Cietumu darbinieki nemierā ar situāciju. Var būt vēl viena tiesa

NAV DIALOGA. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns (no kreisās), rādot aptaujas datus cietumos, uzsver, ka darbiniekiem svarīgos jautājumus neviens nepaskaidro, kas izskaidro to, kāpēc vēlāk ir liela neapmierinātība. Cietuma darbinieks Edgars Bole iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā par darba svētku dienās apmaksu © Rūta Kalmuka/F64

Satversmes tiesā ieslodzījuma vietu darbinieki panāca, ka viņiem ir tiesības uz apmaksātu pusdienu pauzi darba laikā, bet, ja to darbavieta nespēj nodrošināt, jāsamaksā cietuma uzraugiem dubulti, tomēr realitātē notiek pavisam citādāk. Darbinieki visbiežāk cietumu atstāt nevar, pusdieno darba vietā, un visbiežāk tās ir 15 minūtes, jo jāskrien turpināt darba maiņa. «Faktiski darbiniekiem nav pārtraukuma, bet vēl arī vienu stundu viņi nostrādā valsts labā par velti,» Neatkarīgajai saka Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns.

Ieslodzījuma darbinieki uzsver, ka dažādu lēmumu rezultātā viņu darba apstākļi ir pasliktinājušies, kā arī darba algas - lai gan formāli uz papīra skaitās pieaugums, realitātē tās samazinājušās. «Manipulācija ar cipariem, faktiem, likumu normām,» tā situāciju kopumā raksturo arodbiedrība. Vienlaikus praktiski nenotiek sociālais dialogs par plānotiem lēmumiem attiecībā uz ieslodzījuma vietās strādājošām amatpersonām.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība veikusi visu ieslodzījumu vietu darbinieku aptauju (no 1200 darbiniekiem piedalījās 1018). Problēmas ar komunikāciju un ieslodzījuma vietu darbinieku informēšanu par pārmaiņām darba vietās, pēc arodbiedrības teiktā, ir visus pēdējos gadus, bet īpaši pēc tam, kad vairākas prasības par apstākļiem un atalgojumu ieslodzījuma vietās strādājošiem izskatīja Satversmes tiesa. Piemēram, līdz 2016. gadam ieslodzījuma vietu uzraugi un apsargi strādāja 25 stundu dežūras, bet saņēma atalgojumu kā par 21 stundu. 2016. gadā tiesa lēma, ka amatpersonai ir tiesības saņemt atalgojumu par visām stundām, kad tā atrodas darba devēja rīcībā. Pēc Satversmes tiesas sprieduma, kurā šāda sistēma tika atzīta par nepareizu, darbinieki saņēma kompensācijas. «Jau pēc šī kā zibens no skaidrām debesīm nāca Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums mainīt darba laika organizāciju amatpersonām ar summēto darba laika uzskaiti no 24 stundu dežūrām uz 12,5 stundu dežūrām, tomēr ar arodbiedrību un darbiniekiem tik kardinālas izmaiņas netika apspriestas,» stāsta A. Augustāns. Jā, darbiniekiem tika prasīts viedoklis, kuru no trim darba laikiem tu izvēlētos, taču piedāvāti tika tikai varianti ar 12 stundu darba laiku…

Arodbiedrības veiktajā aptaujā 74 procenti cietuma darbinieku atzinuši, ka viņiem nekāds skaidrojums par izmaiņām darba laikā netika sniegts, savukārt no tiem, kuri šādu skaidrojumu saņēma, 61 procentam sīkāk nekas netika paskaidrots, bet 17 procentiem pateikts, ka strādāt 24 stundas turpmāk ir aizliegts. Uz jautājumu, kāds ir labākais grafiks darbam cietumā, 98 procenti atbildēja, ka 24 stundas, bet 12,5 stundu darba grafika ieviešana radījusi situāciju, ka darbiniekiem ir mazāk brīva laika, nav iespējas strādāt otru darbu (to darījuši vismaz 39 procenti darbinieku līdz 12 stundu darba režīmam), lielāki izdevumi ceļam un dzīvošanai, ja darbinieks brauc no cita reģiona. Jauno darba apstākļu dēļ būtiski pieaudzis darba nespējas lapu skaits dienestā - apmēram par 1000 darba nespējas lapām gada laikā.

Darba režīma maiņa ir viens jautājums, taču ar to darbinieku neapmierinātība neaprobežojas. Pusdienu pārtraukumu līdz šāgada maijam darbinieki baudīja ieslodzījuma vietā, jo tāda ir šā darba specifika, pusdienlaiks tika ieskaitīts darba laikā. Satversmes tiesa nolēma, ka par šo laiku darbiniekiem ir jāmaksā dubulti (līdzīgi kā par virsstundām), jo arī pusdienu pārtraukumā darbinieks atrodas dienesta vietā un, ja nepieciešams, pildīs dienesta pienākumu. Tomēr tagad pārvalde izdevusi jaunu kārtību, ka pārtraukumā darbinieks no cietuma drīkst iziet, bet par to vispār nekas nav jāmaksā. «Tagad ir tā, darbinieki visbiežāk pusdieno turpat, un nereti tās ir 15 minūtes - jāturpina darbs, jo cietumos trūkst darbinieku, un sanāk, ka šie darbinieki to stundu valstij tagad nostrādā vispār par velti,» saka arodbiedrības vadītājs. Arī dēļ šīm izmaiņām samazinājusies alga - vidēji par 70 eiro mēnesī. Tiesa, pēc darbinieku sūdzībām šāgada augustā Ieslodzījuma vietu pārvalde, mainot algas koeficientu, rada iespēju palielināt apsargu un uzraugu algas. Šī kārtība ir spēkā tikai līdz gada beigām. Solīts, ka no nākamā gada arī cietumos strādājošiem palielinās atalgojumu, taču neviens par to nav pārliecināts.

«Mūsu algas ir 2017. gada situācijā, pirms atalgojuma reformas,» secina Valmieras cietuma Uzraudzības daļas darbinieks Edgars Bole, «toreiz mums palielināja algas vidēji par 70 eiro, bet vēlāk jau sekoja visi šie lēmumi ar stundu uzskaiti, virsstundām un pārējo, kas mūs nostāda kādreizējā situācijā, kad algas nebija palielinātas.» Tajā pašā laikā vadībai, ieskaitot cietuma priekšniekus, vietniekus, atalgojums kāpis nepārtraukti, jo viņi nestrādā summēto darbu laiku un šādas manipulācijas ar darba laika uzskaiti neesot iespējamas. E. Bole vērsies Satversmes tiesā ar vēl vienu prasību, lai cietuma darbiniekiem darbu svētku dienās apmaksātu dubulti, kas pašlaik nenotiek.

«Visvairāk mums nepatīk, ka ar vienkāršajiem darbiniekiem nerēķinās, atalgojuma sistēma nav caurskatāma, un jāsaka, kā ir, kopējā atmosfēra ir tāda: jūs gribējāt Satversmes tiesu, nu tad mēs jums arī…» Neatkarīgajai saka Valmieras cietuma Apsardzes daļas darbinieks Ivars Jēgers. Pēdējā gada laikā situācija tikai pasliktinājusies.

Svarīgākais