LMA pārtrauc sadarbību ar "Jarmarkas" organizatoriem; tirdziņš šogad nenotiks

© Vladislavs Proškins/F64

Neatrisinātu problēmu dēļ Latvijas Mākslas akadēmija pārtrauc sadarbību ar ilggadējiem "Jarmarkas" organizatoriem, pavēstīja LMA prorektors Andris Vītoliņš.

Mākslas darbu tirdziņš un izstāde "Jarmarka", kas aizvadīto sešpadsmit gadu laikā norisinājās LMA, šogad nenotiks.

Tomēr jauno mākslinieku darbu tirdzniecība notiks ar jaunu nosaukumu un konceptu. LMA komanda kopā ar studentiem rīko "JAUNmarku", kas noritēs akadēmijas telpās no 14.decembra līdz 5.janvārim.

Uz jautājumu, kāpēc LMA nolēma pārtraukt sadarbību ar "Jarmarkas" organizatoriem, Vītoliņš atbildēja, ka tā netika pārtraukta, bet tā pārtrūka.

"Sadarbība pārtrūka 2018.gada 16.decembra plkst.7, kad akadēmijas rektoram nācās pašrocīgi šķirot nekvalitatīvos mākslas darbus. Turklāt joprojām nebija ieviesta elektroniskā norēķinu sistēma. Diemžēl mūsu aizvadīto gadu lūgumus pēc formāta pilnveides "Jarmarkas" komanda neuzklausīja un pasākums bija kļuvis svešs LMA identitātei," informēja Vītoliņš.

Tāpat prorektors pastāstīja, ka LMA personāla un studentu vidū brieda neapmierinātība ar Ziemassvētku tirdziņa "Jarmarka" kvalitātes līmeni. Sākotnēji tirdziņš bija radies kā LMA studentu rīkots pasākums, bet gadiem ejot, "studentiem bija atkritusi vairs tikai preces loma".

""Jarmarkas" tēls ar laiku bija spēcīgi attālinājies no LMA tēla. No personāla pat izskanēja tik radikāli aicinājumi, kā slēgt pasākumu, vai mainīt tā formātu. Šogad ir pienākusi dabiska nepieciešamība pēc evolūcijas," norādīja Vītoliņš.

Prorektors pastāstīja, ka LMA organizēja iekšēju konkursu, uzrunājot studentus ar aicinājumu pasākumu attīstīt. Pretendentiem izvirzītās prasības bija studentu tirdziņa formāta pilnveide un obligāta studentu iesaiste tirdziņa darbībā, ekspozīcijas uzlabošana ar striktu nosacījumu izvairīties no celtniecības stalažu izmantošanas ekspozīcijas izveidei, elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešana atbilstoši Latvijas likumiem, kā arī nosaukuma maiņa. Šībrīža nosaukums "JAUNmarka" ir pagaidu versija. Plānots, ka nākotnē nosaukumu mainīs katru gadu, norādīja Vītoliņš.

Tāpat pretendentiem bija jāuzraksta īsa vīzija, kā arī pamatojums, kāpēc vēlas piedalīties. Kā sacīja Vītoliņš, tika saņemti trīs pieteikumi, kandidāti tika uzaicināti uz sarunām un galarezultātā izveidoja jaunu komandu.

Savukārt "Jarmarkas" idejas autore un ilggadēja organizatore Gundega Turnele, atbildot uz jautājumu, kāpēc tradicionālais tirdziņš šogad nenorisināsies ierastajā formātā, sacīja, ka LMA uzteica sadarbību, norādot, ka līdzīgu pasākumu vēlas rīkot paši saviem spēkiem.

"Esam bijuši idejas autori un "Jarmarkas" organizatori sešpadsmit gadus, LMA ir jauna vadība un jauns skatījums, kā jauno mākslinieku darbu izstādei būtu jānotiek. Iebildumu no akadēmijas puses pret mūsu darbu nav bijuši, kā es saprotu, viņi vēlas kaut ko citādāku," sacīja Turnele.

Tāpat viņa pastāstīja, ka uzteikums "nekādā ziņā nebija gadījums, kad situāciju izrunā abas puses, sēžot pie viena galda".

"Par sadarbības pārtraukšanu mani informēja telefoniski oktobrī. Tas bija pārsteigums. Mūs nostādīja fakta priekšā, ka sapulcē ir pieņemts attiecīgs lēmums. Nešķita, ka akadēmija bija gatava situāciju apspriest," sacīja Turnele.

Turnele pastāstīja, ka zīmols "Jarmarka" ir aizsargāts un tas ir patentēts. Komanda, kas sešpadsmit gadus organizējusi pasākumu, nolēmusi izmantot situāciju, kā iespēju, lai augtu un attīstītos.

"Mēs plānojam šo pasākumu izvērst plašumā un piesaistīt lielāku mākslinieku loku. Ideja par "Jarmarku" radās, jo studentiem nebija platformas, kur savus darbus eksponēt. Mēs gribam turpināt šo ideju, lai visas puses būtu ieguvēji," teica Turnele.

Vēlmi pēc vērienīgāka pasākuma izteikuši LMA absolventi, kuriem beidzot studijas ir liegta iespēja piedalīties "Jarmarkā".

"Tas dod mums iespēju darboties plašākā mērogā. Pagaidām mēs plānojam, apmaināmies ar idejām. Pašlaik vēl neesam skaidri noformulējuši, kāds būs "Jarmarkas" jaunais koncepts, bet ideju netrūkst," informēja Turnele.

Tāpat viņa pastāstīja, ka "jāstrādā, lai izaugsme tiešām būtu uz augšu". Plānots, ka "Jarmarka" atgriezīsies 2020.gadā jau citās telpās un ar jaunu konceptu.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.