Krievijas rietumdaļā joprojām turpinās plaši ugunsgrēki, smaga situācija izveidojusies arī Maskavas apgabala dienvidaustrumos, kur vairākus rajonus un pašu Maskavu kūdras purvu ugunsgrēku dēļ pārklājis blīvs dūmu mākonis. Meži un kūdras purvi deg 17 valsts reģionos, liesmas plosās vairāk nekā 120 000 hektāru plašā teritorijā.
Vai šie ugunsgrēki apdraud arī Latviju, to Neatkarīgā jautā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras asociētajai profesorei Laimdotai Kalniņai. "Purvs sastāv no sažuvušām augu atliekām, kad tas deg, efekts ir līdzīgs malkas degšanai. Ķīmiski tas nav bīstami, sliktāk būtu, ja degtu, piemēram, Getliņi. Tomēr arī kūdras purvā var būt kādi sintētiski atkritumi, kas rada piesārņojumu," skaidro speciāliste.
Lai aizdedzinātu kūdras purvu, pietiek ar stikla lausku, kurā iespīd saule. Bieži vien izkaltusī augsne uzliesmo no nevērīgi atstāta ugunskura vai nenodzēsta izsmēķa. "Kūdras purvi deg dziļumā un plašumā, taču liesma nav atklāta – augsne palēnām gruzd. Vienīgais glābiņš ir lietus vai arī jāgaida, kad gruzdēšana aiziet līdz mitrajam gruntsūdeņu slānim, kas to nodzēš," saka L. Kalniņa.
Arī Latvijā kūdras purvu aizdegšanās nav neierasta parādība. Piemēram, pērn meža ugunsgrēks Ventspils novada Ances pagastā aizsvilināja arī Trumpes purvu. Savukārt pirms dažiem gadiem līdzīgu scenāriju izdzīvoja lielais Ķemeru un Cenas tīrelis. Kad purvs izdeg, mainās tā botāniskais augu sastāvs. Var gadīties, ka ienāk pat jaunas sugas, taču to ilgdzīvošana nav nosakāma. "Krievijas ugunsgrēki Latviju neapdraud – sliktākajā gadījumā mums atpūtīs dūmus. Krievijas problēma ir tā, ka divus mēnešus tur nav lijis," norāda eksperte.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inese Veisa stāsta, ka kūdras purvu dzēšana krietni atšķiras, piemēram, no liesmu apvaldīšanas degošā ēkā. "Purvam nedrīkst braukt tuvumā ar tehniku, jo apakša var izdegt un tehnika var iegāzties purvā. Par purviem atbildīgi ir cilvēki, kuri šo kūdru iegūst. Situāciju glābt var vienīgi laistīšana un lietus," paskaidro I. Veisa. Lai nokļūtu līdz gruzdošajiem kūdras slāņiem, izdegušo augsnes daļu parasti nošķūrē ar ekskavatoru. Gadījumā, ja kūdras ugunsgrēks laikus netiek pamanīts un nokļūst pārāk dziļi, tad degšana var turpināties līdz pat ziemai.