Atklāts, kāda ir dzīvei nepieciešamā bruto alga Rīgā

© Vladislavs Proškins/F64

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024.gadā Rīgā ir 1630 eiro bruto, bet reģionos - 1384 eiro bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" veiktais šī gada pētījums.

Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos - mainījusies minimāli. 2023.gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 eiro bruto, bet reģionos - 1397 eiro bruto.

Uzņēmums "Figure Baltic Advisory" aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 eiro bruto, bet reģionos 1724 eiro bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā šobrīd ir 2286 eiro bruto, bet reģionos - 1590 eiro bruto.

Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, pētījumā secināts, ka Viļņā dzīvei nepieciešamā alga ir visaugstākā - 2173 eiro bruto, savukārt, Tallinā (Harju apriņķī) tā ir zemākā - 1621 eiro bruto. Salīdzinot ar 2023.gadu, Viļņā vērojams lielāks pieaugums, pērn šis slieksnis bija 1995 eiro bruto, bet pieaugums Tallinā bijis salīdzinoši neliels (1614 eiro bruto 2023.gadā).

Arī analizējot dzīvei nepieciešamo algu visu trīs Baltijas valstu reģionos, secināts, ka Igaunijas reģionos tā ir zemākā - 1270 eiro bruto, savukārt, Lietuvas reģionos - augstākā (1899 eiro bruto). Svarīgi ņemt vērā, ka nodokļi visās trīs Baltijas valstīs būtiski atšķiras un pētījumā tiek salīdzinātas bruto algas.

"Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vadošā konsultante Anta Praņēviča skaidro, ka dati par dzīvei nepieciešamo algu ir būtiski darba devējiem, lai piesaistītu un motivētu darbiniekus. Pētījumi ir pierādījuši, ka sociāli atbildīgs atalgojums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai motivētu darbiniekus un veidotu uzticību starp darba ņēmēju un darba devēju.

Praņēviča norāda, ka jau šobrīd Baltijā ir vairākas organizācijas, kas savā atalgojuma politikā ir definējušas, ka dzīvei nepieciešamā alga ir zemākā atalgojuma robeža, kādu viņi maksā pat visvienkāršāko profesiju veicējiem savā organizācijā.

Atsķirība starp dzīvei nepieciešamo algu Rīgā un reģionos galvenokārt rodas dēļ dzīvesvietas izmaksām, kas galvaspilsētā ir augstākas nekā reģionos, skaidro Praņēviča. Tomēr šobrīd, analizējot to darba devēju atalgojuma politiku, kuru darbinieki strādā gan galvaspilsētā, gan reģionos, "Figure Baltic Advisory" secina, ka tikai retais nosaka atšķirīgu atalgojumu viena amata veicējiem, balstoties uz dzīvesvietu.

"Figure Baltic Advisory" ir darba tirgus izpētes un konsultāciju aģentūra. Kopš 2007.gada uzņēmums veic algu izpēti un ar to saistītos jautājumos konsultē savus klientus visās Baltijas valstīs. Agrāk "Figure Baltic Advisory" Igaunijā un Latvijā bija pazīstams kā "Fontes", bet Lietuvā aptaujas tika veiktas ar nosaukumu "Baltijas algu apsekojums".

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais