Pusaudži un alkohols: regulāri lieto 40%
Četrdesmit procentu Latvijas pusaudžu vismaz vienu reizi ir bijuši piedzērušies, un gandrīz puse no viņiem ir piedzērušies ne vienu reizi vien, šādu ainu atklāj Veselības ministrijas informatīvās kampaņas Spēks pateikt NĒ! ietvaros veiktā pētījuma dati. Pētījumā izzināta skolēnu vecumā no 14 līdz 18 gadiem pieredze.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas narkoloģe Maija Jēkabsone atzīst, ka šādi rezultāti nepārsteidz - smēķēšana un alkohola lietošana jauniešu vidū ir izplatīta problēma. 40 procentu jauniešu ir bijuši piedzērušies vismaz vienu reizi, bet 45 procenti aptaujāto atzīst, ka pēdējā mēneša laikā ir lietojuši alkoholu. Trešdaļa jauniešu atzinuši, ka vismaz puse draugu regulāri lieto alkoholu. Aptaujātie jaunieši norādījuši, ka lieto alu, sidru, vīnu, šampanieti, kā arī alkoholiskos kokteiļus un stipros dzērienus.
Lietošana izplatīta
«Atkarību izraisošo vielu lietošana ir sevišķi izplatīta to jauniešu vidū, kuriem tuvojas pilngadība, savukārt alkohola lietošana mazāk raksturīga gados mazākiem skolēniem. Tas liek domāt, ka jaunieši alkohola un cigarešu lietošanu uzskata par daļu no pieaugšanas,» uzskata Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un aptaujas īstenotājs Andris Saulītis.
Narkoloģe M. Jēkabsone tikmēr norāda, ka alkoholu lieto satraucoši liels skaits nepilngadīgo, turklāt jaunieši visbiežāk nezina, kā viņu organisms var reaģēt uz dzērieniem, piemēram, ka tas var izraisīt saindēšanos, veicināt traumas, kas gūtas alkohola reibumā, un pat izraisīt komu. «Dabisks aizsargreflekss alkohola saindēšanās gadījumā ir vemšana, bet, ja tas notiek bezsamaņas stāvoklī, sekas var būt letālas. Daudzi arī nesaprot, ka, piemēram, peldēšanās un alkohola lietošana ir nesavienojami jēdzieni,» saka ārste.
Narkoloģes teikto apliecina arī Slimību profilakses un kontroles centra veiktais pētījums par atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumiem un tendencēm skolēnu vidū, kurā noskaidrots, ka katrs desmitais jaunietis pēdējā gada laikā reibumā ir sēdies pie motorizēta transportlīdzekļa stūres vai, būdams iereibis, peldējies dziļā ūdenstilpē. Tas nozīmē, ka jaunieši neapzinās vai neņem vērā to, cik bīstama var būt šāda rīcība. Turklāt alkohola lietošana var atstāt arī ietekmi uz veselību, izraisot dažādas saslimšanas. Alkohola lietošana ir cēlonis tādām slimībām kā aknu ciroze, nieru mazspēja vai gastrīts.
Ātri veidojas atkarība
Pusaudža vecumā atkarība no alkohola var izveidoties daudz īsākā laika posmā, nekā tā izveidotos pieaugušam cilvēkam. «Pusaudzis nav fiziski un psiholoģiski nobriedis, līdz ar to organisms ir uzņēmīgāks pret alkoholu, bet pats jaunietis nespēj izvērtēt iespējamās sekas,» stāsta ārste M. Jēkabsone. Par atkarības rašanos var liecināt vairākas pazīmes. Viena no tām ir grūtības kontrolēt alkohola lietošanas biežumu un daudzumu. Tāpat var rasties arī dažādi simptomi, piemēram, nervozitāte, trauksme, svīšana, bezmiegs vai paaugstināts asinsspiediens, ja alkohola lietošana ir pārtraukta. Speciāliste arī norāda, ka var novērot izmaiņas pusaudža ikdienā - var zust iepriekšējās intereses, jaunietis sāk atsacīties no savu pienākumu veikšanas vai arī vairs neapmeklē skolu.
Pētījums rāda, ka 60 procentu jauniešu savā mūžā ne reizi nav bijuši piedzērušies, bet pārējie 40 procenti - vismaz vienu reizi. Deviņi procenti pusaudžu bija piedzērušies četras līdz desmit reizes, bet 6,5% - vairāk nekā desmit reižu. Pēdējā mēneša laikā ne reizi alkoholu nebija lietojuši 52 procenti pusaudžu, bet trešdaļa - vienu vai divas reizes, bet sešas līdz desmit reizes - 4,5 procenti, tas ir, gandrīz katru trešo dienu. Viens no biežāk lietotiem dzērieniem pusaudžu vidū ir sidrs, un to katru mēnesi lieto desmitā daļa aptaujāto pusaudžu, bet daļa katru nedēļu (6,5%) vai pat katru dienu - tiesa, tādu pusaudžu ir salīdzinoši neliels skaits (0,7%).
Kompānijas pēc?
Būtiskākais jautājums, ko visi uzdod, - kāpēc jaunieši lieto alkoholu? «Alkohola lietošana bieži saistīta ar vēlmi iederēties kompānijā un uzturēt draudzīgas attiecības ar vienaudžiem, taču atkarību izraisošo vielu lietošanai ir arī citi iemesli, tāpēc uz šo vienmēr jālūkojas kompleksi,» saka narkoloģe. Viena cigarete vai dzēriens var būt tikai vēlme pamēģināt, taču atkārtota un regulāra apreibinošo vielu lietošana var liecināt, piemēram, par problēmām ģimenē vai attiecībās ar vienaudžiem. Atkarību izraisošo vielu lietošanas paaugstinātam riskam ir pakļauti bērni, kuri slimo, piemēram, ar depresiju vai ir tikuši pakļauti vardarbībai. «Pamanot izmaiņas pusaudža uzvedībā, nav jāķeras pie fiziska soda vai moralizēšanas, bet jāaicina jaunietis uz atklātu sarunu,» iespējamo rīcību iesaka M. Jēkabsone. Strikts aizliegums nebūs veiksmīgs risinājums, jo pusaudži vēlas ātrāk kļūt pieauguši un līdzināties saviem vecākiem. «Jāsaprot, ka alkohola lietošana un atkarība ir visas ģimenes problēma, un vecākiem pašiem ir jākļūst par piemēru saviem bērniem un nepieciešamības gadījumā jāmeklē speciālistu palīdzība visiem ģimenes locekļiem,» saka narkoloģe M. Jēkabsone.
