Ostas valstiskos trīs dienu laikā
Šodien Saeimai vajadzētu grozīt likumu Par ostām ar mērķi padzīt no Rīgas un Ventspils ostu valdēm attiecīgo pašvaldību deleģētos locekļus.
Vakar valdība ārkārtas sēdē apstiprināja aizvakar pieteiktos likuma grozījumus un aizsūtīja tos uz Saeimu kopā ar vēstuli, kurā lūgts likuma grozījumus pieņemt šodien steidzamības kārtā.
Jaunajā likumā atstās veco fasādi, ka «ostas pārvalde ir publisko tiesību subjekts, kuru izveido attiecīgās pilsētas vai novada dome», bet no šīs fasādes izņems divus galvenos balstus, t. i., divas lielākās Latvijas ostas. Juridisko kalambūru valodā tas noformēts tā, ka «Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir Ministru kabineta pārraudzībā». Reālajā dzīvē viss būs daudz vienkāršāk. No lielo ostu valdēm tiks atlaisti pa četriem valdes locekļiem, kurus valdē ir deleģējušas pašvaldības. Pēc tam ostu pārvaldības veids tikšot turpināts, bet Saeimai aizsūtītajos likuma grozījumos tas neparādās.
Latvijas mērogā par lielu atzīta arī Liepājas osta, kuru šīs pārgrozības neskar. Pamatojums divu lielo ostu pārvaldības pārtaisīšanai un vienas lielās ostas nepārtaisīšanai ir tāds, ka Rīgā un Ventspilī pasludinātas brīvostas, bet Liepājas osta saucas par speciālo ekonomisko zonu.
Ne juridiski, ne sadzīviski sniegta pamatojuma nav Rīgas brīvostas sapīšanai ar Ventspils brīvostu, kurai radušās problēmas saistībā ar ASV sankciju noteikšanu tagad jau bijušajam Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam un līdz ar to arī brīvostai. Jau aizvakar A. Lembergs no ostas valdes atkāpās un tika nomainīts, bet sankciju atcelšanu ostai tas nenozīmē.
Politiskais pamatojums divu ostu pārņemšanai valdības vēstulē Saeimai formulēts tā, ka «Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta ir pakļautas augstam korupcijas riskam, tādējādi nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā, lai izpildītu valdības deklarācijā noteikto prioritāti cīņai pret korupciju un uzlabotu šo ostu pārvaldību». Noticēt šādām frāzēm spēj ja nu vienīgi valdība un to pilnvarojusī Saeimas koalīcija, jo šajās ostās pret četriem pašvaldību pārstāvjiem taču ir četri valdības jeb valstī valdošo partiju pārstāvji. Turklāt viņiem darbs ostas valdē nav sabiedrisks pienākums, bet darbs, par ko maksā tūkstošiem eiro mēnesī. Taisnība, ka korupcijas risks pastāv vienmēr un visur, bet tieši tāpēc taču tika izveidots šis sarežģītais ostu kontroles mehānisms, kurā gan valdībā, gan pašvaldībā varu sadalījušie grupējumi uzmana viens otru. Varbūt varēja domāt par mehānisma vienkāršošanu, bet nav nekāda pamata teikt, ka tie paši koalīcijas pārstāvji, kuri tiek pasludināti par nespējīgiem cīnīties pret korupciju pašvaldību pārstāvju klātbūtnē, kļūs spējīgi to darīt tikai savā vidē.
Lielo ostu pārvaldības pārtaisīšana jādēvē par ostu valstiskošanu, nevis par nacionalizāciju, jo privātie uzņēmēji vai kapitāls ostu pārvaldībā pārstāvēti nav. Līdz ar to nav iespējams ostas viņiem atņemt jeb nacionalizēt. Ostas zeme drīkst atrasties valsts, pašvaldības vai privāto juridisko un fizisko personu īpašumā, bet tagadējie likuma grozījumi šīs īpašumtiesības nemaina. Ostu iekšējie ūdeņi ir un paliks tikai valsts īpašums.
Otrajā dienā pēc sankciju pasludināšanas Ventspils brīvostai tā turpināja darbu ikdienas režīmā. «Kuģi nāk un iet,» Neatkarīgajai apgalvoja ostas preses pārstāve Inga Ieviņa. «Lai arī Ventspils brīvostas konti ir slēgti, saimnieciskā darbība ostā turpinās,» teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Gadījums ar Ventspils ostu nav pirmais gadījums, kad Latvijas komercbankas slēgušas kontus vietējiem uzņēmumiem, pret kuriem ASV vērsušas sankcijas. Neatkarīgās 10. decembra publikācijā Ziemeļkorejas rēgs sabradā Latvijas bankas ir stāstīts par uzņēmumu, kas reāli joprojām pastāv, lai gan sankcijas varētu būt par iemeslu tā darbības apsīkumam. Saimniekošana saglabāta tādējādi, ka tā nodota citam uzņēmumam. Ventspilī izmēģinās līdzīgu versiju ostas glābšanai ar tās pārsaukšanas metodi. Vakar Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aprobežojās tikai ar tādu teikumu, ka «tiek risināts jautājums par sankciju atcelšanu Ventspils brīvostai».
Modrību par notiekošo kaimiņos, t. i., Latvijā, ir izrādījusi Klaipēdas osta. Ziņu aģentūra LETA sagādājusi Klaipēdas ostas mārketinga direktora Artūra Drungiļa teikto, ka osta saskata iespējas pārņemt daļu no Ventspilī pārkrautajiem naftas produktiem.