DEMOGRĀFIJA: jo vairāk miera, jo mazāk bērnu

© Pixabay

Jaundzimušo skaits šā gada jūnijā un gada pirmajā pusē kopumā ir tik mazs, cik vien mazs tas varēja būt apstākļos, kad Latvijai nav uzmesta atombumba.

Ar parastu karu dzimstības nobremzēšanai nepietiek pat tad, ja tas ir pasaules karš. Centrālā statistikas pārvalde galvo par ticamību tam, ka 1942. gadā Latvijā tiešām piedzimuši 36,2 tūkstoši un 1943. gadā - 35,9 tūkstoši bērnu. Dati nav iegūti tikai par 1944. gadu, kad pāri Latvijai vēlās frontes līnija. Zināms, toties, ka reāla kara darbība Latvijā bija spējusi samazināt jaundzimušo skaitu līdz 26 tūkstošiem 1945. gadā, bet jau 1946. gadā piedzimuši atkal virs 30 tūkstošiem bērnu. Pāris gadu laikā dzimstība atgriezās pirmskara līmenī, par spīti tam, kā Latvijas iedzīvotāju skaitu bija plosījušas repatriācijas, evakuācijas, emigrācijas, deportācijas, mobilizācijas un karš pats par sevi.

Īstenībā dzimstību Latvijā ir spējis sagraut nevis karš, bet miers. Par 30 544 jaundzimušo Latvijā 1946. gadā jāpateicas tikai 1 553 577 iedzīvotājiem, kamēr 2018. gadā 19 314 bērnu piedzimuši valstī ar 1 934 379 iedzīvotājiem. Šogad ir sekojis vēl vairāk miera, ka varētu godināt to pašu statistiķu garantēto ekonomisko uzplaukumu. Rezultātā jaundzimušo skaits šā gada sešos mēnešos sarucis līdz 8927 bērniem. Vienkārši dubultojot šo skaitli atbilstoši 12 mēnešu skaitam gadā, paredzama 17,8 tūkstošu bērnu dzimšana, bet, ierēķinot tempu, kādā dzimstība pazeminās mēnesi pēc mēneša un gadu no gada, jūtami vairāk par 17,4 tūkstošiem jaundzimušo šogad nāktos uzskatīt par brīnumu.

Šā gada jūlijam statistiķi vēlāk vēl precizējamu datu statusā pieraksta 1508 bērnus, kas uzstāda absolūtu jūnija antirekordu valsts pastāvēšanas vēsturē. Tādējādi ir kritis 1998. gada antirekords ar 1552 jaundzimušajiem jūnijā. Pat ja dzimšanas datumu precizēšana atklās, ka tieši jūnijā īstenībā dzimis mazliet vairāk un citos mēnešos - attiecīgi mazāk bērnu, šā gada pirmā puse jau ir pietiekami solīda, ar precizējumiem gandrīz negrozāma bāze, lai apgalvotu, ka 1998. gadā kopā piedzimušie 18 410 bērnu tagad ir nesasniedzams rādītājs.

Būtu netaisnīgi noklusēt, ka dzimstības intensitāte kopš 1998. gada tomēr ir būtiski palielinājusies. Pēc tā gada datiem, Latvijā dzīvojuši 246 900 sieviešu vecumā no 20 līdz 35 gadiem, kad sievietēm bērni dzimst tādā skaitā, ka 14 vai 40 gadu veco māmiņu sagādātais jaundzimušo papildinājums ir nemanāms lielums. Šā gada sākumā Latvijā saskaitītas tikai 170 385 sievietes tajā pašā nākamās paaudzes dzimstībai izšķirošajā vecumā. Ja jaundzimušo skaits būtu sekojis savu potenciālo māšu skaitam, tad aritmētiski precīzi izrēķināmais jaundzimušo skaits šā gada sešos mēnešos atbilst 6352 bērniem. Lai cik neapšaubāmi būtu tas, ka šogad reāli piedzimušie 8927 bērni ir maz Latvijas mērogā un uzskatāmi mazāk nekā 9878 jaundzimušie tikai pirms gada uz šo pašu laiku, vēl neapšaubāmāka ir aritmētiskā formula 8927>6352. Turklāt atšķirība starp šiem skaitļiem ir tik liela, ka tā nevar būt ne nejaušība, ne uzskaites kļūdu rezultāts, bet patiešām apliecina lielāku vēlēšanos radīt bērnus.

Ne tikai jaundzimušo kopskaits, bet arī dzimstības koeficienti Latvijā dilst pēdējo trīs gadu laikā, kas nozīmē, ka bērnu skaita samazināšanās apsteidz potenciālo vecāku skaita samazināšanos. Tomēr atskaites punkts šiem samazinājumiem ir 2016. gadā sasniegtā dzimstības virsotne tādā augstumā, ka, pat ripojot no tās lejā, Latvija joprojām izskatās solīdi divās dimensijās. Pirmkārt, attiecībā pret saviem dzimstības antirekordiem pagājušā gadsimta 90. gadu otrajā pusē un arī nesenākos laikos saistībā ar 2008. gada pasaules ekonomiskās krīzes uzvelšanos Latvijai. Otrkārt, attiecībā pret citām Eiropas valstīm, kuras ne tikai posta miers, bet arī izlutina iespēja faktiski nopirkt bērnus jeb dzimstības rādītājus ar imigrantu piesaisti.

Latvijai jāiztiek ar to, kas iespējams ar iedzīvotāju ienākumu pārdalīšanu caur valsts budžetu par labu šeit jau esošajām ģimenēm ar bērniem. Būtu grūti apgāzt pieņēmumus, ka bērnu vecāki mēdz atsaukties uz šādu piedāvājumu palielināt savus fiksētos ienākumus atbilstoši bērnu skaitam un ka cilvēki bez bērniem ņem vērā iespēju ar kļūšanu par vecākiem kvalificēties šādu ienākumu saņemšanai. Tā tas tiek darīts visā Eiropā, kur dzimstība tik un tā paliek tik zema, ka iedzīvotāju skaita uzturēšanu bez imigrantiem nenodrošina pat tad, ja valstu rīcībā ir vairāk naudas nekā Latvijai.

Svarīgākais