Jo vairāk braucēju, jo muļķīgākas avārijas

Bojāgājušo cilvēku skaits uz Latvijas ceļiem pagājušajā gadā sasniedza vēsturiski zemāko līmeni. 132 mirušie. Par 16 mazāk nekā aizpērn.

Taču 2010. gadā valdības nospraustais stratēģiskais mērķis samazināt bojāgājušo skaitu no toreizējiem 218 uz pusi - nav sasniegts. Gada atskaites konferencē nu jau bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis to novērtēja kā darba neveiksmi.

Statistika tomēr uzrāda pakāpenisku pozitīvu tendenci, jo kopējais cietušo personu skaits uz Latvijas ceļiem ir samazinājies. Pērn cietušas 4666 personas, kas ir par 119 mazāk nekā 2018. gadā. Letālajos negadījumos visbiežāk notikusi sadursme, uzbraukšana gājējam vai transportlīdzekļa apgāšanās, savukārt galvenie riska faktori ir neapmierinošā ceļu infrastruktūra, transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un ceļu satiksmes dalībnieku attieksme. Tieši pēdējā faktora dēļ negadījumu kopējais skaits turpina augt.

Kopumā pērn notikuši 20 823 negadījumi un lielākā daļa no tiem ir maznozīmīgi. Tādi, kā teju katru rītu Rīgā uz apļiem un pie tiltiem un pārvadiem ir vērojami, kur pa galveno ceļu braucošais dara visu, lai tikai neielaistu savā joslā pienākošo automašīnu. Vai arī vienkārši bakstās pa telefonu un iebrauc priekšā braucošajam aizmugurē, izraisot tādu pašu ķēdes reakciju. Un tad divu saskrāpētu spogulīšu vai buferu dēļ veidojas kilometriem gari sastrēgumi. Vēl uzskatāmāks autovadītāju bezatbildības rādītājs ir satiksmes noteikumu pārkāpumu skaita straujais pieaugums - gandrīz par 20 tūkstošiem pieaudzis policijas sastādīto protokolu skaits, līdz 208 586, un vēl trīsdesmit tūkstoši plusā no stacionārajiem fotoradariem.

Kopumā tie ir 302 638 gadījumi, kad vadītāji ignorējuši brīdinājuma zīmi par radaru un turpinājuši pārkāpt ātruma ierobežojumu, apzinoties, ka par to būs jāmaksā.

Faktiski sods šajā gadījumā no pārkāpēju puses tiek uztverts kā ātras braukšanas pakalpojuma iegāde, jo soda punkti par to netiek aprēķināti. Lielākā daļa vadītāju tomēr šo «pakalpojumu» izvairās izmantot, ko apliecina situācija uz Tīnūžu šosejas. Vairākumu braucēju radari tomēr disciplinē. Pērn tur bija uzstādīta vidējā ātruma mērīšanas stacionārā sistēma un satiksmes negadījumu vairs nebija. No 1. aprīļa līdz 1. oktobrim sistēma fiksēja 3119 pārkāpumu. To skaits arvien saruka, un šajā posmā nenotika neviens pats satiksmes negadījums. Tagad sistēma ir noņemta, jo valdība vairs nav atvēlējusi finansējumu tās uzturēšanai, un avārijas ir atpakaļ. Arī policijas netrafarētā transporta aprīkošana ar 360 grādu kamerām, kas attālināti fiksē plašu spektru pārkāpumu - luksofora gaismu ignorēšanu, tālruņa lietošanu, braukšanu pa neatļautu joslu u. c., vairs nav plānota. Tas liecina, ka pašreizējai koalīcijai satiksmes drošība nav prioritāte.

Cietušo skaits šogad, iespējams, atkal augs. Un vairāk būs arī alkoholiķu un narkomānu izraisītu satiksmes negadījumu. Tas tāpēc, ka 1. jūlijā stāsies spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums, kas dzērājšoferiem būtiski atvieglos dzīvi - viņiem vairs netiks piemērots administratīvais arests. Nebūs jāiet cietumā. Taču nekādas kompensējošas soda normas pagaidām netiek ieviestas. Tas nozīmē, ka viņi atkal dzers, lietos narkotikas un brauks. Pērn aizliegtā reibumā pieķerts 3761 transportlīdzekļa vadītājs.

Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis Neatkarīgajai skaidro, ka daļēji satiksmes negadījumu skaita pieaugums saistīts ne vien ar mašīnu skaita pieaugumu un vadīšanas prasmju pasliktināšanos, bet policijas darba organizāciju, proti, pērn darbiniekiem atļauts strādāt virsstundas un viņu uz ceļiem fiziski bija vairāk. Taču kopumā darbinieku vienalga trūkst un, piemēram, Rīgas reģionā esot nekomplekts 35% apmērā.

***

Pārkāpumi uz ceļiem 2019. gadā

466 035 atļautā ātruma pārsniegšana

20 409 gājēju pārkāpumi

16 261 drošības jostu/ķiveru nelietošana

5259 tālruņa lietošana braucot

3761 braukšana reibumā (alkohols/narkotikas)

1364 agresīva braukšana

Dati: Valsts policija