Šā gada deviņos mēnešos 16 negadījumi darba vietā beigušies letāli, bet kopumā darbā cietuši vairāk nekā 750 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas statistikas dati.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija ir nedaudz uzlabojusies: 2009. gadā kopējais negadījumu skaits bija vairāk nekā 900 (no tiem 29 ar letālu iznākumu), bet 2008. gadā konstatēti 1365 nelaimes gadījumi un gūto traumu dēļ miruši 25 cilvēki. "Var teikt, ka šogad no katriem 100 tūkstošiem strādājošo dažādas traumas guvuši vairāk nekā 90 cilvēki, pērn šis skaits pārsniedza 100, bet, piemēram, 2007. gadā – teju 150," norāda inspekcijas direktors Arnis Luhse.
Latvijas Darba devēju konfederācijas projekta Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos vadītāja Marija Simonova gan uzskata, ka šī pozitīvā iezīme tomēr vairāk ir saistāma ar uzņēmumu zemo ekonomisko aktivitāti – ir mazāks nodarbināto un arī nostrādāto stundu skaits.
Apskatot notikušos nelaimes gadījumus sadalījumā pa nozarēm, šogad vistraumatiskākā ir apstrādes rūpniecība – 24 procenti, transports un uzglabāšana – 17 procenti, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un valsts pārvalde – 10 procenti. "Taču vērtējot pēc bojāgājušo skaita, visbēdīgākā situācija ir lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā – 31 procents letālu gadījumu. Skaitļi liecina, ka visvairāk letālu gadījumu ir, strādājot mežā. Tiesa gan, dīvaina ir situācija, ka nelaimes gadījumi notiek nevis koku zāģēšanas procesā, bet tad, ka darbs ir pabeigts, – vienā hektārā atstāti pāris koki, un kāds no tiem negaidīti lūzt un uzkrīt strādājošajam," teic A. Luhse, piebilstot, ka, visticamāk, pārgalvības un neapdomības dēļ lielāks risks gūt traumas darba vietā ir darbiniekiem ar nelielu darba stāžu. Statistika liecina, ka 33 procenti strādājošo, kas darba vietā strādā mazāk par gadu, cieš kādā nelaimes gadījumā darbā. Bet, jo ilgāks darba stāžs, jo mazāk traumu. Apkopotā informācija arī parāda, ka 70 procentos nelaimes gadījumu vainīgs esot pats darbinieks – zina darba drošības prasības, bet tās neievēro vai strādā alkohola reibumā. Trūkumi darba organizācijā (piemēram, neapmierinoša darbinieku apmācība darba drošības un veselības jautājumos) fiksēti katrā desmitajā darbavietā.
Bet septiņos procentos gadījumu konstatēti neapmierinoši apstākļi darba vietā: individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums, bojātas iekārtas, instrumenti, darbarīki.
Valsts darba inspekcijas direktors arī norāda, ka pēdējās pārbaudes uzņēmumos liecina, ka valstī ir vairāk nekā 200 firmu, kur pēdējā pusotra gada laikā notikuši vairāki nelaimes gadījumi. "Riski pastāv jebkurā darba vietā neatkarīgi no tā, kādā nozarē uzņēmums darbojas. Taču bieži vien darba devējiem trūkst izpratnes gan par viņu uzņēmumos esošajiem riskiem, gan par preventīvajiem pasākumiem, kā šos riskus mazināt. Tā, piemēram, pētījumā Darba apstākļi un riski Latvijā mēs secinājām, ka tikai 41 procentā Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ir veikts darba vides riska novērtējums un sastādīts preventīvo pasākumu plāns," norāda M. Simonova.
***
UZZIŅAI
Cenšoties darba devējiem maksimāli atvieglot ar darba aizsardzības pasākumu ieviešanu saistītās darbības, Latvijas Darba devēju konfederācija ir izstrādājusi Elektronizētas darba vides risku novērtēšanas sistēmas pilotversiju. Šis elektroniskais rīks risku vērtēšanai uzņēmumos ir radīts, lai ātri, vienkārši un kvalitatīvi veiktu risku novērtēšanu un informētu nodarbinātos par to darba vietās esošajiem riskiem. Plānots, ka sistēma būs pieejama novembrī. Pieeja tai būs bez maksas ikvienam interesentam.
Ar elektronizētās sistēmas palīdzību paredzēts uzlabot darba devēju un nodarbināto izpratni par darba vides riskiem darba vietās, tā samazinot dažādu risku iestāšanās varbūtību.