Latvijai virzība uz klimatneitralitāti izmaksāšot miljardus eiro

Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz klimatneitralitāti izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro, ceturtdien notiekošajā forumā "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti" atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Atbildot uz klātesošo jautājumu par to, cik Latvijai izmaksās pāreja uz klimatnetralitāti, Ozola norādīja, ka konkrēti aprēķini vēl nav veikti, bet tie varētu būt zināmi gada beigās. "Ir rēķinātas vajadzības, kas paredzētas attīstības plānā, kurus pasākumu varētu finansēt no Eiropas Savienības fondiem, bet konkrēta summa vēl nav zināma," sacīja ministrijas eksperte.

Ņemot vērā atsevišķu valstu aprēķinus, Ozola pauda, ka izmaksas būs lēšamas miljardu eiro apmērā, tomēr viņa aicināja ņemt vērā, ka šīs izmaksas veidos gan valsts daļa, gan arī privātās investīcijas. "Atslēgas vārds ir investīcijas, nevis izmaksas," piebilda VARAM pārstāve.

Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) apgalvoja, ka klimatneitrāla ekonomika nenozīmē bremzēt tautsaimniecības izaugsmi.

Forumā ministrs norādīja, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības (ES), kurai ir liela loma tajā, lai noteiktu, kāda būs klimata politika pasaulē. "Daudzi teiks, ka nav iespējams pilnībā likvidēt CO2 izmešus, ņemot vērā, kādos apjomos emisijas saražo Ķīna, Indija un citas valstis. Tomēr jāņem vērā, ka lielāko daļu no tiem CO2 izmešiem, ko rada Ķīna, Indija un citas Āzijas valstis, patērējām mēs eiropieši, nopērkot preces, kas tur saražotas, un mēs izliekamies, ka uz mums šie izmeši neattiecas," teica Pūce.

Pievērošoties klimata un ekonomikas jautājumiem, ministrs uzsvēra, ka klimatneitralitāte ir iespējama, nezaudējot ekonomikas izaugsmi. "Jā, mainīsies industrijas, patēriņa struktūra, bet tas nenozīmē, ka nebūs ekonomikas izaugsmes. Esmu pārliecināts, ka klimatam draudzīga ekonomika un dzīvesveids var būt savienojami ar ekonomikas izaugsmi," sacīja Pūce.

Ministrs pauda uzskatu, ka Latvijai ir jākļūst par vienu no līderēm, kas klimata pārmaiņas izmanto kā iespēju. "ES un pasaules klimata politika ir uz palikšanu. Izmaiņas būs, turklāt milzīgas. Mēs varam būt tie, kas ir citiem priekša, veidojot jaunas industrijas, jauna tipa ražotnes, jaunas prakses, kā radīt un patērēt enerģiju. Tas nozīmē, ka ir jābūt gataviem vairāk ieguldīt pētniecībā, attīstībā un inovācijās, kā arī jāatbalsta privātā sektora izaugsme, veidojot jauna tipa ražotnes un produktus," teica Pūce.

Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts. Līdz ar to sākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm.

Ministru kabinetā 2019.gada 17.decembrī plānots apstiprināt NEKP 2030, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas Komisijā (EK).

"NEKP 2030" būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.

Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.