Zolitūdes traģēdijas spriedums šokē. Kas notiks tālāk?

PĀRMETUMS. Rīgas tiesas apgabala prokuroru Agra Skradaiļa, Kaspars Cakula un Jekaterinas Kušakovas rīcībā tiesa konstatējusi likumā noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, veicot kriminālprocesu uzraudzību pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā. Skarbs pārmetums valsts apsūdzības uzturētājiem © Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir sarežģīti izprast, kāpēc Zolitūdes traģēdijas krimināllietā tiesa pirmajā instancē pieņēma spriedumu, kas daudziem izraisījis neizpratni. Par vainīgu atzīts viens, bet attaisnoti astoņi apsūdzētie. Apsūdzēto advokāti var justies gandarīti par profesionāli paveiktu darbu, bet traģēdijā cietušie nespēj pieņemt tādu spriedumu.

Traģēdijā cietušo cilvēku biedrības Zolitūde 21.11. vadītāja Regīna Ločmele-Luņova saka: «Lai uz apsūdzēto sola sēž valsts ar savu būvniecības kontroles sistēmu.» Bet nesēž jau. Turklāt visu var attaisnot ar tobrīd spēkā esošiem normatīviem, likumiem un citiem stipriem papīriem. Kā zināms, papīrs pacieš visu.

Taisnība R. Ločmelei-Luņovai - toreizējā sistēma pieļāva tādu lietu kārtību, lai sabiedriskā ēkā esoši 54 cilvēki tiktu nogalināti, bet uz apsūdzēto sola atrastos deviņi cilvēki, un nav teikts, ka apsūdzēto skaits ir izmērāms ar traģēdijas apjomu. Kāds teiks, ka apsūdzēto skaits bijis pārāk mazs, cits - ka pārāk daudz, bet ne īstie sodu pelnījušie.

Izsakās augstākie

Pēc pirmajā tiesu instancē pasludinātā sprieduma sarosījušās varas galotnes. Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšana norāda uz problēmām tiesas procesā, tāpēc viņš drīzumā tiksies ar atbildīgajām amatpersonām - tieslietu ministru Jāni Bordānu, atbildīgajiem Saeimas deputātiem un tiesnešiem, lai meklētu risinājumus tā uzlabošanai. Tiesas pārmetumus prokuroriem par nekvalitatīvi veiktu darbu E. Levits nekomentēja.

Premjers Krišjānis Kariņš atsaucās uz augstākās izglītības reformu, kam vajadzētu uzlabot izmeklētāju kvalifikāciju. Gan Valsts prezidents, gan premjers uzskata, ka sešus gadus ilgais process tikai līdz pirmajai instancei, kā arī saīsinātā sprieduma 850 lappušu lielais apjoms norāda uz problēmām tiesas procesā. Kvantitāte nenozīmē kvalitāti. K. Kariņš piebilda, ka viņa kā premjera atbildība ir no tieslietu ministra Jāņa Bordāna pieprasīt risinājumus tiesu procesu saīsināšanai.

Par ko pieņemti blakuslēmumi

18. februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolēma attaisnot astoņas Zolitūdes traģēdijā apsūdzētās personas, vienlaikus pieņemot divus blakuslēmumus. Vienā no tiem tiesa aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA Vikom Industry bijušajām amatpersonām un darbiniekiem, bet otrā konstatēja, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā. Tas ir nopietns pārmetums.

Tiesa Rīgas tiesas apgabala prokuroru Agra Skradaiļa, Kaspara Cakula un Jekaterinas Kušakovas rīcībā konstatējusi likumā noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, veicot kriminālprocesu uzraudzību pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā. Blakuslēmumu tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram.

Zolitūdes traģēdijas lietu izskatījušais tiesnesis Erlens Ernstons norādīja, ka prokurori tiesai bija pieteikuši lielu apjomu ar pierādījumiem, no kuriem liela daļa nemaz tiesā netika izmantoti, kā arī to, ka tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka pret gandrīz visiem apsūdzētajiem ir taisāms attaisnojams spriedums, jo nevarēja saskatīt personu rīcībā prokuratūras inkriminētos noziegumus. Papildus tiesa konstatējusi, ka valsts apsūdzības uzturētāji nepamatoti inkriminējuši noziegumus vairākiem apsūdzētajiem, jo šādus pārkāpumus tobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedzēja.

Noliedz arī citi

Taču Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins noliedz, ka izmeklēšana bijusi nekvalitatīva. E. Ernstons preses konferencē ļoti tieši uzsvēra, ka tiesai nodotajā lietā bija saskatāmi vairāki būtiski trūkumi, kurus, atbilstoši normatīvajam regulējumam, tiesai nebija tiesību labot. Tiesa nevar veikt izmeklētāju un procesa virzītāja funkcijas.

Piemēram, lietā vairākas fiziskās personas par cietušajām atzītas prettiesiski, tādēļ tiesa nevarēja tām piespriest kaitējuma kompensācijas izmaksu. Neatkarīgā fiksēja, ka tiesas sēdē 18. februārī tika atteikta morālā kaitējuma kompensācija traģēdijā bojāgājušā ugunsdzēsēja Viļņa Šteinīša vecākiem - katram 50 000 eiro apmērā. Arī bojāgājušā ugunsdzēsēja glābēja Edgara Reinfelda vecāsmammas Austrītes Žarikovas prasība par 50 000 eiro morālo kompensāciju tika noraidīta.

Prokurori Kaspars Cakuls, Jekaterina Kušakova un Agris Skradailis sacīja, ka viņiem nav skaidra tiesas motivācija, jo vēl nav pieejams pilns tiesas spriedums, un viņi neuzskata, ka viņu darbs būtu vērtējams kā nekvalitatīvs.

Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers kategoriski noraida tiesas kritiku par prokuroru darbu.

Neatbildēti jautājumi

Jurists Aivars Borovkovs atzīst, ka advokāti ir labi izdarījuši savu darbu, izmantojot izmeklēšanas vājās vietas. Tāpēc spriedums neradīja gandarījuma sajūtu. Jurists cer, ka prokuratūra spēs izskaidrot sabiedrībai šo spriedumu, un vienlaikus saka - ir jāredz pilnais spriedums, tāpēc pašlaik mest ar akmeņiem prokuratūras virzienā viņš negrib.

Viņš izsaka komplimentu tiesai, kas mēģināja skaidrot spriedumu. A. Borovkovs uzsver, ka šī lieta būs jāskaidro un jākomentē, jo pašlaik ir daudz nezināmo, piemēram, kādas rīcības radīja tik šausmīgas sekas. Tas palicis neatbildēts un varbūt ir pat nozīmīgāk nekā soda apmērs. Un arī viņam, piedaloties parlamentārās izmeklēšanas komisijā, tik un tā palikuši daudz neatbildētu jautājumu, tāpēc var pieļaut, ka izmeklēšanā pieļautas kļūdas. «Vai nu mums kaut ko nepasaka līdz galam, vai ir jārunā par izmeklēšanas kvalitāti,» viņš sacīja Neatkarīgajai.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.