Krievijas armija tagad ir gandrīz pilnībā atkarīga no Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) jeb Ziemeļkorejas raķetēm, norāda ziņu aģentūras “Reuters” un Lielbritānijas organizācijas "Open Source Centre" žurnālisti, kuriem kopīgā izmeklēšanā izdevās noskaidrot, ka vairāk nekā puse no raķetēm, ko Krievijas militārie spēki izmanto pret Ukrainu, nāk no Ziemeļkorejas, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".
Raķešu piegādes sākās ne vēlāk kā 2023. gada septembrī pēc Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu vizītes Phenjanā.
Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu datiem, Krievija kopš tā laika no KTDR ir saņēmusi simtiem artilērijas sistēmu un raķešu, kā arī aptuveni piecus miljonus artilērijas lādiņu. Vismaz 15 tūkstoši konteineru ar ieročiem Krievijai tika piegādāti pa jūru un dzelzceļu, par ko cita starpā liecina satelīta attēli. Maksimums bija 2024. gada janvārī - tad bija septiņas partijas mēnesī, tagad tiek saņemtas aptuveni trīs, secināts žurnālistu veiktajā izmeklēšanā.
Pēc analītiķu domām, Ziemeļkorejas ieguldījums Krievijas karā pret Ukrainu ir milzīgs. Pateicoties ieroču un munīcijas piegādei no ārpuses, Krievijai izdevās turpināt ofensīvu Donbasā un praktiski izstumt Ukrainas bruņotos spēkus no Kurskas reģiona, uzskata Hjū Grifitss, Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) vecākais pētnieks.
"Ir godīgi teikt, ka Ziemeļkoreja neļāva Krievijai zaudēt šo karu. Ziemeļkorejas ieguldījums bija stratēģiski svarīgs. Ziemeļkorejas artilērijas lādiņi ir stratēģisks imperatīvs. Bez Ziemeļkorejas atbalsta Vladimirs Putins būtu cietis neveiksmi karā pret Ukrainu," sacīja H. Grifitss.
Saskaņā ar Dienvidkorejas politisko pētījumu domnīcas "Asan" pētnieka Janga Juka teikto, Ziemeļkoreja ir vienīgā valsts, kas varēja piegādāt munīciju šādā apjomā.
"Ziemeļkoreja, neapšaubāmi, ir nosūtījusi Krievijai savus ieroču krājumus. Pretējā gadījumā es domāju, ka Krievijai nebūtu iemesla noslēgt šo vienošanos ar Ziemeļkoreju. Jo viņiem bija nepieciešams šāds munīcijas apjoms. Ja viņiem vajadzētu tikai nedaudz, viņi varētu vērsties pie jebkuras citas valsts, bet Ziemeļkoreja ir vienīgā, kas var tos nodrošināt Krievijai tik lielā apjomā," sacīja Jangs Juks.
Lai gan Krievija savā militāri rūpnieciskajā kompleksā iegulda milzu līdzekļus - 33% no valsts budžeta, militārais eksperts Jurijs Fedorovs ir pārliecināts, ka Ziemeļkorejas ieroču piegādes ir saistītas ar to, ka Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss nevar patstāvīgi saražot tik lielu skaitu lādiņu, kas tiek izmantoti karā pret Ukrainu.
"Neskatoties uz to, ka tajā tiek ielikti kolosāli līdzekļi, simtiem tūkstošu jaunu darbinieku, neskatoties uz visu naudu, kas pār militāri rūpnieciskā kompleksa darbiniekiem birst kā no pārpilnības raga (militārās rūpnīcas strādnieks saņem vairāk nekā algotnis frontē), viņi nespēj veikt pašu vienkāršāko uzdevumu. Turklāt lādiņu ražošanai nav nepieciešams īpaši precīzs aprīkojums un īpašas prasmes," sacīja J. Fedorovs.
Jāpiebilst, ka šā gada februārī karā pret Ukrainu kaujās Kurskas apgabalā Krievijai nācās iesaistīt arī ap 3000 kareivju no Ziemeļkorejas. Ziemeļkorejas militārās daļas pārvietošanu "uz Kurskas fronti" februārī veica Krievijas kravas kuģi un militārās lidmašīnas. No Ziemeļkorejas ieradās motorizētās strēlnieku, inženiertehniskās un izlūkošanas vienības, ziņoja Dienvidkorejas ziņu aģentūras un izdevums "JoongAng".
Fakts, ka Ziemeļkoreja nosūtīja savus militāros spēkus cīņai pret Ukrainu Krievijas pusē, kļuva zināms pagājušā gada oktobrī. Novembrī Ukrainas bruņotie spēki ziņoja par pirmo kauju ar KTDR vienību Kurskas reģionā, kur Ziemeļkorejas karavīri tika izmantoti kā uzbrukuma triecienspēks. Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu ziņoto, Krievijas Federācijā no Ziemeļkorejas ieradās aptuveni 11 tūkstoši karavīru.
KTDR militārie spēki, kas piedalījās karadarbībā Krievijas armijas pusē Kurskas reģionā, tika atsaukti no frontes līnijas smagu zaudējumu dēļ, 2025. gada janvāra beigās rakstīja laikraksts "The New York Times".
Saskaņā ar Dienvidkorejas puses datiem, 2025. gada janvārī nogalināti 300 Ziemeļkorejas karavīru, vēl 2,7 tūkstoši ievainoti. Maskava un Phenjana neapstiprināja, bet kategoriski nenoliedza Ziemeļkorejas militāro spēku ierašanos Krievijā un viņu dalību cīņās.
