Vidējā bruto darba samaksa šogad Latvijā varētu pieaugt par 5-7%, prognozēja banku analītiķi.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka 2020.gadā Latvijā vidējās algas pieaugums varētu nedaudz pārsniegt 6%. To atbalstīs aizvien izteiktais darbaspēka trūkums, kā arī atsevišķu nozaru iniciatīvas, piemēram, mediķu algu palielināšana, iespējams, vēl jutīsim arī ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā ietekmi.
"Straujākais algu pieaugums varētu būt vērojams dažādās privāto pakalpojumu nozarēs," sacīja Buceniece.
Viņa minēja, ka darbaspēka trūkums, visticamāk, joprojām būs diezgan izteikts informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kas dos lielāku impulsu algu izaugsmei. Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā jau pirms tās pieņemšanas veicināja lielākas algas daļas izmaksāšanu oficiāli 2019.gadā, un, iespējams, vēl daļa no šī efekta būs vērojama arī 2020.gadā. "Te gan jāatzīmē, ka aplokšņu algu legalizācija atspoguļojas algas pieauguma statistikā, bet pats strādājošais diemžēl to izjūt maz," piebilda Buceniece.
Tāpat viņa norādīja, lai gan mazāks, bet arī 2020.gadā gaidāms algas pieaugums mediķiem, kas varētu palīdzēt nozarē strādājošo algām augt līdzīgi vai nedaudz straujāk kā ekonomikā kopumā.
Pēc Bucenieces prognozētā, vidējā bruto darba samaksa Latvijā 2020.gada nogalē varētu būt tuvu 1200 eiro.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka uzvirmojušās krīzes gaidas un izaugsmes bremzēšanās ir ietekmējusi uzņēmēju noskaņojumu un attīstības plānus ne tikai Latvijā. Taču bankas veiktās aptaujas liecina, ka izmaiņas noskaņojumā ir nebūtiskas.
"Lai arī izaugsmes tempi sabremzējas, situācija ir tālu no kritiskās. Turklāt darba tirgus kļuvis reģionāls un diktē savus nosacījumus. Spēcīgā inerce darba samaksas jomā var turēties ilgāk un vēl ignorēt makroekonomiskās tendences. Tādēļ algu kāpuma paātrināšanās trešajā ceturksnī līdz 8,3%, sasniedzot 1091 eiro, ir nosacīts pārsteigums," sacīja Gašpuitis.
Viņš arī norādīja, ka "darba tirgus ir karsts un algas 2020.gadā tieksies uz jaunām virsotnēm". Pēc viņa sacītā, pozitīvais aspekts ir tāds, ka tas deldē interesi doties strādāt citviet.
Gašpuitis prognozēja, ka 2020.gadā Latvijā gada vidējā bruto darba samaksa varētu augt par 6,5-7%, taču situācija darba tirgū var spiest ignorēt makroekonomisko vidi, kas liks darba devējiem celt algas darbiniekiem.
"Jebkurā gadījumā algu pieaugums daudzām nozarēm kļūst arvien grūtāk risināms. Šāds temps ne visiem būs noturams, kas nozīmē, ka pie izteiktākas ekonomikas vai pat atsevišķu nozaru izaugsmes palēnināšanās, to uzņēmumu skaits, kam rodas finansiālas grūtības pieaugs. Īpaši tas skartu reģionus. Papildus spiedienu uz darba tirgu uzturēs publiskais sektors, kur īpaši pamanāmi būs aicinājumi celt darba samaksu valsts budžeta iestāžu darbiniekiem. Sagaidāms, ka kāpums turpinās bremzēties būvniecībā. Ļoti iespējams, ka kāda no nozarēm nespēs celt vidējo algu, taču tas drīzāk būs ārkārtas gadījums. Tas ir, pat ja uzņēmumi saskarsies ar grūtībām, notiks darbinieku, nevis algu samazināšana," pauda Gašpuitis.
Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka prognozes attiecas uz kopējo tendenci un nenosaka pienākumu darba devējam celt algas ikvienam darbiniekam. "Tas nozīmē, ka cerības uz lielākiem ienākumiem izriet no nozares, konkrēta uzņēmuma un indivīda spējas tādu panākt," sacīja Gašpuitis.
Tāpat viņš minēja, ka darba devēji arvien vairāk pievērsīsies veidiem, kā piedāvāt alternatīvas (bonusi, darba laiks, atvieglojumi, darba vide) un samazinātu spiedienu uz izmaksām.
"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka 2019.gada septembrī prognozēja 2020.gadā algu pieaugumu par 5%. "Par spīti lēnākai izaugsmei, algu pieaugums turas augstā līmenī," viņš teica, pieļaujot, ka 2020.gadā vidējais bruto darba samaksas pieaugums varētu būt arī nedaudz straujāks.
Viņš minēja, ka Rīgā un tās reģionā, kas veido apmēram divas trešdaļas Latvijas ekonomikas, nav vērojama ekonomikas bremzēšanās un bezdarbs ir rekordzemā līmenī.
Tāpat Strautiņš norādīja, ka vidējais algu līmenis 2020.gadā Latvijā varētu būt ap 1140 eiro, taču gada nogalē, kad tiek izmaksātas Ziemassvētku prēmijas, vidējās algas apmērs var pārsniegt 1200 eiro.
"Kārtējo reizi redzēsim strauju algu kāpumu medicīnā. Aizvadītājos gados visumā straujāk augušas algas nozarēs ar līdz šim zemu atalgojuma līmeni. Daļēji to izskaidro legalizācija," piebilda Strautiņš.
Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka 2020.gadā Latvijā vidējā darba samaksa varētu augt par aptuveni 6-7%, kas ir nedaudz lēnāk kā šogad, jo arī izaugsme ir kļuvusi lēnāka un no 2020.gada netiek palielināta minimālā alga.
"No nozaru viedokļa, algu kāpums, visticamāk, būs ļoti horizontāls, jo bezdarba līmenis jau ir zems un iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā samazinās, kā rezultātā pensijā dodas jūtami lielāks cilvēku skaits, nekā ienāk darba tirgū. Vienlaikus darba samaksa vecumā no 30 līdz 40 gadiem jau šobrīd ir ap 1300 eiro, lai gan vidējā vēl tikai tuvojas 1100 eiro. Tādēļ, pat ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, darba samaksa kāpums Latvijā noteikti turpināsies," sacīja Āboliņš.
Pēc viņa teiktā, straujākais algu kāpums, šogad varētu būt zemu atalgotajā viesnīcu un restorānu nozarē, kā arī strauji augošajā IT sektorā, savukārt lēnāks nekā tautsaimniecībā kopumā algu kāpums varētu būt rūpniecībā, kas visvairāk izjūt pasaules ekonomikas bremzēšanos, kā arī transporta un finanšu nozarēs.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem, 2019.gada trešajā ceturksnī Latvijā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 1091 eiro, bet vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa bija 801 eiro.