un fiksēts neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Patlaban tiek piemērots diferencēts neapliekamais minimums, piemēram, algām līdz 1800 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir 0 eiro.

Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā līdzšinējo 500 eiro vietā.

Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%.

Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus - atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.

Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

To paredz panāktā vienošanās starp valdības koalīcijas un sociālajiem partneriem darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā.