Alsungā balso ar kājām
Latvijas teritoriālās reformas 2019. gada vasaras hronikā savu ierakstu ir izdarījis arī Alsungas novads ar domes deputātu kolektīvu iziešanu no telpas, kurā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aģitēja par Alsungas un Skrundas novadu pievienošanu Kuldīgai.
Rakstisks skaidrojums deputātu rīcībai parādījās novada mājaslapā. Izrādās, ka vajag «nevis pārzīmēt robežas, bet izstrādāt tādu teritorijas attīstības pārvaldības reformu, lai radītu efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas vienlīdzīgu reģionu attīstības veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei». J. Pūces piedāvājumā tik tiešam nav nekā no Alsungas deputātu prasītā, kas padarītu Latviju par paradīzi zemes virsū. Jautājums, vai Alsungas deputāti nevarētu pateikt priekšā, kā Latvijai vismaz tuvoties šādam līmenim. Tādā gadījumā visi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie un J. Pūces virzītie teritoriālās reformas plāni automātiski zaudētu jebkādu nozīmi. Visa valsts pievērstos no Alsungas nākušo priekšlikumu izpildei.
Grib dabūt pazudušu naudu
«Es ieteiktu reformu sākt ar nodokļu un pašvaldību funkciju pārskatīšanu,» savu skaidrojumu Neatkarīgai par pareizo reformu pretstatā J. Pūces nepareizajai reformai sāka novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa.
Attiecībā uz nodokļiem viņa iesaka sasaistīt pašvaldību ieņēmumus ar uzņēmējdarbību. Šobrīd tāda sasaiste ir pārrauta gadījumos, kad strādājošā dzīves un darba adreses atrodas dažādās pašvaldībās. Tādos gadījumos viss iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums no uzņēmuma un tātad arī pašvaldības, kurā tas atrodas, nonāk pašvaldībā, kurā cilvēks deklarējies dzīvošanai un tādējādi arī pašvaldības pakalpojumu saņemšanai. Ar šiem pakalpojumiem tiek attaisnota naudas plūsma uz cilvēku dzīves vietām. Rezultātā visas pašvaldības ir ieinteresētas sniegt pakalpojumus un piesaistīt cilvēkus, bet no ražojošiem uzņēmumiem pašvaldības vairās, cik vien tas iespējams. Pašvaldību darbinieces pozīcijām atbilstoša ir D. Kalniņas nevēlēšanās atkal uzjundīt diskusiju starp kolēģiem par pašvaldību ienākumu pārdali, bet ierosināt līdzekļu pārdali starp valsti un pašvaldībām par labu pašvaldībām. Proti, atdot pašvaldībām daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksājumiem. Doma varbūt pat laba, bet bezjēdzīga pašreizējā situācijā, kad šis nodokļa veids praktiski atcelts, ko D. Kalniņa uzzināja tikai sarunā ar Neatkarīgo. Žēl, ka novada domes vadītāja un piedevām vēl Latvijas Universitātes lektore nelasa avīzes, kas būtu viņu pasargājušas no nekompetences izrādīšanas. Jau 14. maijā Neatkarīgajā taču bija izstāstīts, ka Latvija atcēlusi UIN maksājumus, ja ieņēmumi tiek ieguldīti uzņēmumos, bet nav noteikusi nekādus ieguldījumu kritērijus un to ievērošanas kontroli. Tādējādi uzņēmuma peļņas ieguldījums uzņēmuma īpašnieka kabatā ir pilnībā atbrīvots no nodokļiem. Rezultātā šā gada pirmajā pusē valsts UIN iekasējusi 9,4 miljonu eiro apmērā, kamēr D. Kalniņa dzīvo nesenā, bet tomēr pagātnē, kad 2017. gada pirmajos 6 mēnešos valsts bija pamanījusies ar UIN saņemt 226,9 miljonus eiro. 9,4 miljonus eiro vairs nav nekādas jēgas dalīt starp valsti un 119 pašvaldībām.
Nekas konkrēts par pašvaldību funkciju pārskatīšanu D. Kalniņai padomā nebija. Bija ieteikums pašvaldību un visu citu reformu plānošanai piesaistīt gudrus cilvēkus, bet viņa neuzņēmās kaut vienu tādu cilvēku ieteikt. Viņas vietu starp šādiem cilvēkiem varētu pamatot ar amatpersonu 2018. gada ieņēmumu deklarācijā uzrādīto 6080 eiro algu no Latvijas Universitātes un piedevām vēl 146 eiro no Vidzemes augstskolas, bet rezultātā parādījās kārtējais arguments, ka augstskolu reforma Latvijā ir tikpat aktuāla kā pašvaldību reforma.
Četras tiesneses deviņiem bērniem
Centrālā statistikas pārvalde informē, ka šo gadu Alsungas novads uzsācis ar 1289 iedzīvotiem. Desmit gados kopš novada izveidošanas viņu kļuvis par 366 cilvēkiem mazāk. Ar paātrinājumu Alsungā izpaužas kopš 2016. gada visai Latvijai raksturīgais dzimstības kritums - attiecīgi 18, 15 un pērn deviņi jaundzimušie novadā, kas par šo bērnu drošību un labklājību pilnvarojusi rūpēties bāriņtiesu četru cilvēku sastāvā. D. Kalniņai izdevās izskaidrot, kāpēc deviņiem bērniem vajadzīgas četras tiesneses. Nav suiti tik pagrimuši, ka bez nepārtrauktas pieskatīšanas nodara kaut ko ļaunu saviem bērniem. Nav arī tā, ka darba vietas būtu fiktīvas. Īstenībā bāriņtiesā pastāvīgi strādā viens cilvēks vai pat mazāk nekā viens cilvēks, bet pārējās darbinieces iegriežas tikai tad, kad atbilstoši likumu prasībām kāds lēmums jānoformē ar balsošanu. Tad bāriņtiesā figurē, piemēram, dzimtsarakstu nodaļas vadītāja u.c. darbinieces no domes kabinetiem, kur viņām ir citi pienākumi. Bāriņtiesas priekšniece savukārt pamanās priekšniekot Korupcijas novēršanas komisijā un sēdēt Ētikas komisijā. Šādam pienākumu sadalījumam piemēru rāda pati D. Kalniņa, kurai domē fiksēti vēl septiņi amati līdzās domes priekšsēdētājas amatam. Par to visu viņai no domes 2018. gadā tikai 16,8 tūkstošu eiro alga, kas nav daudz šajos dārgajos laikos.
Lai Alsungas domes priekšsēdētāja varētu saņemt savu nelielo algu, katram novada iedzīvotājam, deviņus jaundzimušos ieskaitot, ir mēnesī jāatdod viens eiro tieši viņai. J. Pūce dažkārt piemin administratīvo izdevumu samazināšanu pašvaldībās, bet taisnība D. Kalniņai, ka novadu apvienošana nekādu būtisku ietaupījumu no pārvaldes aparāta samazināšanas nedos. Drīzāk pārvaldes aparāts un izdevumi pieaugs, jo pāreja no mazākām uz lielākām pašvaldībām nozīmēs pagaidām tikai virtuālo amatu pārveidošanu par reālām darba vietām ar darbiniekiem, kuriem būs vajadzīgas normālai dzīvošanai atbilstošas algas.