Lai attīstības traucējumus bērniem varētu atklāt pēc iespējas agrā vecumā un savlaicīgi sniegt profesionālu palīdzību, Latvijā ir nepieciešams veidot vienotu un obligātu diagnostikas sistēmu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vienojušies, ka šāda iniciatīva ir jāatbalsta un jāveic grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
Bērnu tiesību aizsardzības likumu plānots papildināt ar normu, ka valsts nodrošina agrīnu attīstības izvērtējumu visiem bērniem vecumā no diviem līdz divarpus gadiem. Savukārt valsts un pašvaldība nodrošina īpašo vajadzību izvērtējumu, uzsākot obligāto izglītību, un nodrošina atbilstošus individuālus pedagoģiskā atbalsta pasākumus pašvaldības un valsts mācību iestādēs. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad bērni ar īpašām vajadzībām, uzsākot skolas gaitas, nesaņem viņu vajadzībām atbilstošu pedagoģisku un psiholoģisku atbalstu. Paredzams, ka likuma izmaiņas palīdzēs mazināt bērnu skaitu ar mācīšanās traucējumiem, uzlabosies bērnu veselība un dzīves kvalitāte, kā arī mazināsies sociālā atstumtība.
«Šobrīd attīstības izvērtējums nav obligāts un pastāv risks, ka bērna īpašās vajadzības netiek laikus atpazītas un viņš nesaņem atbalstu mācību procesā, tādējādi likuma robu dēļ nolemjot bērnu grūtam mācību procesam un atpalikšanai no pārējiem bērnam - tieši tā sākas izolācija no sabiedrības jau agrā bērnībā,» norāda viena no šo grozījumu iniciatorēm Saeimas deputāte Marija Golubeva, «Ziemeļvalstīs bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušana izglītībā un darba tirgū jau ilgus gadus ir valsts prioritāte. Skolotāji Latvijā individuāli dara, ko var, bet viņiem ir nepieciešams papildu atbalsts.» Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride uzsver, ka šī ir vairāku politisko spēku rosināta iniciatīva un tai ir plašs atbalsts no divu komisiju deputātiem, valsts institūcijām un nevalstiskā sektora. «Mums likuma līmenī ir jānostiprina valsts atbildība, lai attīstības traucējumi tiktu identificēti pēc iespējas agrāk. Tas būs ieguvums ģimenēm un arī valstij kopumā,» saka A. Skride.
Uz jautājumu, kāpēc šāds likums ir nepieciešams, eksperti atbild: lai savlaicīgi sniegtu atbalstu bērna attīstībai, nepieciešama agrīna diagnostika, bet pašlaik neviens likums neparedz obligātu agrīnu attīstības izvērtējumu visiem bērniem pirmsskolas vecumā. Pedagoģiski medicīniskās komisijas sniedz atzinumu par bērna attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām tikai no 1. klases un tikai, pamatojoties uz bērna vecāku vai aizbildņu iesniegumu. Daudzos gadījumos bērni ar īpašām vajadzībām, uzsākot izglītību, nesaņem viņu vajadzībām atbilstošu atbalstu skolā vai ārpus tās. Vidēji OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstīs bērni ar speciālām vajadzībām ir starp 7 līdz 10 procentiem no skolas vecuma bērniem. Latvijā uzskaita tos bērnus, kas apgūst speciālās izglītības programmas, bet ne visi bērni ar īpašām vajadzībām tādas apgūst. Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra datiem tie bija 5,8 procenti. Nodrošinot bērniem savlaicīgu attīstības izvērtējuma saņemšanu un laikus saņemot vajadzībām atbilstošu pedagoģisku atbalstu, samazināsies arī nesekmīgo bērnu skaits. Latvijā veiktā pētījumā ir konstatēts, ka pie esošās sistēmas pastāv risks, ka skolnieka speciālās vajadzības netiek laikus atpazītas un netiek laikus veikta specializēta izpēte, un līdz ar to netiek sniegts laicīgs atbalsts izglītības procesā.
Apzinot situāciju Latvijā, eksperti secinājuši, ka ģimenes ārsti jau pašlaik veic bērnu veselības stāvokļa vērtējumu, taču nav vienotas metodoloģijas attīstības traucējumu atklāšanai, un šāda prakse arī nav obligāta. Izskan bažas, vai Latvijā medicīnas personāls spēj veikt šādu kvalitatīvu bērna attīstības novērtējumu (visā Latvijā), kā arī par to, kādas diagnostiskās metodes speciālisti izmanto un cik tās ir mūsdienīgas. Visticamāk, lielākās diskusijas šā likumprojekta dēļ varētu raisīties par atbildības jomām - kam un kā būs jāveic šis izvērtējums un kas šo darbu finansēs. «Šī norma nedrīkst palikt deklarācijas līmenī,» piekrīt A. Skride, «mums ir jārūpējas arī par šīs sistēmas praktisko pusi - lai likums reāli strādātu. Būs nepieciešamas apmācības un vienota skrīninga sistēma, lai speciālisti būtu apmācīti atpazīt attīstības traucējumus un tas notiktu pēc vienotas sistēmas. Tas būs izaicinājums izpildvarai.» Likumprojekts paredz, ka jaunās normas piemērošanas kārtība valdībai jāizstrādā līdz 2020. gada 1. jūnijam, taču vēl pirms tam pati norma likumā jāapstiprina parlamentam trīs lasījumos.