Advokāte Viktorija Jarkina lūgusi Valsts policiju (VP) izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu mākslinieka Kristiana Brektes darbos, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).
Pēc tam, kad vasarā sabiedrībā raisījās diskusijas par Brektes gleznojumu uz Rīgas 40.vidusskolas sienas, advokāte Jarkina, kas ir arī bijušā Rīgas domnieka Alekseja Rosļikova jaunās partijas "Stabilitātei!" valdes locekle, izpētot Brektes sociālo tīklu ierakstus un tajos attēlotos mākslas darbus, vērsās policijā.
"Es konstatēju, ka publiski ir attēloti vairāki mākslinieka darbi, tajā skaitā daļu var iegādāties par naudu, kuros ir attēloti nepilngadīgi, mazgadīgi bērni, galvenokārt meitenes, attiecīgi vizuāli, kas arī manā sieviešu izpratnē var saturēt pornogrāfijas elementus," skaidroja Jarkina.
Pēc LTV vēstītā, tieši fakts, ka mākslas darbus var iegādāties, esot raisījis aizdomas par bērnu pornogrāfijas izplatīšanu. Advokāte atzīmēja, ka saņēmusi informāciju, ka sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 166.panta otrās daļas "par tāda pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kurš satur bērnu pornogrāfiju [..] vai dzimumtieksmes apmierināšanu vardarbīgā veidā".
Policija gan LTV ne apstiprinājusi, ne noliegusi kriminālprocesa ierosināšanu.
Fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Katrīna Jaunupe uzskata, ka sākt kriminālprocesu par mākslinieka radošajām izpausmēm būtu absurds. "Kamēr tā nav klaja naida kurināšana vai aicinājums uz vardarbību vai tamlīdzīgi, vārda brīvība ir neierobežojama, un līdzīgi ir ar mākslinieka radošo daiļradi. Tas drauds ir tajā brīdī, kad tiek ierosinātas krimināllietas par mākslinieka radošajām izpausmēm, kurš nav aicinājums uz vardarbību vai naida kurināšana, tikmēr tā ir viņa radošā brīvība, kuru nedrīkst ierobežot," pārliecināta Jaunupe.
Pats Kristians Brekte sociālajā tīklā "Facebook" raksta: "Nekad neesmu aicinājis uz nacionālā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu. Māksla tiešā veidā parāda, cik liela brīvība ir valstī. Ja jūs neesat brīvs izpausties mākslā, tas nozīmē, ka neesat brīvs arī citos laukos. Māksla ir barometrs tam, kas notiek, ekonomiski, politiski - it visā."
LETA jau ziņoja, ka Sociālās tīklošanās platformās izraisījās asas diskusijas par latviešu mākslinieka Brektes gleznojumu uz Rīgas 40.vidusskolas sienas.
Piemēram, Rīgas domes deputāts Čekušins bija sociālajos tīklos ievietojis bildi ar attēlu un paudis šaubas, vai ēka, kurā mācās 1.-5.klašu bērni, ir piemērota šādiem zīmējumiem.
Izskanēja arī aicinājumi vērsties Rīgas domē un pieprasīt sienas gleznojumu aizkrāsot.
Murāļa "Veltījums Džemmai Skulmei" tapšanu organizēja fonds "Mākslai vajag telpu".
Kā aģentūru LETA informēja fonda pārstāve Lāsma Goba, murāļa skici radījis latviešu mākslinieks Kristians Brekte, taču uz sienas šo skici pārnesa mākslinieki Miķelis Mūrnieks un "Kiwie".
Siena, kas atrodas Akas ielā 10, ir Rīgas 40.vidusskolas izglītības programmas īstenošanas vietai piederīga, un tā izvēlēta apzināti, akcentējot mākslas izpratnes veidošanu jau no mazām dienām, laikmetīgā veidā mudinot bērnus iepazīties ar vizuālās mākslas mantojumu un spēcīgām latviešu personībām, tādām kā Skulme un Brekte.
Fonds "Mākslai vajag telpu" jau iepriekš ir veidojis projektus, kurā tikuši akcentēti 20.gadsimta otrās puses vizuālās mākslas pārstāvji, taču viņu personības un daiļradi interpretēt vienmēr aicināti bijuši tieši mūsdienu mākslinieki. Sienas gleznojums "Veltījums Džemmai Skulmei" ir projekts, kurā tiek realizēts "tilts" starp divu paaudžu māksliniekiem, kuru mākslinieciskajā praksē ir naivisma stilā gleznoti vai zīmēti modeļi, uzsverot abu nepārprotami spēcīgo tēlu sistēmu radīšanas talantu.