Valdība atļāvusi vairākām slimnīcām pašām izmantot pagājušajā gadā nopelnīto naudu dažādu akūtu problēmu risināšanai, piemēram, apkures katla remontam. Citādi saskaņā ar noteikumiem lielākā daļa jeb 85 procenti no šīs peļņas un dividendēs izmaksājamā daļa būtu jāiemaksā valsts budžetā. Tiesa, šo slimnīcu peļņa pērn ir bijusi ļoti neliela.
Veselības ministrija norāda, ka kopš 2009. gada samazinātais valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, kas ārstniecības iestādēm tiek maksāts atbilstoši noteiktajiem tarifiem, pilnībā nekompensē pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, tajā skaitā preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, infrastruktūras uzturēšanas, attīstības un amortizācijas izdevumus, un neļauj veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanas pasākumus nepieciešamajā apjomā. Piemēram, 2018. gadā piešķirtais valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai tika novirzīts ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai un veselības aprūpes pakalpojumu apjoma palielināšanai, nevis kādiem citiem mērķiem, tostarp tarifa palielināšanai. Tāpēc Veselības ministrija kā šo slimnīcu kapitāla daļu turētājs ierosināja Ministru kabinetam par 2018. gadu valsts budžetā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu noteikt nulle procentu apmērā no tīrās peļņas un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu novirzīt slimnīcu infrastruktūras uzlabošanai.
No Veselības ministrijas ziņojuma izriet, ka slimnīcu peļņa ir ļoti neliela, tiesa, tas ir labi, jo vismaz šajās slimnīcās nav zaudējumu. Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas peļņa 2018. gadā pēc nodokļu nomaksas bija 1377 eiro, kas liecina, ka slimnīca strādā stabili. Vienlaikus ministrija secina, ka ieņēmumi no pamatdarbības pilnībā nenodrošina pārējo izmaksu segšanu, piemēram, infrastruktūras attīstību, lai ilgtermiņā nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un strādātu bez zaudējumiem. Aknīstes slimnīcas apgrozījumā 98 procentus veido valsts budžeta finansējums. Slimnīcai valsts budžetā būtu jāatmaksā 1170 eiro, tomēr saskaņā ar valdības lēmumu šo naudu slimnīca varēs paturēt, novirzot to apkures katla kapitālajam remontam. Kopējās remonta izmaksas gan ir 12 000 eiro.
Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas finanšu situācija 2018. gadā esot pasliktinājusies. Kā norādīts ziņojumā, «slimnīcas pamatdarbība kļuva mazāk ienesīga un pilnībā nenodrošina pārējo izmaksu segšanu», turklāt «rādītāji neliecina par finanšu stabilitāti ilgtermiņā». Jāatgādina, ka šī slimnīca ir Latgalē vienīgā, kas sniedz arī akūtu palīdzību neatliekamos gadījumos psihiatrijas pacientiem, un tā tiek pilnībā finansēta no veselības aprūpes budžeta. Lai arī Veselības ministrija slimnīcas situāciju neuzskata par spožu, 2018. gadā arī šai slimnīcai bija peļņa - 2134 eiro. Valdība ļāva šo naudu atstāt slimnīcas rīcībā un novirzīt rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai un pieejamības uzlabošanai. Vēl vienai psihiatriskai slimnīcai - Ģintermuiža -, kā teikts ziņojumā, ir «augsts finanšu risks». Nopelnītos 352 eiro valdība ļāva izmantot dabasgāzes apkures katla iegādei (tiesa, tā kopējās izmaksas ir virs 40 000 eiro).
Piejūras slimnīca Liepājā sniedz psihiatrisko un onkoloģisko palīdzību, un tās peļņa 2018. gadā bija 4512 eiro. Slimnīca no 2013. līdz 2015. gadam strādāja ar zaudējumiem, un, lai arī pēdējos gados tā strādā ar peļņu, tomēr tas nav pietiekami, lai segtu iepriekšējos gados uzkrātos zaudējumus, kas pērnā gada beigās bija 186 959 eiro. Arī šai slimnīcai ļauts izmantot peļņu veselības pakalpojumu attīstībai.
Finansiālā situācija Veselības ministrijas vērtējumā nav izcila arī Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari. «Situācija saistībā ar naudas līdzekļu nepietiekamību izveidojās galvenokārt dēļ tā, ka no 2008. līdz 2011. gadam Vaivari strādāja ar zaudējumiem, kas 2018. gada beigās bija 647 647 eiro,» teikts ziņojumā. «Neskatoties uz to, ka kopš 2012. gada Vaivari strādā ar peļņu, peļņas apjoms ar katru gadu samazinās.» Peļņa pērn bija 3859 eiro. Šo naudu Vaivari drīkstēs izmantot bruģēto celiņu atjaunošanai vides pieejamības uzlabošanai pacientiem.