Mobilo sakaru ierīču tirgotājs "LMT Retail&Logistics" iekļauts PTAC "melnajā sarakstā"

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Romāns Kokšarovs/F64

Mobilo sakaru ierīču un digitālās elektronikas tirgotājs SIA "LMT Retail&Logistics" iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "melnajā sarakstā", liecina PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmums.

Attiecīgajā sarakstā uzņēmums iekļauts, jo "LMT Retail&Logistics" nav izpildījis PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par līguma noteikumiem neatbilstoša tālruņa maiņu pret atbilstošu tālruni.

Komisijas lēmumā norādīts, ka patērētājas 2019.gada 22.aprīlī iegādātajam tālrunī 2020.gada janvārī radās tehniskas problēmas, tādēļ pagājušā gada 28.janvārī telefons nodots "LMT Retail&Logistics" remontam.

Vienlaikus 31.janvārī tālrunis patērētājai atdots, apgalvojot, ka tam nav konstatēti defekti un ir atjaunināta programmatūra, taču tajā pašā dienā patērētāja, mēģinot atbildēt uz zvanu, konstatējusi, ka defekti nav novērsti, kā arī satraukuma dēļ izmetusi tālruni no rokām. Patērētāja tālruni atkārtoti nodevusi remontam, tomēr 3.februārī no "LMT Retail&Logistics" saņemts atteikums veikt tālruņa remontu, jo tam ir atklāts mehānisks bojājums - bukte sānos.

Skaidrojumā uzņēmums norādījis, ka patērētājas iesniegumā PTAC un Patērētāju strīdu risināšanas komisijai minēti citi tālruņa defekti, nekā tie, kas norādīti, nododot tālruni remontam pirmajā reizē. Savukārt otrajā reizē patērētāja norādījusi ne tikai jau iepriekš minētos defektus, bet vēl citus.

Pēc tālruņa atkārtotas nodošanas remontam "LMT Retail&Logistics" konsultējies ar servisa centra tehniķi, kurš norādīja, ka defektus var izsaukt datu kopums, ko patērētāja atjauno no citas iekārtas (galerijas, kontakti) vai trešo pušu aplikācijas, kas, iespējams, nav saderīgas ar tālruni. Tā kā atjaunoto datu kopums var būt bojāts vai nesaderīgs ar tālruni, kompānija aicinājusi patērētāju neveikt minētās darbības.

"LMT Retail&Logistics" arī minējuši, ka pēc programmnodrošinājuma atjaunošanas nepieciešams tālruni no jauna iestatīt un atjaunot kontaktus, tāpēc nav patiess patērētājas apgalvojums, ka ar tālruņa uzstādījumiem nekādas darbības nav veiktas. Veicot tālruņa pārbaudi autorizētajā servisā, konstatēts, ka tam ir bojājumi: bukte korpusā, kas ir bojājusi tālruņa displeju, kā arī plaisa tālruņa "Home" pogā, nevis maza bukte tālruņa aizmugurē, kā to pieminējusi patērētāja iesniegumā.

Uzņēmums skaidrojis, ka tālruņa defekti radušies neatbilstošas lietošanas un ražotāja ekspluatācijas un garantijas noteikumu neievērošanas dēļ.

Savukārt patērētāja papildu skaidrojumā Patērētāju strīdu risināšanas komisijai norādījusi, ka, saņemot tālruni pēc pirmās nodošanas remontam, tālrunī esošie kontakti bija saglabājušies, tāpēc patērētājai nenācās neko atjaunot vai iestatīt. Patērētāja arī vērsusi uzmanību uz to, ka tālruņa defekti pirmajā un otrajā nodošanas reizē ir norādīti pieņemšanas dokumentos, kurus parakstījuši "LMT Retail&Logistics" pārstāvji.

Patērētāju strīdu risināšanas komisija, izvērtējot lietā esošos materiālus, secinājusi, ka patērētājas prasība ir pamatota un apmierināma. Tostarp komisija secinājusi, ka neatkarīgi no patērētājas radītā mehāniskā bojājuma tālrunim, tas neatbilst līguma noteikumiem un, saņemot tālruni remontam 2020.gada 28.janvārī, "LMT Retail&Logistics" nav novērsis tālruņa neatbilstību līguma noteikumiem.

Komisija secinājusi, ka patērētāja ir tiesīga prasīt tālruņa maiņu pret līdzvērtīgu, līguma noteikumiem atbilstošu tālruni. Komisija it īpaši ņēmusi vērā, ka kompānija nav spējusi novērst konkrētā tālruņa neatbilstību līguma noteikumiem, kad tas bija nodots remontam. Tādējādi "LMT Retail&Logistics" tika uzdots mainīt patērētājas tālruni pret līguma noteikumiem atbilstošu tālruni.

Tikmēr "LMT Retail&Logistics" pārstāvis Valdis Jalinskis norādīja, ka šajā strīda "LMT Retail&Logistics" ir snieguši izsmeļošus paskaidrojumus, taču uzņēmuma argumenti Patērētāju strīdu risināšanas komisijā esot palikuši nesadzirdēti.

"Lēmumā nav norāžu, kādēļ neviens no argumentiem netiek vērtēts, tāpat nav atspoguļots ekspertu tehniskais vērtējums par iekārtu un tās bojājumiem," sacīja Jalinskis un uzsvēra, ka tādējādi uzņēmums nevar uzskatīt šo lēmumu par objektīvu.

Viņš pauda, ka strīdus nepareiza izspriešana godprātīgus iekārtu pārdevējus un arī lietotājus nostādītu sliktākā situācijā nekā tos iekārtu lietotājus, kuri, pārkāpjot ražotāja ekspluatācijas un garantijas noteikumus, aiz neuzmanības vai tīši sabojā iekārtas un tiek pie jaunām iekārtām.

Jalinskis arī uzsvēra, ka šī patērētāja prasījuma apmierināšana vai neapmierināšana no uzņēmuma puses nav principiāls jautājums. "Principiāli kā no Patērētāju strīdu risināšanas komisijas puses, tā arī no komersantu puses ir veidot objektīvu, kompetentu, pārredzamu, kvalitatīvu un taisnīgu ārpus strīdus risināšanas praksi," sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Viņš arī norādīja - lai "nepareiza strīdus izspriešana nekļūtu par precedentu/praksi, kuru replicē citās līdzīgās lietās un gadījumos", uzņēmums gatavs ne tikai skaidrot PTAC par remonta iekārtu procesu, to loģistiku, iekārtu diagnostikas pamatelementiem un prasību izskatīšanas niansēm, bet arī gatavi aizstāvēt savu pozīciju Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Kompānija "LMT Retail&Logistics" reģistrēta 1994.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 43 397 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir "Latvijas mobilais telefons" (LMT). Savukārt LMT kapitālā 49% pieder "Telia Company" un tās meitasfirmai "Sonera Holding", pa 23% kapitāldaļu pieder SIA "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"". "Telia Company" pieder 49% "Tet" kapitāldaļu, bet Latvijas valstij "Possessor" personā - 51%.

2019.gadā "LMT Retail&Logistics" strādāja ar 101,732 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī ar 2,012 miljonu eiro peļņu, kas bija 2,6 reizes mazāka nekā 2018.gadā.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.