Kabeļtelevīzijas operatoru Baltkom un Izzi iecerētā apvienošanās, ko pašlaik izskata Konkurences padome (KP), apstiprinoša lēmuma gadījumā var radīt dominējošu uzņēmumu, kas kontrolēs lielāko (70 līdz 80 procentu) kabeļtelevīzijas tirgus daļu Rīgā un lielu daļu Latvijā.
TV3 Latvia ir pārliecināta, ka šī apvienošanās jāskata visas Latvijas televīzijas nozares kontekstā.
TV3 norāda, ka kabeļtelevīzija Latvijā ir populārākais televīzijas veids, jo pārējie izplatīšanas veidi – interneta protokola televīzija, satelīttelevīzija un virszemes televīzija – aizņem salīdzinoši daudz mazāku daļu. Tāpēc iecerētajam darījumam būs tālejošas sekas uz visu televīzijas jomu, ne tikai uz kabeļtelevīziju.
Latvijas televīzijas komerckanāli LTV, LNT, TV3 vai TV6, lai nokļūtu līdz skatītājam, kļūs atkarīgi no viena kabeļoperatora un tā uzskatiem, kā jāveido programmu pakas, kādiem kanāliem dodama priekšroka un kā jāveido savstarpējās attiecības ar kanālu veidotājiem un televīzijām.
"Ja KP atļauj Baltkom un Izzi apvienošanos, jaunradītajam dominējošam kabeļtelevīzijas uzņēmumam nepieciešams ierobežot iespējas lietot spēka pozīciju attiecībās ar klientiem un vietējām televīzijām. Tirgus kā regulējošs spēks var darboties tikai tad, ja ir konkurence," uzsver TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.
Esošo situāciju televīzijas tirgū B. Zūzena raksturo kā saspringtu, jo TV3 Latvia tuvākajā laikā ir jāizsver, vai iespējams turpināt kanālu TV6 un 3+ retranslāciju Baltkom kabeļtīklos. Līdz šim Baltkom esot demonstrējis atšķirīgu pieeju ārzemju kanāliem un vietējiem kanāliem. "Cik zināms, ārzemju kanālus translē, pamatojoties uz līgumiem, kuri nosaka pušu atbildību un samaksu. Savukārt kanālus TV6 un 3+ translē bez līgumiem, bez samaksas kanālu veidotājiem – lai gan kabeļoperators maksu no skatītājiem iekasē. Ja šādu praksi pārņem un turpina jaunais uzņēmums, tad tas nozīmēs problēmu dubultošanos vietējo kanālu veidotājiem," pārliecināta B. Zūzena.
Tam piekrīt arī Latvijas raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka, kura uzsver – kabeļtelevīzijā pieejamajam televīzijas saturam ir tiešs iespaids nacionālā līmenī, kas neaprobežojas tikai ar izklaides žanru, jo tas ir jautājums par valsts valodas lietošanu un izplatību, par vietējo programmu radīšanu.
"Šis monopols var sākt diktēt noteikumus. No tā mēs baidāmies, gribam, lai šī apvienošanās radītu tikai un vienīgi vienlīdzīgus spēles noteikumus, nevis monopolstāvokli tirgū," komentē G. Līdaka.
Provizoriski aprēķini liecina, ja Baltkom un Izzi apvienosies, radīsies dominējošs tirgus dalībnieks, kuram piederēs 70 līdz 80 procenti tirgus daļu Rīgā, tas ir – apmēram 300 000 mājsaimniecību.
"Lielie ārzemju kanāli vienmēr būs labākā pozīcijā, jo tiem valodas un satura dēļ ir pieejams lielāks izplatīšanas tirgus un nav tik svarīgi, vai vienas vai otras valsts kabeļtelevīzijas operators to iekļauj piedāvājumā. Šajā gadījumā brīvais tirgus strādā. Turpretī Latvijas kanāliem izplatība ir ierobežota. Ja tiem vietējā tirgū piemēro diskriminējošus noteikumus bez iespējas izvēlēties līdzvērtīgu izplatīšanas veidu, kanāli var neizdzīvot," prognozē B. Zūzena.