Paldies par visu! Sabiedrībā zināmi ļaudis piemin mūžībā aizgājušo Silviju Radzobi
69 gadu vecumā mūžībā devusies literatūras un teātra zinātniece, teātra kritiķe Silvija Radzobe. Sabiedrībā zināmas personas publiski izteikušas ne vien līdzjūtību viņas tuviniekiem, bet pateikušies par viņas devumu latviešu kultūrai.
"Silvijas Radzobes laikmets literatūrzinātnē un teātra kritikā ir noslēdzies, taču viņas spilgtā personība un darbi paliks neizdzēšamā līdzgaitnieku, studentu un kultūras pasaules atmiņā. Izsaku dziļu līdzjūtību piederīgajiem," mikroblogošanas vietnē twitter raksta Valsts prezidents Egils Levits.
"Skumja ziņa par teātra zinātnieces, vēsturnieces un kritiķes Silvijas Radzobes došanos mūžībā, paldies par lieliskajām teātra recenzijām, pētījumiem par Aleksandra Čaka daiļradi un Latvijas teātra vēsturi un aktieriem, visdziļākā līdzjutība tuviniekiem, kolēģiem un studentiem," sociālajos tīklos raksta Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Piemiņas vārdus S.Radzobei veltījis arī Dailes teātris. "Mēs viņu atcerēsimies kā erudītu, prasīgu un kaismīgu kritiķi, kuras viedoklis par izrādi vienmēr tika gaidīts."
"R.I.P.... tik pēkšņi. viņa bija tik aktīva, mundra un asa. ardievu, Silvija Radzobe." raksta žurnāliste Elita Veidemane.
"Es tam joprojām neticu. Silvija un nāve? Neticu. Ar savu Naumaņa nakts balvu somiņā kaut kur nu satiks mūžīgo oponentu. Viņa bija viens no absolūti nozīmīgākajiem maniem cilvēkiem. Ak dievs, cik daudz viņa paguvusi izdarīt. Tā jauda un spēks. Nezinu otru tādu," mikroblogošanas vietnē twitter raksta kultūras jomas žurnāliste Henrieta Verhoustinska.
Visdziļāko līdzjūtību S.Radzobes tuvajiem izteicis arī Daugavpils teātris.
Jau vēstīts, ka Radzobe dzimusi 1950.gadā un bija latviešu teātra kritiķe, teātra zinātniece un vēsturniece, rakstniece, Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājlocekle un Latvijas Universitātes profesore.
Kopumā viņa publicējusi vairāk nekā 500 recenzijas un rakstus, kļūstot par vienu no vadošajām teātra kritiķēm Latvijā.
Viņa pētījusi Aleksandra Čaka daiļradi, sarakstījusi apceri "Brošūra par manu naidu" un pētījumu ""Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks".
Radzobe 2007.gadā saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu par kolektīvā pētījuma "Teātra režija Baltijā" vadīšanu, kā arī 2020.gadā saņēma Normunda Naumaņa Gada balvu kritikā.
Radzobe bijusi almanaha "Teātris un dzīve" sastādītāja, monogrāfijas "Latvijas teātris. 70.gadi" un "Latvijas teātris.80.gadi" līdzautore, kā arī pēc viņas iniciatīvas un viņas vadībā tapis kolektīvais pētījums "20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā".