Visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2018. gadā no visiem senioriem nabadzības riskam pakļauti turpat 75 procenti, un, salīdzinot ar 2017. gadu, šo senioru īpatsvars ir palielinājies. Lai arī mazāks, tomēr nabadzības risks pastāv arī ģimenēm ar bērniem. Pagājušajā gadā nabadzības riskam bija pakļauti 26 procenti ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem, kā arī 17 procenti daudzbērnu ģimeņu.
Centrālā statistikas pārvalde norāda, ka nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars procentos, kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzība riska sliekšņa, bet nabadzības riska slieksnis ir 60 procenti no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. Nabadzības riska slieksnis, izteikts eiro, ir šāds: 409 eiro viena cilvēka mājsaimniecībai mēnesī, bet 860 eiro - mājsaimniecībai ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem. Salīdzinājumā ar 2017. gadu nabadzības riska slieksnis palielinājies, vienas personas mājsaimniecībai tas bija 367 eiro, bet ģimenei ar bērniem - 770 eiro.
Pagājušajā gadā nabadzības riskam bija pakļauti 434 000 jeb 22,9 procenti iedzīvotāju, un tas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa. Eksperti skaidro, ka iedzīvotāju nabadzības riska mazināšanos sekmēja minimālās algas celšana, izmaiņas sociālo pabalstu likumdošanā (atsevišķu pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem), kā arī izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā. Tomēr 2018. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis - līdz 409 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2017. gadā tas bija 367 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2018. gadā sasniedza 860 eiro mēnesī (2017. gadā tas bija 770 eiro mēnesī).
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē, bet vismazākais - Pierīgā. Nabadzības risks vecākā gadagājuma iedzīvotājiem saglabājas nemainīgi augsts, secina statistiķi. Nabadzības riskam 2018. gadā bija pakļautas 26,2 procenti ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem (2017. gadā - 32,6 procenti) un 16,7 procenti daudzbērnu ģimeņu ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (2017. gadā - 20,7 procenti). Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2018. gadā tādu bija 74,9 procenti. Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū, tomēr nabadzības riskam pakļauti arī strādājošie - 8,5 procenti. Ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki - 57,7 procenti. Pēdējo gadu laikā samazinās sociālo pabalstu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, tomēr 2018. gadā to loma atkal pieauga. Nepastāvot sociālajiem pabalstiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 40 procenti Latvijas iedzīvotāju.