Pieredze ar Covid-19: Kamēr nemirsti, ārstējies ar "google"

© Pixabay

Latvijas cīņa ar Covid-19 tiek pasniegta kā veiksmes stāsts, jo mēs laikus esot sagatavojušies, mācoties no citu kļūdām. Divdesmitgadīgā Kristapa Silionova piedzīvotais liek šaubīties gan par savlaicīgo reakciju, gan ārstniecības pieejamību un sistēmas sakārtotību.

Kristaps ar vīrusu cīnās jau teju divus mēnešus, bet tikai šonedēļ nonācis Latvijas Infektoloģijas centrā, kura personālu viņš slavē kā ļoti atsaucīgu, izpalīdzīgu, strādājošu ar lielu atdevi, sākot no ārstiem līdz apkopējām, un visi tiešām pelnījuši piemaksas. To pašu viņš nevar teikt par atbildīgajiem par sistēmu, par Veselības ministriju (VM), kas nenodrošina iespēju inficētajiem pienācīgi ārstēties un izmeklēties, kamēr vien situācija nav kļuvusi kritiska.

Iedzeriet nervu zāles!

Viegli simptomi Kristapam parādījās marta sākumā - pazuda smaržas, garšas sajūtas, lēkāja temperatūra, elpas trūkums. Divreiz zvanot neatliekamajai palīdzībai, skanēja standartfrāze: esat par daudz salasījušies internetu, satraukušies, iedzeriet nervu zāles! Brīdināja arī, ka nāksies maksāt par izsaukumu, ja, ātrajiem atbraucot, nebūs temperatūras. Ja jau ārsti saka, ka tas tikai satraukums, nav iemesla sēdēt mājās!

Pāris dienas pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas uznāca elpas trūkuma lēkmes, atkal divas ātro brigādes klātienē konstatēja angīnu, ieteica padzert nervu zāles, kaut ko sirds un plaušu darbības uzlabošanai, un viss būšot kārtībā. Pateicoties ģimenes ārsta neatlaidībai, tikai ap 23. martu tika veiktas Covid-19 analīzes, kuras izrādījās pozitīvas.

Jāpiebilst, ka nosūtījumu uz analīzēm deva tikai tiem, kuri bija atgriezušies no vīrusa skartajām teritorijām, bet Kristaps ārzemēs nebija bijis. Kā vēlāk tika pieļauts epidemioloģiskajā izmeklēšanā, iespējamā inficēšanās notikusi, kad februāra vidū pie viņa viesojies Londonā dzīvojošais draugs, kuram bijušas iesnas un klepus, vai darbā saskarē ar klientiem, kuriem vēlāk tika konstatēts Covid. Tas nozīmē, ka virkne iedzīvotāju, iespējams, jau bija inficēti pirms ĀS izsludināšanas, bet pat ar simptomiem viņi nevarēja testēties, ja vien nebija atgriezušies no skartajām teritorijām.

Ārstēšanās - paša slimnieka rokās

Aprīlī Kristaps saņēma divus negatīvus testus, bet mulsināja fibrilējošā temperatūra. Ceturtā analīze atkal uzrādīja Covid klātbūtni. Ģimenes ārsts regulāri telefoniski interesējas, bet ne visi spēj paši objektīvi izvērtēt simptomus. SPKC darbinieki, jautāti, kādas zāles lietot, ieteica informāciju meklēt internetā - tur viss rakstīts!

«Kamēr vēl vari pastaigāt un nemirsti, ir tikai pašārstēšanās un attālinātas konsultācijas, bet nekādi izmeklējumi nav pieejami. Saprotu, ka nevar tā vienkārši iet uz poliklīniku, bet ilgstoši slimojošajiem vajadzētu vismaz kādu zaļo koridoru, kur, kaut vai par savu naudu, veikt nepieciešamos plaušu rentgenu, datortomogrāfiju vai citus izmeklējumus, kaut vai asinsanalīzes nodot, kā tas ir citās valstīs. Nezinot, kādas sekas vīruss var atstāt, ilgstoši ārstēties tikai ar bronhu tējām un nervu zālēm ir riskanti. Bet visur saka: kamēr esat Covid pozitīvi, vienīgā izeja ir nogaidīt, līdz kļūst pavisam slikti, tad jādodas uz slimnīcu,» stāsta Kristapa mamma Iveta. Arī veselības ministres Ilzes Viņķeles kontaktpersona, sazvanīta šo otrdien (67876000 ), ļoti nelaipni skaidrojusi, ka, kamēr pacients ir Covid pozitīvs, nekādas analīzes veikt nevar, jo ārsti netaisās riskēt ar dzīvību, kā tad nākamie pacienti varēšot lietot kompjūtertomogrāfu! Uz līdzīgu Neatkarīgās jautājumu SPKC speciāliste bilda, ka izmeklējumu iespējas Covid pozitīvajiem cilvēkiem nav, jo viņiem jāatrodas stingrā karantīnā, un ģimenes ārsts, izvērtējot simptomus un pacientam esot smagākā stāvoklī, pieņem lēmumu par pacienta stacionēšanu.

Kārtējo reizi saasinoties elpošanas traucējumiem, Kristapam izdevies pierunāt neatliekamo palīdzību viņu hospitalizēt, lai var vismaz veikt asinsanalīzes, plaušu un sirds izmeklējumus, kas arī tiek veikti. Kompjūtertomogrāfija un citi dārgie izmeklējumi, kuros pilnīgāk redzētu ainu, gan netiek solīti. «Vai tiešām visā Latvijā nevar atvēlēt vienu datortomogrāfu izmeklējumu veikšanai Covid inficētajiem? Viņiem var būt arī citas kaites, kuras šajā situācijā netiek ārstētas!» izmisusi ir Kristapa mamma, kura pārsteigta par to, ka viņai pašai Covid analīzes ir negatīvas. Viņasprāt, tiem, kuri kontaktējušies ar Covid slimniekiem, būtu jāveic antivielu tests, lai saprastu pašas stāvokli un saslimstības patieso izplatību. Lai arī zināms, ka šādi testi tiek veikti, viņai tie nav piedāvāti un informācija par tiem netiek sniegta.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais