Tieslietu padomes vairākums nevēlas, lai no nākamā gada tiesnešiem maksātu pēc vienotas atalgojuma sistēmas. Padome uzskata, ka valdībai ir jāpilda Satversmes tiesas (ST) spriedums, kas nosaka, ka no 2011. gada 1. janvāra Temīdas kalpu atalgojums gandrīz dubultojas.
Tieslietu ministrijas piedāvājums darba samaksu palielināt par 43% tiesnešus neapmierina.
Stabilitāte, solidaritāte ar sabiedrību un konkurētspējīgs atalgojums – balstoties uz šiem ieguvumiem, ministrija centās pārliecināt, ka piedāvātie likuma grozījumi ir tiesnešiem labvēlīgi. Tomēr par spīti faktam, ka no 1. janvāra zemākā ranga tiesnesis saņems vairāk nekā 1000 latu, sajūsmas saucieni zālē izpalika. Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris uzsver, ka likumprojektā nav normas, kas noteiktu, kādā veidā tiesneša alga svārstīsies atbilstoši valsts tautsaimniecības attīstībai. Viņš norāda, ka Latvija iestājās Eiropas Savienībā, jo nomainīja tiesnešu atalgojuma sistēmu. Pēc viņa domām, veikt izmaiņas pašlaik nav nepieciešams. Viedokli atbalsta arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. "Mūs aicina runāt par cipariem, taču tiesneši nediedelē un nerunā par naudu. Runa ir par sistēmu. Tā nav arhaiska un novecojusi," uzsver AT priekšsēdētājs.
Apmierinošu skaidrojumu tiesneši nesadzirdēja arī uz jautājumu, kāpēc zemākā tiesneša alga ir pielīdzināta valsts pārvaldes 12. mēnešalgu grupai? To var iegūt augsti kvalificēts pārvaldes darbinieks, kurš saņēmis A vērtējumu un nostrādājis 3 gadus vai arī saņēmis B vērtējumu un nostrādājis vismaz 11 gadus, un vada 10 cilvēku kolektīvu. Tiesnešus neapmierina, ka, piemēram, Saeimas juridiskās komisijas juristi ir novērtēti kā 15. mēnešalgu grupas speciālisti, taču viņu kompetence un atbildība ir mazāka nekā AT priekšsēdētājam.
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Neimanis norāda, ka likumprojektā, ko parakstījuši ministri un premjers Valdis Dombrovskis, ietverts punkts, ka likums ir morāli nepieņemams, tāpēc aicina to neatbalstīt.
Pretestība no tiesnešu puses radusies galvenokārt tāpēc, ka, pēc viņu domām, iekļaujot vienotajā atalgojuma sistēmā, valdība vēlas apiet ST spriedumu. "Vai jelkad esat saņēmis vairāk nekā piedāvājam?" uz šo iebildi atbild tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsver, ka ST spriedumu katrs tulko kā svētos rakstus. "Likumprojekts pilda Satversmes tiesas spriedumu. Tas nav nepienācīgi vai steigā sagatavots," uzskata I. Čepāne. "Mēs jums piedāvājam, ka pārejas periods beidzas un uzreiz tiek palielināta alga," piebilst A. Štokenbergs. Viņi vienīgie likumprojektam deva pozitīvu vērtējumu, pārējie Tieslietu padomes locekļi balsoja pret vai atturējās.
Arī saistītais likums par prokuroru algu izmaiņām Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika noraidīts. Pret bija 4, par 5, bet atturējās viens deputāts. Komisijas loceklis Jānis Ādamsons uzskata, ka izmaiņas ir sasteigtas un neko neatrisinās. "Esmu par to, lai mūsu valstī valdītu tiesiskums. Ministru kabinets mēģina apiet Satversmes tiesas spriedumu. Ja paši pieļaujam tiesisko nihilismu, tad kāpēc vēlamies, lai kāds sabiedrības loceklis pildītu likumus? Valdība šobrīd nav iesniegusi vienotu sistēmu. Absurds, ka Valsts policijas šefa amatalga ir pielīdzināma rajona prokurora algai, kurš tikko ir sācis savu darbu. No šī absurda jāiet prom," saka J. Ādamsons.