Sašaurinātas brauktuves – drošība gājējiem

Buļļu iela, Rīgā © Pilsēta cilvēkiem

Rīgā ir vairāk nekā 400 neregulējamu gājēju pāreju. Luksoforu uzstādīšana ir ilga un dārga, bet ātrākais risinājums ir ne tikai uzzīmēt uz brauktuves tā dēvēto zebru un uzlikt attiecīgu ceļa zīmi, bet autovadītājus ierobežot fiziski. Vairākās Rīgas ielās ir parādījušies atstarojoši stabiņi uz brauktuves, sašaurinot mašīnām atvēlēto vietu par vienu joslu.

Apvienība Pilsēta cilvēkiem savā mājaslapā ievietoja šādu stāstu: «To, ka Buļļu ielā ir bīstamas gājēju pārejas, mūsu biedrs Kaspars ievēroja jau 2016. gadā, kad līdz ar ikdienas maršruta «darbs-mājas-darbs» maiņu Buļļu iela nu tika izmantota ikdienā. Ielā bija 2+2 joslas, kurām pāri veda neregulējamas gājēju pārejas. Šāda veida pārejas ir bīstamas, jo autovadītāji var nepamanīt gājēju, kurš šķērso gājēju pāreju, ja blakus braucošajā joslā automašīnas ir apstājušās, jo tās aizsedz skatu. Ielas malējās joslās nereti stāv novietotas automašīnas, kas bieži vien arī aizsedz skatu uz gājējiem, kas iznākuši uz brauktuves. Tā kā uz ielas nav intensīvas autosatiksmes, tika uzrakstīts iesniegums Rīgas domes Satiksmes departamentam ar lūgumu gājēju pāreju vietās sašaurināt brauktuvi ar plastikāta stabiņu palīdzību.»

Buļļu ielā tiešām tiek blīvi novietotas automašīnas un gājēji, kuri dodas pāri ielai uz autobusa pieturvietām, nereti laikus nepamana braucošu transportlīdzekli. Tāpat novērots, ka autovadītāji negrib bremzēt pie pārejas, tāpēc veic šķībus, greizus manevrus uz ielas. Tagad, kad brauktuve ir sašaurināta, šoferi ir spiesti samazināt ātrumu gājēju pārejas tuvumā.

Apvienības Pilsēta cilvēkiem pārstāvis Oto Ozols saka Neatkarīgajai - gājēju pārejas Rīgā ir jāpadara drošākas, un norobežojošie stabiņi ir labs risinājums. Vajadzētu vairāk tādā veidā aprīkotu gājēju pāreju. Fizisks šķērslis ir labāks nekā uz ielas seguma uzkrāsotas svītras, ko zem sniega nepamana. Turklāt sabiedrība noveco, un gados vecāku cilvēku reakcijas ātrums samazinās.

Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Dimante informē, ka pērn Satiksmes departamenta darbinieki apsekoja visas neregulējamās gājēju pārejas. Pagaidām gada laikā tiek uzlabots neliels skaits gājēju pāreju vietās, kur ir divas un vairāk braukšanas joslas katrā braukšanas virzienā. Pagājušajā gadā stabiņi pie pārejām uzstādīti Ropažu ielā, Ģertrūdes ielā, Anniņmuižas bulvārī, šogad ar drošības stabiņiem aprīkotas sešas gājēju pārejas Buļļu ielā, Kapseļu ielā, Ulbrokas ielā, Matīsa ielā un Prūšu ielā, bet nākamgad plānots satiksmes uzlabojumus veikt deviņās vietās, piemēram, Dzelzavas ielā pie Mēbeļu nama, Bāriņu ielā pie Uzvaras parka, Kalnciema ielā, arī Hanzas ielā. Luksoforu būvniecība ir ilgāka un dārgāka.

***

BĪSTAMĀS GĀJĒJU PĀREJAS

• No 2013. līdz 2017. gadam Rīgā uz neregulētām gājēju pārejām notikuši 295 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši deviņi un ievainoti 269 cilvēki, no tiem 34 cilvēki ir smagi ievainoti.

• Bīstamākais mēnesis gājējiem uz gājēju pārejām ir decembris - tad uz pārejām notiek vairāk nekā trīs reizes vairāk ceļu satiksmes negadījumu nekā, piemēram, martā.

***

fakti

Rīgas bīstamākās gājēju pārejas, 2013.-2017. gads

Iela Ceļu satiksmes negadījumu skaits (cietuši gājēji, velosipēdisti)

Augusta Deglava iela 55 8

Kārļa Ulmaņa gatve 2 7

Duntes iela 19 6

Ieriķu iela 3 6

Melnsila iela 21 6

Jūrmalas gatve 86 5

Kārļa Ulmaņa gatve 86 5

Kurzemes prospekts 21 5

Lāčplēša iela 104 5

Pārējās bīstamās gājēju pārejas:

Andreja Saharova iela 25A 4

Klusā iela 23 4

Kurzemes prospekts 24 4

Kurzemes prospekts 58 4

Lāčplēša iela 117 4

Pērnavas iela 42 4

Valdeķu iela 15 4

Anniņmuižas bulvāris 40A 3

Anniņmuižas bulvāris 52 3

Anniņmuižas bulvāris 85 3

Daugavgrīvas iela 68A 3

Gunāra Astras iela 13 3

Ieriķu iela 41 3

Lidoņu iela 15 3

Lubānas iela 118 3

Maskavas iela 256A 3

Mārupes iela 33 3

Prūšu iela 19 3

Salaspils iela 6 3

Stirnu iela 49A 3

Tallinas iela 88 3

Tilta iela 28 3

Ulbrokas iela 22A 3

Zentenes iela 11 3

Avots: Apvienība Pilsēta cilvēkiem

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais